Brīvdiena. Lācēns no rīta agri cēlās uz skolu, es tikai kko pa miegam pamanīju. Hmm... šodiena pagāja miegojoties un neko nedarot, tikai uz vakaru pameklēju bildes projektam. Rīt būs jāsaņemas un jāizdara vairāk.
Pirms brīža mani pārņēma milzīgi izmisīga vēlme pēc jaunām grāmatām, pēc jaunām grāmatu kaudzēm, kā senāk. Grāmatām obligāti nav jābūt jaunām kā jaunām, bet jaunām man. Sastādīju sarakstu, ko Latvijā vajadzēs nopirkt, bet tas vēl ilgi.. Vairāk pievērsos Latviešu literatūrai un šim tam no klasikas, ko vēl neesmu izlasījusi. Patiesībā, es daudz neesmu izlasījusi.
Pietiks par grāmatām. Sāpīga tēma.
No rīta sāku rakstīt Aijai vēstuli, bet pie pirmā teikuma man palika slikti un tā nekas nav uzrakstīts. Būs jāmēģina tagad, varbūt pat sanāks pastā sūtāmā vēstule. Pagaidām ir tikai doma par virtuālo.
Arī Aija ir sāpīgs temats. To varbūt citreiz.
Tagad pie vēstules un tad ieritināšos blakus Lācēnam, kas visu laiku rūc, ka traucēju lasīt viņa viduslaiku pasakas par dziedniekiem.
* Ļoti ne par tēmu - lasot Geo radās Gada vārds: Afrofiziķis.
Es nezinu vai to jau teicu, jo pēdējā laikā nodomātais/nosapņotais/redzētais tik ļoti iespiežas realitātes sajūtās, ka nesaprotu, kas ir pateikts, kas ir redzēts un kas domāts.
Beidzu!

Izdomāju, ka stulbajā feisbūkā jāieliek bildes, lai mani angļu kolēģi saprot, kas ir dzīve. Izskatījos visus savus albumus. Pagaidām liekas, ka 2008. gads bijis viens no maniem labākajiem un piepildītākajiem gadiem. Tad tik daudz kas notika - Horvātija, Bulgārija, satiku Lācēnu (otro reizi, bet nu jau uz ilgu laiku (visu laiku)), daudz laika pavadīju ar Aiju. Mums bija skaistas vasaras, kino, riteņizbraukumi... Man pašreiz tā visa pietrūkst. Liekas, ka tas tik ātri paskrējis garām. Žēl, ka tikai tagad saprotu, cik labi bija tad. Man ļoti patika skolas brīvlaiki. Patika tos pavadīt laukos ilgi guļot, ejot ārā, fotografējot... Kaut kā nekad nemāku novērtēt to, kas notiek īstajā brīdī. Būs jāsāk censties.
Šis būs episks vakars, jo es pirmo reizi pievienošu bildi ar sevi. Bet to vēlāk. Tagad nevaru sagaidīt, kad būs vasara, kad būšu Latvijā. Gribas doties vairāku dienu izbraukumā gar jūru (kā pagājušajā gadā, tikai uz otru pusi). Esmu sailgojusies pēc mašīnas un ceļa!
P.S. Vakar tika pielikts punkts mocībām - sūpergrupa vairs nebūs jāsatiek! Jej!
Jauku nakti!

Šodiena bija māju diena. Ārā visu laiku līst, tāpēc izjuka mans plāns parādīt Lācēnam citu Prestonas pusi, skaisto pusi. To parku, kurā biju ar mammu. Man ļoti iepatikās. Sajutos kā pilnīgi citā vietā/laikā.
Vakariņas bija slinkums taisīt, tāpēc gājām pie dusmīgā indieša pēc kebabiem. Nom nom.
Runājot vēl par šodienu - nopietni tiek apsvērta iespēja pārmesties uz arhitektiem. Tas vismaz ir kaut kas respektabls utt. Man tiešām ir piegriezies tas bērnu dārzs, tas kā skolotāji priecājas par visādiem līmējumiem + lai interesantāk, liek mums sadarboties ar Fashion Branding (wtf?? ko tur vispār māca??) kursu, kas ir tik sasodīti tizli, jo manas grupas blondīnes nemāk apieties pat ar PowerPoint. Ak jel, kurš to nemāk? (Es nerunāju par piecgadniekiem, bet domāju, ka kāds tādā vecumā ir spējīgāks par viņām.)
Tātad - arhitektūra? Palasīju, ko tu piedāvā, liekas tīri sakarīgi, bet vajadzētu vēl ievākt informāciju pirms kaut ko izlemju.
P.S. ŠIS vienmēr būs smieklīgi. Man.
P.P.S. Sagribējās, ko pavasarīgu lietainā dienā, tāpēc manu desktopu rotā bilde: (uzņēmu pirms 2iem gadiem, laikam)

