Šorīt cēlos divreiz. Pirmoreiz ap 5iem. Bija jāpavada mamma uz staciju. Otrreiz, lai ietu uz lekciju.
Tagad ir tik sasodīti skumji/vientuļi/garlaicīgi/izmisīgi/bēdīgi utt. Es kārtējo reizi pārliecinos, ka nespēju dzīvot viena. Kaut vai tikai pāris dienas. Neesmu tam radīta. Man patīk, ka Lācēns ir blakus katru dienu un katru nakti. Jo ilgāk esam kopā, jo vairāk man gribas pavadīt laiku ar Lācēnu.
1dien man atkal riebās tas, ko mācos. Es jūtos kā kkādā lētā un tizlā realitātes šovā. JO - mums jātaisa projekts kopā ar Fashion Design kurs. Pie velna! Es neciešu tādas lietas. Man jau bija iepaticies ņemties pa Cadu. Atkal vajag kādu sūdu iegrūst. Rīt it kā jātiekas ar tām ***** biblenē. Gribas, lai ātrāk paiet februāris. Ceru, ka nākamais projekts būs kaut cik normāls.
7dien nosalām Liverpūlē. Man Liverpūle patika daudz labāk par Mančestru. Bijām visādos muzejos un veikalos. Noteikti ar Lācēnu būs jāaizbrauc uz turieni! Pasaules muzeju nepaspējām pamatīgi izpētīt, bet gan jau drīz.
1dien pēc skolas gājām uz parku, kur es vēl nekad nebiju bijusi. Neko tādu negaidīju! Tik jauks parks. Obligāti kādā tuvākajā saulainajā dienā būs vēlreiz jāaizstaigā līdz turienei. Pēc parka pastaigājām pa veikaliem un iegājām vietējā muzejā, kur runīgs apsargs visu laiku mums kko stāstīja un prasīja.
2dien braukājām ar autiņiem. Atklājām, ka dienas biļete ir sasodīti izdevīga :D Tad piestūmām seju ķīniešu orientālajā bufetē. Varēja ēst, cik lien. Tagad mani ilgi pārņems nelabuma sajūta, ejot garām tai vietai, bet bija garšīgi un es sajutos kā Ķīnā - ēdieni, apkalpotājas, pat apmeklētāji bija ķīniski, mūzika, protams, arī. Tad atkal veikali un tad mājās. Pa vidu vēl kkur bija parastais piemājas parks.
Tizli, ka mamma aizbrauca jau šodien. Man priekšā trīs garas nakti, trīs vientuļas naktis. Un man nav ne jausmas, ko lai dara 5dien, kad nav skola.
Sasodīts, sasodīts, sasodīts!
Lai vismaz jums jauka nakts!