Šorīt esmu izlaidīgā princese, kas visu rītu vārtās pa gultu, lai arī Latvijā pulkstenis jau ir 15! Nezinu kā pieradīšu pie laika maiņas. Negribas nogulēt visu. Liekas, ka būs daudz jauku sajūtu un brīžu. Gribas atkal braukt pie Lācēna, iet uz kino, satikties kādā jaukā kafejnīcā, aizbraukt pie jūras. Gribas justies kā cilvēkam! Es tik ļoti ilgojos pēc tā visa, ko cilvēki dara. . . Šeit tik krasi ir krities dzīves līmenis (mans), ka būs gandrīz neiespējami atgriezties pēc Latvijas Anglijā. Eh bet labi, gan jau viss arī šeit uzlabosies, tikai jāsāk jauno gadu savādāk. Man ir šādas tādas apņemšanās. Ceru, ka piepildīsies!
Esmu pieēdusies hurmu un nu jau ir gandrīz 16. Drīz būs jāiet pavadīt Reini. Izdomāja, ka pametīs skolu un brauks uz Londonu. Ai, ai! Paliksim tikai divi vien. Runājot vēl par hurmu - bija vērts gaidīt pāris dienas, lai kārtīgi nogatavojas. Mmmm... tik laba.
Pēdējās divās nedēļās liekas, ka katra diena ir 5diena vai 6diena. Tik ļoti nav ko darīt.
Izlasīju Amerikāņu traģēdiju. Kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka vecāki ir pie visa vainīgi. Rūpīgi jāizdomā, kā pareizāk izaudzināt savu bērnu(s).
..
Nu jau ir pus 19. Esam mājās. Reinis pavadīts. Dīvaini tā palikt dieviem vien svešā pilsētā. Bet būs labi.
Tagad tikai jādomā par mājām! Jau 5dien izlidojam un 6dien būsim. Esmu sailgojusies un gribas ilgi pabūt mājās. Vispirms jāaizbrauc uz Kalnciema ielas tirdziņu un jānopērk MILZĪGS kebabs! Nom nom.
Pēc laika iešu tīrīt virtuvi un mazgāt traukus. Iespējams. Bet tagad - neko :)