Vakar bija gara diena. Gara un ļoti miglaina. Tik ļoti, ka apkārt varēja redzēt tikai miglu. Gājām pa jaunu ceļu uz jaunatklātu veikalu (protams, nekas no tā nav jauns, tā tikai mums). Man patīk iet pa ceļiem/takām, kur vēl mani soļi nekad nav bijuši, patīk atklāt visādus jaunus veikalus. Nesaprotu tos cilvēkus, kas vnk kādā vietā dzīvo un iet tikai tur, kur ir nepieciešamība. Esmu jau to teikusi? Man pēdējā laikā ir problēmas ar atcerēšanos, ko esmu teikusi, ko sapņojusi, ko domājusi utt. Runājot par sapņošanu. Nesen redzēju tik savādu sapni, nu jau es vairs neatceros, kurā valstī biju, bet zinu, ka tur bija silt. Stāvēju pie ūdens, netālu bija laipiņa. Ieraudzīju, ka zem ūdens ir kaķi. Viņi gulēja rindā un bija tik laimīgi, staipījās un žāvājās. Es pieļauju, ka tajā vietā es pasmaidīju ar dzīvē. Šī aina man tik spilgti iespiedusies atmiņā, un kad par to iedomājos, mani pārņem siltus. Tajā vietā sapnī jutos kā sapīpējusies. Ok, pietiks par sapņiem. Man parasti nepatīk ne rakstīt, ne lasīt aprakstus par ko katrs sapņojis...
Bet par vakardienu. Uztaisījām salātus un tad Sint atsūtīja sms. Ap 20iem izgājām no mājas, viss skats bija tik aizmiglots. Bijām veseli septiņi latvieši. Sākumā bija visai garlaicīgi, bet tad jau atradās kādas kopējas tēmas + Aktrises draugs spēlēja ģitāru. Tā jauki.
Šodien ieguvu vērtīgu mācību - vienmēr jānoskaidro līdz cikiem strādā veikali 7dienās. Aizgājām uz Morisonu, bet - ciet. Vismaz pastaigājāmies. Vispār mēs esam katru vakaru pasākuši iziet īsākās vai garākās pastaigās. Jauki! Pastaigas ir jaukas!
Sataisīju ķermeņa skrubi, nolakoju nagus. Vēl tikai duša un būšu gatava rītdienai. Ceru, ka mans makets būs skaisti lāzerizgriezts. Un cerams, ka īpašā līme pienāks laicīgi, lai visu varu salīmēt. Nākamā nedēļa rādās būt aizņemta. Pat ļoti!
Jauku vakaru!

Atkal pa logu var redzēt pretējās mājas, garām braukā divstāvu autobusi, ielas ir netīras, cilvēki runā ar kaitinoši pretīgu akcentu (lidoju caur Brēmeni. Pabiju tur neilgi, bet pietiekoši, lai dzirdētu daudz vācu valodas. Pēc tam Liverpūlē likās, ka visi runā vāciski. hah. (Liverpūle obligāti būs jāapskata pavasarī. Man ļoti patika senās celtnes utt. Vispār, gribas ātrāk pavasari, lai gan te jau tā izskatās - zaļa zāle un laiks diezgan silts.)) Vajadzēs kaut kā mēģināt iedzīvoties. Atkal. Bet laiks paies ātri un drīz jau būs aprīlis, ka beigsies skola.
Tagad jāuztaisa brokasta un jāpaskatās kāds seriāls. Vēlāk jāiet uz veikalu. Paredzēta lielā iepirkšanās, jo mājās nekā nav.
Jauku dienu!

Pirms dušas pa radio skanēja Richard Hawley - The Ocean. Redzēju mazu vīziju par balto kleitu un dejošanu, un uz brīdī pārņēma laime. Es noteikti gribu apprecēties kaut vai tikai pašu kāzu dēļ.
__
Rīt sākas ceļojums uz mājām! Tas būs visai pailgs piedzīvojums. No rīta ir autiņš uz Liverpūli, tad no Liverpūles autoostas jātiek līdz lidostai, tad jāgaida lidmašīna, tad Oslo, kur jānīkst 10h un tad no rīta lidmašīna uz LV. LV vēl šādas tādas darīšanas un tad beidzot mājas! BEIDZOT! Es tik ļoti ilgojos pēc sava mazā, atpalikušā kaķa Arnolda. Mocīšu viņu visu dienu un ielikšu viņa bildi šeit, lai visi par pārliecināties, ka tas ir pasaules piemīlīgākais kaķis.
Drīz jau jāiet čuča, bet nezinu vai nāks miegs. Jau otro nakti nevaru aizmigt. Sasodīti garlaicīga sajūta, ja nenāk prātā labi temati par, ko domāt. Man ļoti patīk pirms miega kaut ko domāt vai iztēloties.
Ak, jā! Precīzāk - NĒ! Ir pazuduši daži mani auskari :/ Tik savādi, jo es skaidri zinu, ka visus pārus paņēmu un nekur neko neesmu pazaudējusi vai atstājusi. Sasodīti skumji, jo pazudis viens no lācēna pirmajiem auskariem + vēl viens no maniem mīļākajiem stikla auskariem un vēl divi citi. Ko lai es iesāku ar vienu auskaru no katra pāra? Sasodīts! Sasodīts! SASODĪTS!!! Cik skumji.
Eh... pameklēšu kaķa bildes un tad līdz miega laikam skatīšos Amerikāņu tēti ar Lācēnu. Hah! Šodien redzēju vienu no smieklīgākajām sērijām.
Saldu miegu un lai jums nekad nepazūd puse no auskaru pāra!