Kārtējā svētdiena aizvadīta. Septītā svētdiena šeit.
Piektdien sapratām, ka nekad nepasūtīsim ēdienu kādā šejienes ēstuvē, jo pagaidām vienmēr nācies vilties. Pica bija sasodīti dārga, maza un praktiski bez nekā, tikai mīkla ar pāris sēnēm un šķiņķi.
Ceturtdien uzzināju, ka ķīnieši mācās atsevišķās grupās, kuras sastāv tikai no viņiem, jo viņi negribēja mācīties kopā ar citiem. Cik jauki! Tā es nekad neiegūšu ķīniešu draudzeni.
Pa brīvdienām tā īsti neko nedarīju projekta labā. Negribas.
Žāvēšu sarkano nagu laku un šķirstīšu Mērīju Klēru.
Ir tikai pus desmit...