Lai kliedētu garlaicību, es taisu kastīti un skatos visādas nerātnas lapas, kā rezultātā atradu šo! Īsfilma, bet man vairāk izskatās pēc reklāmas. Noteikti jādabū tā dziesma un es arī gribētu tādu vannu tādā vietā!
(Dziesma jau ir pie manis. Tik jauka! Pēdējā laika labākais atklājums!) Šovakar un rīt turpināšu atklāt.
Pēc skolas devos uz centru (jau kuru dienu pēc kārtas pamatīgi nostaigājos). Nopirku nagu lakas. Tagad man ir kaut cik izdevies franču manikīrs.
Mjā, šodiena pagāja blondīņu ielenkumā. Mums kopā jātaisa tas dumjais Pop up projekts. Gribas lai tas ātrāk paietu!

P.S. Devendra Banhart man jau sen patīk, bet tikai šodien atklāju skaisto pusi. First song to B arī ir lieliska! Un vēl un vēl!
P.P.S. No spāņu valodas brindo nozīmē grauzdiņš. Jaj, esmu par vienu vārdu pilnāka!

Šorīt cēlos divreiz. Pirmoreiz ap 5iem. Bija jāpavada mamma uz staciju. Otrreiz, lai ietu uz lekciju.
Tagad ir tik sasodīti skumji/vientuļi/garlaicīgi/izmisīgi/bēdīgi utt. Es kārtējo reizi pārliecinos, ka nespēju dzīvot viena. Kaut vai tikai pāris dienas. Neesmu tam radīta. Man patīk, ka Lācēns ir blakus katru dienu un katru nakti. Jo ilgāk esam kopā, jo vairāk man gribas pavadīt laiku ar Lācēnu.
1dien man atkal riebās tas, ko mācos. Es jūtos kā kkādā lētā un tizlā realitātes šovā. JO - mums jātaisa projekts kopā ar Fashion Design kurs. Pie velna! Es neciešu tādas lietas. Man jau bija iepaticies ņemties pa Cadu. Atkal vajag kādu sūdu iegrūst. Rīt it kā jātiekas ar tām ***** biblenē. Gribas, lai ātrāk paiet februāris. Ceru, ka nākamais projekts būs kaut cik normāls.
7dien nosalām Liverpūlē. Man Liverpūle patika daudz labāk par Mančestru. Bijām visādos muzejos un veikalos. Noteikti ar Lācēnu būs jāaizbrauc uz turieni! Pasaules muzeju nepaspējām pamatīgi izpētīt, bet gan jau drīz.
1dien pēc skolas gājām uz parku, kur es vēl nekad nebiju bijusi. Neko tādu negaidīju! Tik jauks parks. Obligāti kādā tuvākajā saulainajā dienā būs vēlreiz jāaizstaigā līdz turienei. Pēc parka pastaigājām pa veikaliem un iegājām vietējā muzejā, kur runīgs apsargs visu laiku mums kko stāstīja un prasīja.
2dien braukājām ar autiņiem. Atklājām, ka dienas biļete ir sasodīti izdevīga :D Tad piestūmām seju ķīniešu orientālajā bufetē. Varēja ēst, cik lien. Tagad mani ilgi pārņems nelabuma sajūta, ejot garām tai vietai, bet bija garšīgi un es sajutos kā Ķīnā - ēdieni, apkalpotājas, pat apmeklētāji bija ķīniski, mūzika, protams, arī. Tad atkal veikali un tad mājās. Pa vidu vēl kkur bija parastais piemājas parks.
Tizli, ka mamma aizbrauca jau šodien. Man priekšā trīs garas nakti, trīs vientuļas naktis. Un man nav ne jausmas, ko lai dara 5dien, kad nav skola.
Sasodīts, sasodīts, sasodīts!
Lai vismaz jums jauka nakts!

Ah... tik skumji. Tikko pavadīju Lācēnu un nu sēžu tajā pašā lidostā. Jāgaida mamma līdz 17iem, bet tgd ir tikai 13. Ilgi, ilgi, ilgi. Un esmu tik sabēdīga :/ Bija ļoti grūti palaist Lācēnu prom uz kaut kādus sasodītu Āfriku! Stulbā Āfrika. Es gribētu, lai jau tagad būtu nākamā 6diena un es varētu viņu sagaidīt Prestonas stacijā. Bet jāpaciešas.
Vēl sasodīti stulbi ir tas, ka man nets ir tikai uz 30min. Nav ne jausmas, ko lai dara pārējās stundas.
Jāpadomā, ko lai mammai parāda no Prestonas. Viņa būs šokā par netīrajām ielām :D
Kad beigsies nets, laikam vajadzēs kko pazīmēt Cadā, Simu spēlēt būs pārāk apkaunojoši, bet laikam nekas cits neatliks. Domāju, ka gribēsies visu laiku kko no kafenes, bet nē.
Ok, es nodarbošos ar gaidīšanu. Wiii!

