Pirms trim sestdienām. Had a lil' party. mdma iespējams. Who knows.
Pamodos Erlend Øye mājās.



Ja man kādreiz būs mazbērni, šis būs viens no stāstiem, ko stāstīšu. Neizlaižot detaļas.
Ļoti savādi viss notiek. Kā katrs tavs lēmums ietekmē to, kas notiks tālāk.
Stāvējām pie kluba ar draudzeni. .
. . Pirms devāmies ārā no mājas, viņas čalis bija super annoying un satraucies par draudzeni. Es jau sāku baidīties, vai nenāks līdzi. Huh nop.
Pirms mājas vēl bija izbraukums ar šņabi.
Čalis mūs aizveda uz centru ar mašīnu (what a nice guy). Izdzērām pāris aliņus No Stress. Laba vieta, bet maza.
Devāmies tālāk. . Pie kluba. Domājām iet iekšā vai nē. Tāds patukšs, jo visi uz Oslo aizbraukuši.
No blakus bāra iznāca divi britu čaļi un prasīja, ko mēs darīsim. No plans. Viņi zinot labu vietu. Ok, der.
Problēma Bergenā ir tā, ka bārus slēdz ciet ap 3. Mūsu čaļi zvanīja Mia, kura strādā bārā no kura viņi iznāca pirms satikāmies.
Bijām 6 slēgtā bārā ar nebeidzamiem dzērieniem. Bet arī tur visu nakti nevar palikt, jo Mia rīt jāceļās.
Autobusi nokavēti un neviena no mums tā pat paiet nevar. Fine. Iesim līdz viņu mājām, kas nav baigi tālu.



Jap. Izrādās, ka viņi dzīvo Erlend Øye (Kings Of Convenience) mājās, kurš pats atrodas Sicīlijā. Visu jau nevar dabūt.
Pietika ar to, ka tur ir visas viņa lietas. Grāmatas. Balvas. Plates.
Paši čaļi ir saistīti ar visai zināmu grupu Norvēģijā un lēnām arī Baltija par viņiem sāk dzirdēt. KMF.



Such a fangirl. Bet vienalga. Man šī ir īpaša grupa. Un klausīties viņu radītās dziesmas viņa mājās ir diezgan ok noslēgums manām jau tā lieliskajām brīvdienām Bergenā.

Likās, ka tas ir tikai joks
Mēs visi zinājām, ka tas notiks, bet neticējām
Neticu
Nebijām labākie draugi, bet es viņu zinu vairāk kā 10 gadus un viņš mani zina vairāk kā 10 gadus
Tas smaids. Nekad vairs netīšām nesanāks saskrieties visnegaidītākajos brīžos
Mēs esam tie, kas paliek šeit. Zaudētājos.

savelkas stāsti
skābe

skābe

stāsti no senatnes
dakšas un bekons
un smiekli

un pēc darba slāpa
skābe

.

Hunter S. Thompson - Fear and Loathing in Las Vegas

ļoti sen jau esmu iemīlējusies, tikai nevaru atļauties būt kopā . . Van Cleef & Apparel Collection Extraordinaire Gardenia Petale
šajā arī iemīlējos. vismaz par to nav jāmaksā. .

Šis rīts un diena tikai pavadīti kafijas skoliņā. Uzzināju super-daudz! Un man pat sanāca kkas zīmējumam līdzīgs manā cappuccino krūzē.
Vēl dzēru filtr-kafiju no Etiopijas. om nom nom
Bija jāizvēlas no 3 veidiem un es izvēlējos pašu ekskluzīvāko. Un tagad nožēloju, jo mājās dzeru kkādu bezbiezumu žļurgu . .

