Šorīt cēlos divreiz. Pirmoreiz ap 5iem. Bija jāpavada mamma uz staciju. Otrreiz, lai ietu uz lekciju.
Tagad ir tik sasodīti skumji/vientuļi/garlaicīgi/izmisīgi/bēdīgi utt. Es kārtējo reizi pārliecinos, ka nespēju dzīvot viena. Kaut vai tikai pāris dienas. Neesmu tam radīta. Man patīk, ka Lācēns ir blakus katru dienu un katru nakti. Jo ilgāk esam kopā, jo vairāk man gribas pavadīt laiku ar Lācēnu.
1dien man atkal riebās tas, ko mācos. Es jūtos kā kkādā lētā un tizlā realitātes šovā. JO - mums jātaisa projekts kopā ar Fashion Design kurs. Pie velna! Es neciešu tādas lietas. Man jau bija iepaticies ņemties pa Cadu. Atkal vajag kādu sūdu iegrūst. Rīt it kā jātiekas ar tām ***** biblenē. Gribas, lai ātrāk paiet februāris. Ceru, ka nākamais projekts būs kaut cik normāls.
7dien nosalām Liverpūlē. Man Liverpūle patika daudz labāk par Mančestru. Bijām visādos muzejos un veikalos. Noteikti ar Lācēnu būs jāaizbrauc uz turieni! Pasaules muzeju nepaspējām pamatīgi izpētīt, bet gan jau drīz.
1dien pēc skolas gājām uz parku, kur es vēl nekad nebiju bijusi. Neko tādu negaidīju! Tik jauks parks. Obligāti kādā tuvākajā saulainajā dienā būs vēlreiz jāaizstaigā līdz turienei. Pēc parka pastaigājām pa veikaliem un iegājām vietējā muzejā, kur runīgs apsargs visu laiku mums kko stāstīja un prasīja.
2dien braukājām ar autiņiem. Atklājām, ka dienas biļete ir sasodīti izdevīga :D Tad piestūmām seju ķīniešu orientālajā bufetē. Varēja ēst, cik lien. Tagad mani ilgi pārņems nelabuma sajūta, ejot garām tai vietai, bet bija garšīgi un es sajutos kā Ķīnā - ēdieni, apkalpotājas, pat apmeklētāji bija ķīniski, mūzika, protams, arī. Tad atkal veikali un tad mājās. Pa vidu vēl kkur bija parastais piemājas parks.
Tizli, ka mamma aizbrauca jau šodien. Man priekšā trīs garas nakti, trīs vientuļas naktis. Un man nav ne jausmas, ko lai dara 5dien, kad nav skola.
Sasodīts, sasodīts, sasodīts!
Lai vismaz jums jauka nakts!

Ah... tik skumji. Tikko pavadīju Lācēnu un nu sēžu tajā pašā lidostā. Jāgaida mamma līdz 17iem, bet tgd ir tikai 13. Ilgi, ilgi, ilgi. Un esmu tik sabēdīga :/ Bija ļoti grūti palaist Lācēnu prom uz kaut kādus sasodītu Āfriku! Stulbā Āfrika. Es gribētu, lai jau tagad būtu nākamā 6diena un es varētu viņu sagaidīt Prestonas stacijā. Bet jāpaciešas.
Vēl sasodīti stulbi ir tas, ka man nets ir tikai uz 30min. Nav ne jausmas, ko lai dara pārējās stundas.
Jāpadomā, ko lai mammai parāda no Prestonas. Viņa būs šokā par netīrajām ielām :D
Kad beigsies nets, laikam vajadzēs kko pazīmēt Cadā, Simu spēlēt būs pārāk apkaunojoši, bet laikam nekas cits neatliks. Domāju, ka gribēsies visu laiku kko no kafenes, bet nē.
Ok, es nodarbošos ar gaidīšanu. Wiii!