Vakar bija gara diena. Gara un ļoti miglaina. Tik ļoti, ka apkārt varēja redzēt tikai miglu. Gājām pa jaunu ceļu uz jaunatklātu veikalu (protams, nekas no tā nav jauns, tā tikai mums). Man patīk iet pa ceļiem/takām, kur vēl mani soļi nekad nav bijuši, patīk atklāt visādus jaunus veikalus. Nesaprotu tos cilvēkus, kas vnk kādā vietā dzīvo un iet tikai tur, kur ir nepieciešamība. Esmu jau to teikusi? Man pēdējā laikā ir problēmas ar atcerēšanos, ko esmu teikusi, ko sapņojusi, ko domājusi utt. Runājot par sapņošanu. Nesen redzēju tik savādu sapni, nu jau es vairs neatceros, kurā valstī biju, bet zinu, ka tur bija silt. Stāvēju pie ūdens, netālu bija laipiņa. Ieraudzīju, ka zem ūdens ir kaķi. Viņi gulēja rindā un bija tik laimīgi, staipījās un žāvājās. Es pieļauju, ka tajā vietā es pasmaidīju ar dzīvē. Šī aina man tik spilgti iespiedusies atmiņā, un kad par to iedomājos, mani pārņem siltus. Tajā vietā sapnī jutos kā sapīpējusies. Ok, pietiks par sapņiem. Man parasti nepatīk ne rakstīt, ne lasīt aprakstus par ko katrs sapņojis...
Bet par vakardienu. Uztaisījām salātus un tad Sint atsūtīja sms. Ap 20iem izgājām no mājas, viss skats bija tik aizmiglots. Bijām veseli septiņi latvieši. Sākumā bija visai garlaicīgi, bet tad jau atradās kādas kopējas tēmas + Aktrises draugs spēlēja ģitāru. Tā jauki.
Šodien ieguvu vērtīgu mācību - vienmēr jānoskaidro līdz cikiem strādā veikali 7dienās. Aizgājām uz Morisonu, bet - ciet. Vismaz pastaigājāmies. Vispār mēs esam katru vakaru pasākuši iziet īsākās vai garākās pastaigās. Jauki! Pastaigas ir jaukas!
Sataisīju ķermeņa skrubi, nolakoju nagus. Vēl tikai duša un būšu gatava rītdienai. Ceru, ka mans makets būs skaisti lāzerizgriezts. Un cerams, ka īpašā līme pienāks laicīgi, lai visu varu salīmēt. Nākamā nedēļa rādās būt aizņemta. Pat ļoti!
Jauku vakaru!

Gads iesācies negaidīti rosīgi. Domāju, ka viss būs kā pagājušogad, kad skolā vajadzēja līmēt visādus sūdus utt. Bet nekā! Jau pats pirmais projekts man uzdzen mazliet bažas vai paspēšu laikā (protams, ka paspēšu, bet es vienmēr uztraucos, vai paspēšu). Vajadzēja izmērīt telpu kurā mācāmies un tad uzzīmēt to Cadā. Pirms mēneša, kad iepazinos ar AutoCad pirmo reizi, mani pārņēma šausmas, es neko nesapratu, bet pirms nedēļas es piedzīvoju apskaidrību. Tā nu es vienā dienā iemācījos apieties ar to programmu! Galvenais, ka ir pareizais cilvēks, kas māca. Pema ir nesalīdzināmi labāka par Džeisonu, kam vnk slinkums kko stāstīt vai lēnām parādīt + viņš neizmanto ātrās komandas, kas ir daudz parocīgāk - piespied kādu buru + Enter un dari, ko vajag, nevis stundām meklē tās sasodītās ikonas. Rīt iešu lāzer-cutot to, ko uzzīmēju. Jāsagaida tikai īpašā līme, ko šodien pasūtīju un tad mans makets būs gatavs. Ah, bet vēl tik daudz darba!
Man laikam, es pat esmu ļoti droša, ka tā ir, iepatikās tas, ko es mācos. Cads pagaidām liekas tik interesants, ka es papildus esošajam projektam sāku darīt to, kas jānodod tikai semestra beigās.
Negaidīti ātri ir pagājušas gandrīz divas nedēļas kopš atgriezāmies Prestonā. Šoreiz ir vieglāk. Morāli.
Rīt jāsāk jaunas apmešanās vietas meklējumi. Mājas saimnieks palicis par nekaunīgu - teica, ka nākamgad būs vēl augstāka maksa. Kretīns. Bet nekas, pagaidām piedāvājums ir liels. Rīt tikai būs jāapzvana visas atzīmētās mājas. Un tad jāsāk apskate. Esmu pilna entuziasma un rosīguma! Sen tā nav bijis. Vienīgi...
Vienīgi priekšā ir Āfrika. Kā man gribas, lai tas viss jau būtu aiz muguras! Ceru, ka šoreiz būs vieglāk, lai arī Lācēns prom būs ilgāku laiku. Vieglāk, jo mamma lido pie manis! Nākamā 6diena man būs šausmīga. Patiešām! No rīta jāpavada Lācēns un tad jāgaida mamma līdz 17iem, tad 18os ir vilciens uz Prestonu. Tā tik būs diena. Jāpaņem līdzi grāmata un dators.
Laikam viss manā aizraujošajā dzīvē.
Labu nakti!