Brīvdiena. Lācēns no rīta agri cēlās uz skolu, es tikai kko pa miegam pamanīju. Hmm... šodiena pagāja miegojoties un neko nedarot, tikai uz vakaru pameklēju bildes projektam. Rīt būs jāsaņemas un jāizdara vairāk.
Pirms brīža mani pārņēma milzīgi izmisīga vēlme pēc jaunām grāmatām, pēc jaunām grāmatu kaudzēm, kā senāk. Grāmatām obligāti nav jābūt jaunām kā jaunām, bet jaunām man. Sastādīju sarakstu, ko Latvijā vajadzēs nopirkt, bet tas vēl ilgi.. Vairāk pievērsos Latviešu literatūrai un šim tam no klasikas, ko vēl neesmu izlasījusi. Patiesībā, es daudz neesmu izlasījusi.
Pietiks par grāmatām. Sāpīga tēma.
No rīta sāku rakstīt Aijai vēstuli, bet pie pirmā teikuma man palika slikti un tā nekas nav uzrakstīts. Būs jāmēģina tagad, varbūt pat sanāks pastā sūtāmā vēstule. Pagaidām ir tikai doma par virtuālo.
Arī Aija ir sāpīgs temats. To varbūt citreiz.
Tagad pie vēstules un tad ieritināšos blakus Lācēnam, kas visu laiku rūc, ka traucēju lasīt viņa viduslaiku pasakas par dziedniekiem.
* Ļoti ne par tēmu - lasot Geo radās Gada vārds: Afrofiziķis.
Es nezinu vai to jau teicu, jo pēdējā laikā nodomātais/nosapņotais/redzētais tik ļoti iespiežas realitātes sajūtās, ka nesaprotu, kas ir pateikts, kas ir redzēts un kas domāts.
Beidzu!

Šodien bija nevis pavasarīga, bet vasarīga diena. Nokarsu savā rudens/pavasara mētelī, ejot pēc papīriem (kartoniem) maketam. Gāju pie trakā Nīla, kas rūc, bet tā viņš ir jauks un darbojas labāk par otru lāzergriezēju. Hah! Izklausās, ka Nīls ir lāzers, bet nē, viņš ir tikai cilvēks, kas liek lāzermašīnai darboties. Jau otro reizi viņš man prasīja vai esmu no Finlandes, bet tad atcerējās, ka esmu no Latvijas. Jauki, esmu tur bijusi tikai trīs reizes, bet viņš mani atceras. Man patīk tādi cilvēki!
Ceru, ka maketam viss salīmēsies kopā labi, lai gan atradu, jau pāris kļūdas. Tā notiek, kad visu līdz galam neizdomā. Nāksies pašai kko nogriezt.
Šodien mājās tiku ap 16iem. Visu dienu Cadojos un kaut kas jau iet uz galu. Nav daudz laika.
Ahh.. Pēdējās dienās mums ar Lācēnu ir uznākusi ēdien-depresija. Viss ir apnicis, tāpēc jau kuru dienu neēdam. Nu ne jau pavisam, bet man sanāk ar mokām. Tā gadās ik pa laikam. Jāizdomā kāda jauna recepte!
Un man gribas ceļu! Skola drīz būs galā, bet tad vajadzētu strādāt. Šogad mans vasaras brīvlaiks būs no 16.04. - 18.09.2011. Apmēram pieci mēneši. Sanāks pietiekami atpūsties.
Tas arī viss.
Ak jā! Trešdien vai ceturtdien, skrienot pēc pasta, gandrīz norāvu roku. Labi, nebija tik traki, bet zilums laikam ir joprojām. Nelietīgais pasts.
Jauku nakti!

Man tik ļoti patīk saņemt pastu! Pat ja tie ir gaidītie krāsu vai tapešu paraugi. Laba sajūta! Saņēmu sešas milzīgas vēstules, kuras vēl neesmu atvērusi. Gribas tā lēnām :D
Pietiks par pastu.
Parunāsim par to, cik ļoti es esmu atkulturējusies. Tas nozīmē, ka manā organismā kultūras līmenis ir pamatīgi krities, jo Prestonā NAV kultūras. Vienīgais, kur esmu bijusi - bārs ar atvērto mikrofonu 4dienās. Lieliski! Nē! Es gribu teātri! Un vakar saņēmu sms, ka 8. un 9. martā varu iegādāties JRT biļetes aprīlim pirms visiem citiem (ja man aprīlī ir dzimšanas diena). Tas bija dūriens manā mazajā sirsniņā. Eh! Es tikai ceru, ka šeit atgriezīsimies septembra vidu, lai līdz tam es varu izbaudīt pēc iespējas vairāk izrādes un citus kultūrpasākumus.
Pietiks arī par teātri, precīzāk - kultūru, kurā ietilpst balets, opera utt. Pārāk sāpīga tēma.
Ķeršos klāt vēstulēm un tad turpināšu CADoties. Sasodīti aizraujoši. Nē, nopietni!
Jauku dienu! Mana tāda ir! + saulaina
:) P.S. Nu viss ir izsaiņots. Tik jauki. Saņēmu ar rokām zīmētus tapešu paraudziņus un mazus kubiņus ar akmens virsmu paraugiem! Jej :D

