Izdomāju, ka stulbajā feisbūkā jāieliek bildes, lai mani angļu kolēģi saprot, kas ir dzīve. Izskatījos visus savus albumus. Pagaidām liekas, ka 2008. gads bijis viens no maniem labākajiem un piepildītākajiem gadiem. Tad tik daudz kas notika - Horvātija, Bulgārija, satiku Lācēnu (otro reizi, bet nu jau uz ilgu laiku (visu laiku)), daudz laika pavadīju ar Aiju. Mums bija skaistas vasaras, kino, riteņizbraukumi... Man pašreiz tā visa pietrūkst. Liekas, ka tas tik ātri paskrējis garām. Žēl, ka tikai tagad saprotu, cik labi bija tad. Man ļoti patika skolas brīvlaiki. Patika tos pavadīt laukos ilgi guļot, ejot ārā, fotografējot... Kaut kā nekad nemāku novērtēt to, kas notiek īstajā brīdī. Būs jāsāk censties.
Šis būs episks vakars, jo es pirmo reizi pievienošu bildi ar sevi. Bet to vēlāk. Tagad nevaru sagaidīt, kad būs vasara, kad būšu Latvijā. Gribas doties vairāku dienu izbraukumā gar jūru (kā pagājušajā gadā, tikai uz otru pusi). Esmu sailgojusies pēc mašīnas un ceļa!
P.S. Vakar tika pielikts punkts mocībām - sūpergrupa vairs nebūs jāsatiek! Jej!
Jauku nakti!