Nesen pārnācām no vakara pastaigas, kas izvērtās ļoti gara, bet jauka un vērtīga. Atklājām jaunu veikalu, nu labi, ne jaunu, bet nebijām tādu ievērojuši. Liels un pilns ar interesantām lietām! Rīt būs jāaiziet ar naudu, lai kko iegādātos.
Joprojām gribas mājās, bet ne tik ļoti kā sākumā. Ir jau pierasts. Un sola, ka nedēļas nogalē atvedīs mantas, ko LV sapirku. Tad varēšu visu jauki sakārtot.
Brīvo vakardienu pavadīju tīrot vannasistabu. Uznāca kārtošanas mānija. Un tā nu viss laistās un spīd. Jauki :) Tikai žēl, ka kaimiņ-briti ir tādi cūkas. Tik pretīgi, ka Tanyai visu laiku krīt mati! Viņas melnās pinkas ir VISUR!
Bet par jauko - kamēr Lācēns pētīs Keniju, pie manis būs mamma. Varēšu izrādīt superīgo pilsētu.
Tas arī viss, kas pēdējā laikā noticis manā aizraujošajā ikdienas dzīvē. Pievērsīšos savam izsenajam hobijam - adīšanai.
Jauku vakaru!
P.S. Lācēns šodien bija ļoti rosīgs. Brokastīs pasniedza man omleti ar zaļumiem un ceptiem tomātiem. Nom nom. Bet tas nebija viss - Ābolkūka ar dīvainu nosaukumu. Tik sasodīti garšīga!

Atkal pa logu var redzēt pretējās mājas, garām braukā divstāvu autobusi, ielas ir netīras, cilvēki runā ar kaitinoši pretīgu akcentu (lidoju caur Brēmeni. Pabiju tur neilgi, bet pietiekoši, lai dzirdētu daudz vācu valodas. Pēc tam Liverpūlē likās, ka visi runā vāciski. hah. (Liverpūle obligāti būs jāapskata pavasarī. Man ļoti patika senās celtnes utt. Vispār, gribas ātrāk pavasari, lai gan te jau tā izskatās - zaļa zāle un laiks diezgan silts.)) Vajadzēs kaut kā mēģināt iedzīvoties. Atkal. Bet laiks paies ātri un drīz jau būs aprīlis, ka beigsies skola.
Tagad jāuztaisa brokasta un jāpaskatās kāds seriāls. Vēlāk jāiet uz veikalu. Paredzēta lielā iepirkšanās, jo mājās nekā nav.
Jauku dienu!

Pietrūks man Latvijas. Pat ļoti. Eh... Bet neko darīt. Bija jaukas trīs nedēļas.
Šodien biju pie savas frizieres. Nekad vairs neiešu pie citām! Nekad! Tas bija tik šausmīgi, bet nu jau viss ir garām. + man tagad ir tik skaista matu krāsa. Vakar nokrāsoju ar bezamonjaka krāsu. Mati ir tik gludi un spīdīgi, un skaisti!

Trīs jaukās nedēļas atslēgas vārdos:
- pirmdienu kino
- daudzās kafejnīcas
- jaukās Ziemassvētku dāvanas un paši svētki
- teātra izrādes
- jaukā pasēdēšana ar Nesi un Vovu
- Jaunais Gads
- daudz mantu, ko ņemt līdzi
- sniega tīrīšana (tikko nožēloju, ka tā kārtīgi neizbaudīju ziemu - ar pikošanos, sniega vīru velšanu utt, pat neizcepām piparpūkas)
- veikali
- iepirkšanās ar mammu, kad nav jādomā, ko var un ko nevar ņemt

Gan jau bija vēl kas, tikai tgd nenāk prātā.
Ak, jau tik vēls!
Jauku nakti!

Šī patiesi bija jauka diena! Piecelties gan bija grūti. Šodien sapratu savu dzīves jēgu un aicinājumu, bet pirms tam pastaigāju pa GC veikaliem.
Tā tad mana šodienas atklāsme - esmu radīta skaistumkopšanai (sevis) un sušī :D Divas lietas, kas man ļoti patīk. Pusdārgakmeņu pīlings un muguras masāža bija tieši tas, ko es jau sen biju pelnījusi (nebiju domājusi, ka masiere ar vārdiem - muguras masāža - domā arī sēžas masāžu, bet bija tīri patīkami) + manikīrs ar franču lakojumu. Izskatās jauki. Kad visam mana relaksācija bija galā, Lācēns jau gaidīja mani. Nožāvējām nagus un devāmies uz Vecrīgu sušīot. Paņēmām uz abiem sake. Man pat garšoja labāk par parasto šņabi. Sākumā tāds patīkams, nekož un nav stiprs, tad patīkami silda kaklu. Un, protams, sušī! Es vnk vienu dienu pavadīšu kkur ēdot sušī un neko citu nedarīšu! M! M! M!
Ir tik daudzas vietas, ko gribētu apmeklēt, taču nav laika šajā reizē. Skumji, jo tieši ziemā būtu jauki aiziet uz kādus siltu Vecrīgas vietiņu un pasēdēt ar Lācēnu.
Vēl es nevaru izlemt, ko man darīt, kamēr Lācēns ir Kenijā - braukt uz LV vai censties izturēt Prestonā 8as dienas vienatnē. eh...
Ā! Vakar arī bija jauka diena. Lācēnam smuki nogrieza matus kkāda nezināma un ļoti jauna friziere. Tad vakarā satikāmies ar Nesi un viņas vīrieti Tami Tami.
Man ļoti patīk nolikt mašīnu tālāk no vietas, uz kuru jāiet un tad čāpot ar kājām. Vēl patīkamāk ir doties uz mašīnu. Tā jauki un mazliet romantiski divatā klīst pa tukšām ielām.
Vispār visa šī nedēļa ir sasodīti jauka. Ceru, ka rītdiena arī tāda būs. Jāaiziet arī man pie friziera un tad vakarā jāiet ciemos pie Nad uz viņas dzīvokli.
Nu laikam viss.
Jauku jums vakaru :)