* Pēdējā laika grūtākais pārbaudījums bija atrast printeri. Tas ir gandrīz neiespējami, jo kkādas dīvainās firmas nav jēgas ņemt, par Epsoniem saka, ka aizkalsts, HP ir nenormāli dārgas tintes un Canonam arī ir dārgas + ātri beidzas. Šorīt (pēc ilgas mocīšanās) izlēmām par labu Canonam un pasūtījām. Kaitinoši visu laiku iet uz bibleni printēt + tur sanāk ļoti dārgi.
* Jaunais projekts ir tik milzīga, ka nezinu kā visu paspēšu. Jau kuru dienu ņemos CADā ar visādiem zīmējumiem. Ceru, ka visu paspēšu. Vēl mums ir uzdevums sasūtīti no visādām firmām paraudziņus, bet nav tik viegli atrast atsaucīgas firmas.
* Sieviešdiena tāda nekāda, jo nekam nav laika, bet Lācēns uztaisīja sasodīti labas vakariņas. Nom nom!


Laikam tas viss. Sen nekas nebija rakstīts, bet tā īsti nekas nenotiek, vismaz pieminēšanas vērts.

Šis rīts sākās agri, jo Lācēnam bija jādodas uz skolu. Tad nu es izlēmu, ka arī celšos, un kopš tā brīža ņemos ap savu skečbūku, jo pamatīgi viss iekavējies. Nākamais projekts liekas kaut cik normāls. Diezgan pamatīgs un vajadzēs ieguldīt daudz laika, lai viss izdotos lieliski. (Jā, es izlēmu, ka palikšu šajā kursā, jo negribu palikt Anglijā ne gadu ilgāk kā vajag, lai iegūtu jebkādu izglītību. Es vienkārši neizturētu šo sasodīto salu tik ilgi!).
6dien atklājām jaunu parku, tas gan vairāk bija kā liels klajš lauks. Nekas īpašs. BET ->



Krokusu lauks! Tik jauki! Es nekad dzīvē nebiju redzējusi tik daudz krokusu.
Ejot mājās no 6dienas parku ekspotīcijas, salasījām narcišpumpursu (labi, es liku, lai Lācēns salasa, jo es baidījos :D)
UN
Šorīt bija patīkams pārsteigums - izplauka saulītes! Un smaržo! Pavasaris, pavasaris, pavasaris!!!



Un būs vēl viena bilde. Sīpols. Jau sen audzējām, bet tikai tagad sāka sprāgt ārā loki:



Uhu! Pavasaris ir klāt!
Turpināšu līmēties!
Jauku dienu!
P.S. Man iepatikās Icarus - White Hinterland dziesma, bet tikai tas uūuuu.. vai kā ellē, bet jā. Būtu tikai tā skaņa, būtu perfekta dziesma neķītrībām un zālēm...

Izdomāju, ka stulbajā feisbūkā jāieliek bildes, lai mani angļu kolēģi saprot, kas ir dzīve. Izskatījos visus savus albumus. Pagaidām liekas, ka 2008. gads bijis viens no maniem labākajiem un piepildītākajiem gadiem. Tad tik daudz kas notika - Horvātija, Bulgārija, satiku Lācēnu (otro reizi, bet nu jau uz ilgu laiku (visu laiku)), daudz laika pavadīju ar Aiju. Mums bija skaistas vasaras, kino, riteņizbraukumi... Man pašreiz tā visa pietrūkst. Liekas, ka tas tik ātri paskrējis garām. Žēl, ka tikai tagad saprotu, cik labi bija tad. Man ļoti patika skolas brīvlaiki. Patika tos pavadīt laukos ilgi guļot, ejot ārā, fotografējot... Kaut kā nekad nemāku novērtēt to, kas notiek īstajā brīdī. Būs jāsāk censties.
Šis būs episks vakars, jo es pirmo reizi pievienošu bildi ar sevi. Bet to vēlāk. Tagad nevaru sagaidīt, kad būs vasara, kad būšu Latvijā. Gribas doties vairāku dienu izbraukumā gar jūru (kā pagājušajā gadā, tikai uz otru pusi). Esmu sailgojusies pēc mašīnas un ceļa!
P.S. Vakar tika pielikts punkts mocībām - sūpergrupa vairs nebūs jāsatiek! Jej!
Jauku nakti!

