"Kādu dienu tu to nožēlosi. Kāpēc tu nepacenties saprast, ko mēģinu tev ieskaidrot: ticēdams, ka tev ir sešas maņas un ka ar šo maņu starpniecību tu kontaktējies ar reālu ārpasauli, tu krāp pats savas maņas. Ja es nebūtu domāts tavām acīm, tu mani neredzētu. Ja tas nebūtu domāts tavām ausīm, tu nedzirdētu šo lidmašīnas troksni. Ja tas nebūtu domāts tavam degunam, tu nevarētu saost,kā nakts vidū smaržo piparmētras. Ja tas nebūtu domāts tavām garšas kārpiņām, tu nevarētu sagaršot atšķirību starp A un B. Ja tas nebūtu domāts tavam augumam, tu nejustu Princesi. Patiesībā nav ne manis, ne lidmašīnas, ne saprāta, ne Princeses, nav nekā, un kāpēc, Dieva dēļ, tu gribi turpināt sevi krāpt katrā no savas sasodītās dzīves minūtēm?"
(Džeks Keruaks)

Labi, ka atliku Stendāla "Sarkanais un melnais" un pievērsos Džeka Keruaka "Dharmas blandoņas"! Šī ir trešā reize, kad iesāku lasīt šo grāmatu, bet katrai grāmatai ir savs laiks. Šodiena bija ideāla, lai sāktu lasīt blandoņas. Es ticu, ka nav nepiemērota grāmata, ir nepiemērots laiks, kad to lasīt (es nerunāju par kkādiem Koelju utt mēsliem. Tiem nekad nevar būt piemērots laiks.)
Un wow!!! Tikko biju nerātna un pētīju wikipēdiju! Grāmatā pieminētie cilvēki ir īsti! Jauki, ka to uzzināju sākumā, jo tas mani nomocīja jau sen. Tagad lasīt būs vēl lieliskāk!
Sāku domāt - kāpēc es ko tādu lasu? Kas mani TĀ saista, jo man tiešām patīk tā grāmata. Pagaidām liekas labāka par "Ceļā". Un sapratu - tas, ka es nekad tā nevarētu, tas ka man nekad nebūs tāda iespēja kā viņiem, tas, ka es nevaru tik viegli. Šī grāmata man ļauj to visu izdzīvot - dzert gandrīz katru dienu, būt bezrūpīgai, atrasties ceļā, gulēt kādā mežā, ēst dīvainu pārtiku, kas sildīta uz ugunskura (šis gan izklausās kaut cik reāli), lietot jebkāda veida narkotikas, kādas vēlos, mīlēties ar visiem (grāmatā - visām) pēc kārtas, tā visa iespaidā rakstīt dzeju vai grāmatas un tā tālāk. Tā ir kā paralēlā dzīve, tikai es neciešu no sekām. Es esmu pārāk atbildīga, lai tā varētu, turklāt - savu vienīgo dzīvi es tā negribētu pavadīt, jo tas bija viņu laiks.
Grāmatā ir visas tās lietas, ko minēju un vēl, un kārtīgs daudzums budisma. Tas viss tāpēc, ka Keruaks un viņa biedri ir (bija) zudusī paaudze, pēckara paaudze, kas nekur neiederas, tikai ceļā, reibumā vai narkotikās...
Blandoņas dziedē manas intelekta rētas, ka radušās mācoties Anglijā.
Patiesībā, bija domāts tikai atklāt citātu, bet tā reizēm sanāk.
Turpināšu ieslīgt intelektuālā transā un to kārtīgi izbaudīt, iespējams līdz pat O*******
P.S. Arī "Ceļā" varoņi ir īsti! Tik skaisti! Turpmāk, pirms ko lasīšu, izpētīšu wiki :D
P.S.S. Šogad būs filma "Ceļā" un kas galvenajā lomā? - Sam Riley! Bet, AK, NĒ! Tikai ne VIŅA!
Jauku vakaru!