Suflē un tumšo vīnogu sula. Šodiena sanākusi sasodīti garšīga!
No rīta izmeta mūs centrā un devāmies savā šodienā.
Vispirms pierakstījos uz masāžu un manikīru ar franču lakojumu. Gribēju iet uz sejas procedūru ar pusdārgakmeņiem, bet tādu vairs nepiedāvāja. Nekas, vismaz būs labs roku sakopiens. Trešdiena jau tagad liekas izdevusies.
Tad iegriezāmies grāmatu antikvariātā, bet ja nav idejas, ko meklē, tad ir grūti. Neko neieguvuši devāmies uz Fazendu. Mana jaunā mīļākā vietiņa pasēdēšanai Rīgā. Pēc Coffe Art aizvēršanas man bija zudusi cerība, ka atradīšu vietu, kas man ļoti patiktu, bet re nu! Žēl, ka tik drīz nesanāks tur iegriezties. Ā! Vienīgais mīnuss - mūzika un Mārtiņš Freimanis. Visu laiku kaut kur vazājās apkārt. Salātus ēdu pornogrāfiskas bildes aplūkodama - geju pāris pie blakus galdiņa šķirstīja kaut kādu grāmatu un rādīja pārim, kas sēdēja viņiem pretī. Hmm.. jā, jauka vieta.
Tad bija jau pus divu un nācās steidzīgi doties prom, lai paspētu uz kino. You Will Meet a Tall Dark Stranger. Nebiju ko tādu gaidījusi. Jau pats sākums patīkami pārsteidza ar saulaino nokrāsu. Interesanti, pat ļoti. Žēl, to divu sīkaļu, kas pēc filmas skaļā balsī klaigāja, ka filma bijusi mēsls un neko nevarējis saprast. Hah.
Suflē notiesāts un vīnogu sula arī izdzerta. Ah, kā man pietrūks Latvijas dzīve Anglijā.
P.S. Smieklīgi tie neizglītotie cilvēki, kas nopērk kaut kādas sēnes un dzērienu, samočkā kkādu suņēdienu un tad uzpūšas kā tītari aiz lepnuma par savu veikumu un sauc savus vīriešus par superpavāriem. Bet uz zemes ir visādi cilvēciņi.
P.P.S. Jauno Gadu sagaidījām ar pasaules labākajiem bezē, protams - pasaules labākie, aiz lācēna taisītajiem bezē. nom nom :)
Jauku vakaru! Man jau tagad nāk miegs, bet vēl pat nav astoņi.

Gads sācies ne tik ļoti kā es vēlējos. Bet ne par to. Tagad jāpaskatās mazliet uz veco gadu.
2010.
 - Pašā gada sākumā laikam nekādu spilgtu notikumu nebija.
 - Februārī likām IELTS.
 - Pieteicāmies universitātei.
 - Tad bija eksāmenu laiks.
 - Darbs.
 - Jauks brauciens uz Kolku.
 - Nejauks brauciens uz Prestonu.
 - Mini ekskursijiņa pa Mančestru.
 - Latvija.
Tas laikam viss. Vismaz es neko pašreiz nevaru atcerēties. Protams, bijuši visādi mazi jauki un nejauki brīži, bet visus neuzskaitīšu.
Kopumā gads bija mierīgs, visai interesants.
 - Šogad noskatītas apmēram 69 filmas. Kāpēc apmēram? Pieļauju, ka kāda izkritusi no prāta.
Sanāca visai īsi. Jācenšas jauno gadu padarīt interesantu, pilnu aizraujošiem notikumiem. Un jācenšas dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk!