Būtu jātaisās uz skolu, bet tikko, sarakstoties ar mammu, uzzināju, ka mana bijušā klasesbiedra tēvs bija tas, ko nošāva kino. Oi! Negaidīti! emm... nu jā.

Sen nebiju bijusi tik nikna kā šodien. Šodiena vispār bija tizla. No rīta Lācēns iztraucēja manu miegu ar savu celšanos, tad 11os bija jāiet uz bibl., jāsatiekas ar manu supergrupu, bet izrādās, ka viņas pārcēla tikšanos uz 12iem. Tā kā man nebija ne mazākās vēlmes gaidīt, es devos mājās. Tad 14os atkal bija jāiet uz bibleni, jo bijām sarunājuši zvanīt un norunāt māju apskates, bet arī tas nesanāca, jo tie otri nemaz negrib pārcelties, jo viņu dzīvokli salaboja blā blā. Tad atkal nācās iet mājās. Sen nebiju tā izniekojusi dienu.
Un tad! Mana supergrupiņa grib, lai es taisu koku. Gribēja, lai es no kartona griežu, no bieza kartona. Bet, ejiet ellē! tas kartons negriežas! Tā kā prezentācija ir 4dien, man rītdienas laikā jāuztaisa koks no kkādas metāla stieples, kas vēl jānopērk. Ah! Sasodīts! Kaut ātrāk paietu 4diena! Un es ļoti ceru, ka nākamais projekts būs labs, savādāk.. es par sevi negalvoju.
Esmu tik sasodīti nikna, bet jācenšas nomierināties, jo tas viss ir *******.
Viss!
Jāizdomā kaut kas foršs nedēļas nogalei, lai gan nesola īpaši labi laiku.
Pameklēšu studijas dzīvokļus vai vienistabas mājas, pēc tam iešu dušā un tad negribot pienāks rītdiena...

 * Pēc nedēļas būs beidzies sasodīti tizlais projekts un nebūs jārunā ar nevienu no manas grupas. Jēj!
 * Un jā, pavasaris ir klāt! Cerams, ka aukstāks vairs nepaliks, jo viss jau sāk ziedēt. Tik jauki! Prestona uzreiz izskatās labāka. Zem kokiem milzum daudz krokusspumpuru un narcises arī drīz būs sapumpurojušās pietiekami!
 * Obligāti tuvākajā laikā jāaizlaiž uz Liverpūli.
 * Šodienas prieks - Happythankyoumoreplease! Labi, ka ir tādas filmas. Iederas pavasarī!
 * Šodien pienāca pasts. Saņēmu Lācēna pasūtīto anglisko versiju Dharmas blandoņām. Latviskā versija drīz būs galā. Ah, labās lietas vienmēr beidzas tik ātri... Jāizdomā, ko lai lasa nākamo. Aiznākamā būs angliskā Dharma.
 * Tas laikam arī viss! Jācer, ka rīt būs jauka un saulaina diena, lai var aiziet uz parku un iemūžināt Pirmo Pavasara Sākšanos Prestonā! Tas obligāti jāizdara, jo taču pirmais pavasaris, kas ir sācies februārī (manā dzīvē). FEBRUĀRĪ! Nu kur sākas pavasaris februārī?? :D Labi, es beidzu!
 * Jauku nakti!