Rīt jau būs cits gads. Kaut kā negribas ticēt, ka šis jau būs garām. Liekas, ka bērnībā laiks ritēja lēnāk, nezinu kāpēc tā, bet es tiešām varu apzvērēt, ka laiks tad bija gausāks. Šķiet, ka bērnībā laiks tikai iesildījās, nu dots starts un aiziet! Gads birst pēc gada un es attapšos kaut kur veca un krunkaina. Cik pozitīvas domas man šodien! Hah.
Jāizdomā jaunajam gadam apņemšanās, kuras tāpat nekad nesanāk izpildīt. Šogad mana apņemšanās varētu būt - izpildīt savas apņemšanās! Vakar iedomājos, ka būtu interesanti izdomāt, ko es gadu varētu nelietot un tad to arī nelietot. Piemēram? Sviestu, bet es sviestu tāpat neēdu, sieru arī. Jāizdomā kas interesantāks, bet kas? Vēl ir laiks padomāt.
Ak, šausmas! Biju uz JRT Otello, tikai tāpēc,ka mamma nopirka biļetes. Jau kuru reizi secinu, ka man pat ļoti nepatīk Ķimele. Viņa pat nav apspriešanas vērta. Ķimene. Par izrādi. Keišs kā parasti - vājš tēlotājs, Znotiņš kā parasti - labs, Ivars Krasts mazliet kaitināja ar savu tēloto akcentu, nesapratu vai tas bija itāļu vai krievu akcents. Ak, un protams - Jana Čivžele (laikam)! Tik neizteiksmīga Dezdemona nebija redzēta. Bet labi, nav ko kritizēt, lai gan.. :D Izrāde pat ļoti nepatika, varbūt atsevišķas detaļas, tas arī viss.
Vakar biju pie zobārsta. Par neko samaksāju 25Ls. Gan jau tāpēc, ka tik reti eju, bet man tur tāpat nav, ko darīt. Par laimi. Tad satiku mammu un sākās naudas tērēšana. Mūs nevar laist kopā veikalos. Nopirku daudz ko Anglijas mājai. Pieļauju, ka tagad būs vieglāk saimniekot, jo ir zināms, kādas lietas bija jāiegādājas un lielākā daļa jau man ir. Lasīju, ka Tanya iztīrījusi virtuvi un savu istabu. Hā! Lielā virtuves tīrītāja! Es pirms braukšanas uz LV pamatīgi noberzu plīti un vairāk virtuvē nemaz nebija ko darīt. Laiks mājās skrien ātri un drīz jau lidosim caur Drēzdeni uz Liverpūli. Labi, ka nav jāgaida atkal 10h :D Šoreiz tikai divas.
Laikam aizrakstījis par daudz. Vēl šodien (VARBŪT) būs mans atskats par 2010. Īstenībā, obligāti jābūt, jo 2010. ir tikai vienu reizi mūžā.
Bet ja nu kas - Laimīgu (veiksmīgu) Jauno Gadu!!! :)

1. I Love You Phillip Morris - tikai beigās uzzināju, ka filma ir pēc patiesiem notikumiem. Džims Kerijs manās acīs nav nekas dižs. Biju gaidījusi, ka tā būs vairāk smieklīga filma, bet izklaidei derēja. Noskaties un aizmirsti, tikai ne to kā viņi dejoja cietumā. Laikam otrā filma, ko es skatos par gejiem. Katrs taču var mīlēt, ko grib.
2. Becoming Jane - redz kā notiek, ja cilvēkiem ir garlaicīgi, sāk skatīties visādas ** filmas. Bet šī bija par godu viņas kurai tur dzimšanas dienai. Nekas īsti tur nenotika, tāds jēls gabals. Viss.
3. Last Night - hmm... hmm... hmm... Ko lai saka... Patikt man patika. Zālē bija tikai 3 man pretējā dzimuma pārstāvji, visas pārējās, protams, bija sievietes. Ko es ar to gribēju teikt? Neko, tikai konstatēju faktu. Bet par filmu. Tādi jau tie vīrieši ir :D Atliek mazliet kko paflirtēt un šie jau gatavi mesties gultā (labi, gan jau visi tādi nav). Sievietes arī nav eņģeļi, bet viņa vismaz nepārgulēja ar citu. Ak, šis sarežģītais krāpšanas jautājums. Vai garīgā krāpšana ir sliktāka par fizisko? To nu lai izdomā katrs pats!
4. Harry Potter and the Deathly Hallows: Part 1 - sen jau visas grāmatas izlasītas, tad nu tik jāiet uz filmām. Jau sākumā es neko negaidīju no šīs filmas, bet garlaicīgi nebija visas 3h. Salīdzinājumā ar citām HP filmām, šī man atsauca vietas no grāmatas un es zināju, kas būs tālāk. Dažas vietas gan bija tizlas, laikam, lai labāk izskatās 3D, ja tādā vispār Latvijā rāda šo filmu. Nekas izcili dižs, bet izklaidei der.
5. Somewhere - pieļauju, ka šī gada savādākā filma, vismaz man. Pagrūti bija pierast pie lēnās gaitas, bet kad tas izdevās, sajūta bija laba, jo es atpūtos. Nekādu skrienošu un ātru kadru, tikai miers visas filmas garumā. Mazliet, bet tiešām mazliet, atgādināja Lost in Translation vientulības tēmas ziņā. Beigas bija savādas. Kopumā man patika. Visai interesanta režisore tā Sofia Coppola, lai gan jauna un maz filmas viņai, bet viss vēl priekšā.

Virtuvē top somu karamele ar mandelēm. Jāgaida vēl 50min un tad būs gandrīz gatava. Tā būs dāvana brālēnam Ziemassvētkos. Cerams, ka sanāks laba. Nekad neesmu ko tādu taisījusi. Tik daudz cukura un cukura sīrupa. Šausmas!
Šis rīts izvērtās nedaudz neveiksmīgs, jo neatradu pilsētā to, ko man vajadzēja. Nācās braukt uz Rīgu ātrāk nekā bija plānots.
Biju vilcienā. Skolnieču sarunas par atzīmēm. Nervozi zvani par gičas paņemšanu un ierakstītajiem albumiem, tad mutes ermoņiku spēlēšana. Viss skaļi, lai dzird vai lai atstātu iespaidu uz pretī sēdošo meiteni. Pa vidu sarunas krievu valodā, krekšķošas omītes un dīvainā vilcienu smaka. Tik sen nekas tāds nebija piedzīvots + divu stirnu baltie dibeni uz balta sniega fona.
Otra dienas puse izvērtās veiksmīga. Pat ļoti. Netīšām iegāju veikalā, kas nemaz nebija manā plānā un tur bija lieta Lācēna dāvanai! Nemaz nebiju gaidījusi, ko tādu. Jauki. Tad iegāju vēl vienā veikalā un priecīgi devos uz Stokmanu pie Lācēna, kas iepirkās manai dāvanai un sev kādu apģērbu. (Mājās izrakņāju visus viņa iepirkumus. Ak, kā es mīlu to vīrieti un viņa gaumi! Tik jauks džemperis, pieskaņotas bikses un tas krekls! Mmmm!!! Nevaru sagaidīt, kad to visu redzēšu uz viņa.) Pēc Stokmana devāmies uz Kūkotavu. Ai, ai, ai, kā es biju vīlusies. Labi, Cēzara salāti, bija visai garšīgi, taču tālu no ideāla. Un kūkas... ah.. Nekad tur neatgriezīšos. Pēc tam devāmies uz Zaras vīriešu nodaļu, taču nekas sakarīgs tur nebija. Pārējo laiku pavadījām JRT gaidot izrādi.
Izrāde.
Tā drīzāk bija bauda iztēlei. Fricis Bārda. Dzeja. Ambients. Lai arī tikai stundu gara, precīzāk - 50min (īsākā izrāde uz kādu esmu bijusi), bija tik skaisti. Uz šo izrādi jāiet ziemā. Noteikti! Kad atskanēja pirmie pieskārieni kokļu stīgām, man pārskrēja vieglas tirpas un gandrīz noritēja asara. Tā notiek reti. Es gandrīz visu izrādi neskatījos uz koklētājām, jo man gar acīm slīdēja Skandināvijas ainas ziemā. Tad es biju stikla mājā pie ezera, ar kamīnu, kurā liesmas jautri dejo un silda mūs abus ar Lācēnu un jauko sunīti, kas mierīgi dus mums blakus. Glāzēs sarkanvīns un esam ietinušies siltā segā. Tā būtu ideāla vieta šai izrādei. Gribas vēl un vēl dzirdēt to skaņdarbu. Es noteikti aiziešu vēlreiz uz šo izrādi. + Maijas Apines balss. Dūmakaina un zema, bet tik skaista.
Tagad esmu mājās. Savās siltajās mājās. Karamele drīz būs gatava un jātaisās uz dusu. Rīt jāsagaida Lācēns stacijā. Tad kopā taisīsim trifeles māsīcai.
Jauku nakti!

Pirms dušas pa radio skanēja Richard Hawley - The Ocean. Redzēju mazu vīziju par balto kleitu un dejošanu, un uz brīdī pārņēma laime. Es noteikti gribu apprecēties kaut vai tikai pašu kāzu dēļ.
__
Rīt sākas ceļojums uz mājām! Tas būs visai pailgs piedzīvojums. No rīta ir autiņš uz Liverpūli, tad no Liverpūles autoostas jātiek līdz lidostai, tad jāgaida lidmašīna, tad Oslo, kur jānīkst 10h un tad no rīta lidmašīna uz LV. LV vēl šādas tādas darīšanas un tad beidzot mājas! BEIDZOT! Es tik ļoti ilgojos pēc sava mazā, atpalikušā kaķa Arnolda. Mocīšu viņu visu dienu un ielikšu viņa bildi šeit, lai visi par pārliecināties, ka tas ir pasaules piemīlīgākais kaķis.
Drīz jau jāiet čuča, bet nezinu vai nāks miegs. Jau otro nakti nevaru aizmigt. Sasodīti garlaicīga sajūta, ja nenāk prātā labi temati par, ko domāt. Man ļoti patīk pirms miega kaut ko domāt vai iztēloties.
Ak, jā! Precīzāk - NĒ! Ir pazuduši daži mani auskari :/ Tik savādi, jo es skaidri zinu, ka visus pārus paņēmu un nekur neko neesmu pazaudējusi vai atstājusi. Sasodīti skumji, jo pazudis viens no lācēna pirmajiem auskariem + vēl viens no maniem mīļākajiem stikla auskariem un vēl divi citi. Ko lai es iesāku ar vienu auskaru no katra pāra? Sasodīts! Sasodīts! SASODĪTS!!! Cik skumji.
Eh... pameklēšu kaķa bildes un tad līdz miega laikam skatīšos Amerikāņu tēti ar Lācēnu. Hah! Šodien redzēju vienu no smieklīgākajām sērijām.
Saldu miegu un lai jums nekad nepazūd puse no auskaru pāra!