* 3dienu pavadīju taisot maketu/modeli stulbajam pop up shop projektam.
* 4dien mana grupa mani ignorēja (pat prezentācijas laikā), bet lai nu tā būtu. Tad man palika slikti un es devos mājās.
* Bet visa 4diena (tas bija vakar?) nebija tik briesmīga. Kārlis (latvietis, kas mācās mūziku manā skolā) piedalījās atvērtajā mikrofonā. Izlēmām ar Lācēnu, ka jāaiziet. Un labi, ka tā. Pārsvarā mūziķi bija samērā nekādi, bet bija divas grupas, kas mani pat ļoti pārsteidza. Pirmā sastāvēja no jauka vectēva un vēl viena vīrieša, kas spēlēja mutes ermoņikas. Dzīvē laikam tik labu blūzu nebiju dzirdējusi. Un tad otra grupa. Viņi neizpildīja savas dziesmas (laikam), bet skanēja vareni! Pēc tam Lācēns manā uzdevumā gāja noskaidrot, kad vectēvs atkal spēlēs, bet viņš diemžēl nezināja. Domājām, ka divatā nebūs īpaši laba sajūta tādā bārā, bet bija pat ļoti lieliski. Sākumā es gan nožēloju apģērba izvēli... Īsti nevarēja saprast kāda ir tā bāra parastā publika. Vakar bija visai raiba.
Tad spēlēja Kārlis ar savu grupu. Ģitārspēle man patika.
Ak, jā, mēs nebijām gluži vieni. Latviete no mana kursa arī bija ar savu draugu un aktieri. Gribējām iet mājās ar Lācēnu, bet viņi pierunāja aiziet uz vienu bāru, kas gan izrādījās klubs. Nepatika. Devāmies mājās.
Paceļam iegājām kaut kādā dīvainā indiešu ēstuvē un paņēmām kebabus, Kamēr gaidījām, Lācēns sāka runāties ar kkādu pielējušos britu. Es pat brīnījos, ka viņš tā ar visiem runāja, jo parasti ir kautrīgs.
Notiesājām kebabus autobusu pieturā un beidzot devāmies mājās.
* Šodien kāpu kalnos un baudīju dzīvi un budismu. Pat ļoti patīk "Dharmas blandoņas". Un ēdu visādus auglīšus. Tā pagāja mana šodiena - lasot un skatoties seriālus, kurus labāk nepieminēt, ja gribu saglabāt kaut cik intelektuālu iespaidu :D
__
Jauku nakti!

"Kādu dienu tu to nožēlosi. Kāpēc tu nepacenties saprast, ko mēģinu tev ieskaidrot: ticēdams, ka tev ir sešas maņas un ka ar šo maņu starpniecību tu kontaktējies ar reālu ārpasauli, tu krāp pats savas maņas. Ja es nebūtu domāts tavām acīm, tu mani neredzētu. Ja tas nebūtu domāts tavām ausīm, tu nedzirdētu šo lidmašīnas troksni. Ja tas nebūtu domāts tavam degunam, tu nevarētu saost,kā nakts vidū smaržo piparmētras. Ja tas nebūtu domāts tavām garšas kārpiņām, tu nevarētu sagaršot atšķirību starp A un B. Ja tas nebūtu domāts tavam augumam, tu nejustu Princesi. Patiesībā nav ne manis, ne lidmašīnas, ne saprāta, ne Princeses, nav nekā, un kāpēc, Dieva dēļ, tu gribi turpināt sevi krāpt katrā no savas sasodītās dzīves minūtēm?"
(Džeks Keruaks)

Labi, ka atliku Stendāla "Sarkanais un melnais" un pievērsos Džeka Keruaka "Dharmas blandoņas"! Šī ir trešā reize, kad iesāku lasīt šo grāmatu, bet katrai grāmatai ir savs laiks. Šodiena bija ideāla, lai sāktu lasīt blandoņas. Es ticu, ka nav nepiemērota grāmata, ir nepiemērots laiks, kad to lasīt (es nerunāju par kkādiem Koelju utt mēsliem. Tiem nekad nevar būt piemērots laiks.)
Un wow!!! Tikko biju nerātna un pētīju wikipēdiju! Grāmatā pieminētie cilvēki ir īsti! Jauki, ka to uzzināju sākumā, jo tas mani nomocīja jau sen. Tagad lasīt būs vēl lieliskāk!
Sāku domāt - kāpēc es ko tādu lasu? Kas mani TĀ saista, jo man tiešām patīk tā grāmata. Pagaidām liekas labāka par "Ceļā". Un sapratu - tas, ka es nekad tā nevarētu, tas ka man nekad nebūs tāda iespēja kā viņiem, tas, ka es nevaru tik viegli. Šī grāmata man ļauj to visu izdzīvot - dzert gandrīz katru dienu, būt bezrūpīgai, atrasties ceļā, gulēt kādā mežā, ēst dīvainu pārtiku, kas sildīta uz ugunskura (šis gan izklausās kaut cik reāli), lietot jebkāda veida narkotikas, kādas vēlos, mīlēties ar visiem (grāmatā - visām) pēc kārtas, tā visa iespaidā rakstīt dzeju vai grāmatas un tā tālāk. Tā ir kā paralēlā dzīve, tikai es neciešu no sekām. Es esmu pārāk atbildīga, lai tā varētu, turklāt - savu vienīgo dzīvi es tā negribētu pavadīt, jo tas bija viņu laiks.
Grāmatā ir visas tās lietas, ko minēju un vēl, un kārtīgs daudzums budisma. Tas viss tāpēc, ka Keruaks un viņa biedri ir (bija) zudusī paaudze, pēckara paaudze, kas nekur neiederas, tikai ceļā, reibumā vai narkotikās...
Blandoņas dziedē manas intelekta rētas, ka radušās mācoties Anglijā.
Patiesībā, bija domāts tikai atklāt citātu, bet tā reizēm sanāk.
Turpināšu ieslīgt intelektuālā transā un to kārtīgi izbaudīt, iespējams līdz pat O*******
P.S. Arī "Ceļā" varoņi ir īsti! Tik skaisti! Turpmāk, pirms ko lasīšu, izpētīšu wiki :D
P.S.S. Šogad būs filma "Ceļā" un kas galvenajā lomā? - Sam Riley! Bet, AK, NĒ! Tikai ne VIŅA!
Jauku vakaru!

Šodiena bija māju diena. Ārā visu laiku līst, tāpēc izjuka mans plāns parādīt Lācēnam citu Prestonas pusi, skaisto pusi. To parku, kurā biju ar mammu. Man ļoti iepatikās. Sajutos kā pilnīgi citā vietā/laikā.
Vakariņas bija slinkums taisīt, tāpēc gājām pie dusmīgā indieša pēc kebabiem. Nom nom.
Runājot vēl par šodienu - nopietni tiek apsvērta iespēja pārmesties uz arhitektiem. Tas vismaz ir kaut kas respektabls utt. Man tiešām ir piegriezies tas bērnu dārzs, tas kā skolotāji priecājas par visādiem līmējumiem + lai interesantāk, liek mums sadarboties ar Fashion Branding (wtf?? ko tur vispār māca??) kursu, kas ir tik sasodīti tizli, jo manas grupas blondīnes nemāk apieties pat ar PowerPoint. Ak jel, kurš to nemāk? (Es nerunāju par piecgadniekiem, bet domāju, ka kāds tādā vecumā ir spējīgāks par viņām.)
Tātad - arhitektūra? Palasīju, ko tu piedāvā, liekas tīri sakarīgi, bet vajadzētu vēl ievākt informāciju pirms kaut ko izlemju.
P.S. ŠIS vienmēr būs smieklīgi. Man.
P.P.S. Sagribējās, ko pavasarīgu lietainā dienā, tāpēc manu desktopu rotā bilde: (uzņēmu pirms 2iem gadiem, laikam)

Beidzot, beidzot, beidzot ir sestdiena!!!
Pēc pāris stundām jādodas uz staciju. Žēl, ka ārā līst, bet neko darīt. Ceru, ka mati paspēs izžūt.
Vēl tikai jāsapošas!
Gribas pēc iespējas ātrāk dzirdēt pilnās piedzīvojumu versijas. Piemēram, par to kā mazie nēģerēni kāvās konfekšu dēļ, kā visi dalīja Lācēnam e-pastus, lai viņš aizsūta bildes (biju pārsteigta, ka mazajiem nēģerēniem ir e-pasti :D), bet redz! nemaz tāda nekuriene neesot. Būs mums tur kopā jāaizbrauc. (Es vispār daudz kur gribu aizbraukt!)
Hmm... vakar saņēmu (šorīt izlasīju) pēdējā laika labākās vēstules. Būs biežāk Lācēnam jābrauc prom :D Tādu es viņu sen nebiju lasījusi, vispār sen nebiju lasījusi. jo blakus esot nesanāk sarakstīties par tādām lietā, bet vajadzēt... Labi, ka vakar bija pēdējā nakts vienai uz ilgu laiku. Un paredzu ka šodiena būs visai hmm... nerātna? (pareizā apakšveļa jau ir uzvilkta!)
Mēģināšu žāvināt matus un daiļoties.
Jauku dienu! :)