Šorīt esmu izlaidīgā princese, kas visu rītu vārtās pa gultu, lai arī Latvijā pulkstenis jau ir 15! Nezinu kā pieradīšu pie laika maiņas. Negribas nogulēt visu. Liekas, ka būs daudz jauku sajūtu un brīžu. Gribas atkal braukt pie Lācēna, iet uz kino, satikties kādā jaukā kafejnīcā, aizbraukt pie jūras. Gribas justies kā cilvēkam! Es tik ļoti ilgojos pēc tā visa, ko cilvēki dara. . . Šeit tik krasi ir krities dzīves līmenis (mans), ka būs gandrīz neiespējami atgriezties pēc Latvijas Anglijā. Eh bet labi, gan jau viss arī šeit uzlabosies, tikai jāsāk jauno gadu savādāk. Man ir šādas tādas apņemšanās. Ceru, ka piepildīsies!
Esmu pieēdusies hurmu un nu jau ir gandrīz 16. Drīz būs jāiet pavadīt Reini. Izdomāja, ka pametīs skolu un brauks uz Londonu. Ai, ai! Paliksim tikai divi vien. Runājot vēl par hurmu - bija vērts gaidīt pāris dienas, lai kārtīgi nogatavojas. Mmmm... tik laba.
Pēdējās divās nedēļās liekas, ka katra diena ir 5diena vai 6diena. Tik ļoti nav ko darīt.
Izlasīju Amerikāņu traģēdiju. Kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka vecāki ir pie visa vainīgi. Rūpīgi jāizdomā, kā pareizāk izaudzināt savu bērnu(s).
..
Nu jau ir pus 19. Esam mājās. Reinis pavadīts. Dīvaini tā palikt dieviem vien svešā pilsētā. Bet būs labi.
Tagad tikai jādomā par mājām! Jau 5dien izlidojam un 6dien būsim. Esmu sailgojusies un gribas ilgi pabūt mājās. Vispirms jāaizbrauc uz Kalnciema ielas tirdziņu un jānopērk MILZĪGS kebabs! Nom nom.
Pēc laika iešu tīrīt virtuvi un mazgāt traukus. Iespējams. Bet tagad - neko :)

1. A Christmas Carol - sākšu ar to, kas nepatika - Džims Kerijs un vēl citi aktieri bija diezgan atpazīstami. Animāciju arī būtu gribējies hmm.. jaukāku, mīlīgāku. Un vēl šādi tādi sīkumi. Kas patika? Mazliet pārņēma Ziemassvētku sajūtas, bet tikai mazliet. Neko īsti labu nevaru pateikt. Stāsts jau protams labs. Ā! Labi bija tas, ka radīja iedvesmu izlasīt stāstu. Uz to es lieku lielākas cerības.
2. It's a Wonderful Life - atkal Ziemassvētku filma. Tā daudzi saka. Bet vienīgais, ko es saskatīju no svētkiem bija sniegs un eglīte, nu labi, varbūt arī tas, ka notiek brīnumi, lai gan man pašai nav nācies pieredzēt kādu Ziemassvētku brīnumu, bet cerēt jau var. Bet ne par mani. Liekas, ka man kā mūsdienu skatītājam grūti novērtēt šādas filmas, bet es cenšos sevi iedomāties tajā laikā un man patīk. Izliekos, ka neesmu redzējusi citādas filmas, piemēram, ar specefektiem utt. Katrus Ziemassvētkus es negribētu šo filmu skatīties, varbūt tikai pēc daudziem gadiem.
3. To Catch a Thief - jau pašā filmas sākumā paredzēju, kas būs vainīgs/vainīga. Kerijs Grants man ļoti atgādina Džordžu Klūniju. Neesmu neko daudz pētījusi viņu dzīvēs, bet liekas, ka Klūnijs ir mūsdienu Grants. Pat ļoti. Vismaz man sejas arī liekas līdzīgas. Bet filma. Ak, daiļā Greisa! Viss. Labi, nē. Smieklīgas bija ainas mašīnā, kad ļoti varēja redzēt, ka fons ir uzlikt, bet tam laikam.. Hmm.. jāteic, ka man patika. Esmu redzējusi divas Alfrēds Hičkoka filmas. Pagaidām. Un ne tās psiholoģiskās, bet vieglās. Domāju, ka tikšu arī pie pirmajām. Vēl par filmu un režisoru - viņu varēja redzēt nelielā sākuma ainiņā autobusā.

Vēl 12 dienas līdz Latvijai.
Lācēnam tagad eksāmens, bet es laiskojos pa māju. Negribas ķerties klāt portfolio kārtošanai, jo līdz 5dienai vēl ir laiks.
Hmm... Pēdējās dienās nekas īpašs nav noticis. Prezentējām savu lampu. Lasu un skatos filmas, bet tagad sanāk mazāk, jo lejas istabā ir tik sasodīti auksti, bet mūsu istabā nav pārāk ērti.
+ man jāsāk domāt, ko darīšu kamēr Lācēns būs tai sūda Kenijā. Varbūt pierunāšu mammu atbraukt.
Šorīt bija nom nom brokastis.
Tagad laikam jāiet uz dušu. Gribas sasildīties.
Visu laiku domāju, ko darīšu LV. Mums pat ir sastādīts maziņš plāns pa datumiem, lai visu paspētu. Noteikti jāieiet vannā, jo šeit tādas nav. Un jāpieēdas mandarīni un apelsīni. Un jāaiziet pie manikīra. Un varbūt jāatjauno matu krāsa, kas gan nav labs plāns, jo man nepatīk bojāt matus, bet gribas gaišākus. Un jāaiziet uz visādām kafenēm, teātriem un citiem pasākumiem.
Jauku dienu!

Sen nekas nav rakstīts, tāpēc 30.novembra pats sākums būs tīri piemērot laiks, lai izplūstu dzīves apcerē/apskatā.
Lampa ir pabeigta. Cerams, ka līdz 4dienai nekas nenoplīsīs/nenotrūks. Izskatās labi, laikam. Nu mums patīk. Mums? Taisīju kopā ar savu Cēsu biedreni. Man patīk un nepatīk grupu darbi. Patīk, jo daudz, ko jaunu uzzināju un bija jautri. Nepatīk - šoreiz izpaliek. Brīnums gan. Pie Cēsu biedrenes (turpmāk CB) iegaršojās tēja ar medu. Izdomāju, ka jāpamēģina Anglijas medus. Netīšām nopirku putoto. Eh! Garšo pēc lūpu spīduma. Bet neko darīt. Janvārī atvedīšu no Latvijas kādu burciņu.
Rīt jauka brīva diena. Iesim uz lēto veikalu pēc končām. Tas veiklas ir mans pēdējā lika labākais atklājums (nu labi, to man parādīja CB). Tur daudzas lietas ir šokējoši zemcenīgas.
Šodien pirmais sniegs. Skaisti. Nelikās, ka esmu Prestonā, bet gan kaut kur Skandināvijā. Iekšā bija tāda ziemeļnieciska sajūta. Un tagad arī snieg. Bet ceru, ka daudz nesasnigs, jo man nav zābaku. Galva arī salst manā tizlajā H&M cepurē. Paņemšu pižiku no LV. Vispār jāsastāda sarakstiņš ar lietām, ko jāņem līdzi no LV uz šejieni.
Laikam vajadzēja ierakstu veidot kā impulsus, bet nu jau par vēlu.
Runājot par tagadējo snigšanu - gribētos doties kādā jaukā pastaigā, bet šeit īsti negribas klaiņot pa nakti. It kā nekas slikts nav dzirdēts, bet neko nevar zināt.
Amerikāņu traģēdijā esmu jau tik tālu, ka Klaids nogalināja Robertu (Roberta ir (bija) sieviete, kas no Klaida gaidīja bērnu). Vēl palikusi 3.nodaļa. Cik tālu tu esi gatavs iet, lai sasniegtu savu Amerikāņu Sapni? Viņš - līdz slepkavībai, bet es biju tik ziņkārīga, ka ieskatījos tālākās lapās un zinu, ka viņa rīcībai būs nepatīkamas sekas. Cik tālu es ietu sava sapņa īstenošanā? Hmm... Vispirms jāatzīst, ka man ir tāds sapnis, bet tad domājot tālāk - es to sasniegšu un tad? Kas būs pēc tam? Un tad uznāk bezjēdzības sajūta, kas ilglaicīgi ir kaitīga organismā.
Mjā, laikam sen neesmu izrunājusies.
Pamēģināšu atcerēties, kas vēl noticis. Ievērības cienīgs.
Pirku musulmaņu veikalā apelsīnus, jo tur ir sasodīti lēti.
Un nesen man kāds kaut ko aizrādīja šeit, lai beidzu saskatīt un rakstīt tikai negatīvo un pievēršos pozitīvajam. And I'm like -wow wow wow? What? Man neviens neaizrādīs par pozitīvi/negatīvi. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas visur izmisīgi meklē tikai pozitīvo, BET tas taču nenozīmē, ka esmu nelaimīga vai ko tādu. Esmu laimīgāka par tiem pozitīvistiem, jo nemānu sevi.
Ok, viss. Beidzu.
Jauku naksniņu!

1. Robin Hood - nav ne jausmas kāpēc es skatījos. Laikam negribējās iet prom kamēr Lācēns ar Reini skatījās. Šausmas, šausmas. Viss.
2. Two Lovers - šeit arī pie vainas Lācēns. Viņš jau sen gribēja redzēt un es domāju - Kāpēc ne? Beigās pats saprata, ka nebija vērts. Paredzami.
3. Oceans - visādi inčīgi ūdens dzīvnieciņi. Gribētu redzēt kā ir filmēt ko tādu. Un žēl stulbo delfīnu un citu radījumu, kurus noķer un pusnogalinātus iemet ūdenī. Nu labi, tā notika tikai ar haizivi. Ja neņem to vērā, man patika.
4. Despicable Me - hāh! Es reti smejos skatoties filmas vai animācijas. Šajā bija dažas pat ļoti smieklīgas vietas. Protams, lielākā daļa bija paredzami notikumi, bet pieverot acis uz to sanāca jauks vakars. Smieklīgs vakars.