Jau otro ar pusi nakti guļu viena. Labi, ka rīt atgriežas Lācēns! Šeit ir sasodīti garlaicīgi. Vienīgā izklaide ir skola, kas tāpat beidzas ap 12iem. Šodien gan sanāks vairāk, jo 1dien nebiju uz rīta lekciju. Nāksies iet 16os. Vakar aiz garlaicības mājās turpināju skolā iesākto 3D zīmēšanu.
Brr! Vakar bija tik pretīgi auksts laiks. Nosalu. Šodien laikam jāvelk mētelis. Vispār negribas ārā iet, bet tur ir cilvēki :D
Sasodīti sasodītā gaidīšana! Tik mokoši, bet būs jau labi. Tūlīt viss būs garām.
Nu ja. Te arī mans interesantais stāsts beidzas.
P.S. HaHā!!! Es taču zināju, ka viņi aizbēgs atpakaļ uz Latviju. Es vienkārši to zināju. Nožēlojami, bet neko darīt, ja neuzņem augstskolā un Londonā neiet kā tukšajās galviņās izdomāts.

Ehh... Lācēns šonakt lido prom. Vispirms 5os ir vilciens, tad lidmašīna. Jau otro reizi Brisele. Gribas lai jau tagad ir piektdiena un viss būtu aiz muguras, bet . . . Rīt iešu iepirkties, lai uzmundrinātu sevi un lai būtu ko darīt. + jāizpēta, kas labs notiek M&M sakarā. Varbūt būs kāds jauks pasākums, ko apmeklēt. Ceru, ka viss vēl nav nokavēts.
Šodien gandrīz biju gatava iet uz lekciju, kad izlēmu, ka labāk saritinos blakus Lācēnam un palieku mājās. Šodiena sanāca brīva. Jauki!

Lidojums bija ilgs un visai garlaicīgs. Man nekad nav paticis lidot. Tika sajauktas lidostas, bet tas ir piedodams, jo izrādās, ka ir divas lidostas ar vienādu nosaukumu. Labi, ka bija izpalīdzīgais taksists, kas mūs nogādāja Glāsgovas stacijā. Labi? Varbūt tomēr nē. . .
Skotija - aitas, aitas, aitas, AITAS! Daudz aitiņu, govju, lauku, zāles, pakalnu. Izskatījās pēc vietas, kur cilvēku vienīgais dzīves mērķis ir iegūt zaļākus laukus un vairāk aitu. Bet ja salīdzina Skotiju ar vietu, kur esmu nonākusi, tur bija paradīze, lai arī vējaina.
Esmu nepatīkami pārsteigta. Es jau sen biju morāli nobriedusi, ka šeit nebūs nekas īpašs, labs utt, bet negaidīju, ka būs tā. Rūķu mājas. Šauras ielas. Visi šķībacainie un indieši.
Tagad sēžu bibliotēkā, kas arī īpaši nepārsteidz - tāda jau nolietojusies.
Eh! Būs jānopērk savas krūzes un vispār trauki, jo es neēdīšu no viena šķīvja ar melno. Izklausās rasistiski, bet es tāda neesmu. Vnk man nav jāēd no tādiem traukiem. Ā! Šeit Fairy ir lielā cieņā. Būs jāprasa, lai mamma atsūta Zilgmi no Latvijas. Vispār jāizdomā, ko vēl vajag no Latvijas.
Izdomāju - Latviju!
Pie kājas, ka cilvēki tur nesmaida un ir nīgri. Man tā patīk labāk, nevis skatīties un kaut kādiem indiešu smaidiem.
Ir arī kaut kas labs - pretējā mājā dzīvo jauks, vecs pāris. Izskatījās, ka viņiem ir smuka mājas iekšiene. Un jauki, ka opis padeva sievai roku, kad viņi gāja ārā no mājas.
Sajutu, ka šeit (bibliotēkā) nav gaisa! Jēj!
Clarks izkārtne - pagaidām vienīgais, kas iepriecināja manu sirdi šai vietā, ja neskaita to pāri.
Laikam viss. Nevar taču mūžīgi gausties par to, kur esmu nonākusi. Pati jau izvēlējos...
Nezinu kādu laiku lai raksta, laikam Latvijas.

Jauki! Tikko visi lietus mākoņi pazuda un ir jauka saulīte. Šodien Jelgavā redzējām trīs līgavas. Forša diena, kad precēties (slapja) :D
Lācēns ar manu mammu un tēvu aizbrauca sēņot. Mani uz mežu vasarā ir gandrīz neiespējami dabūt. Sēdēšu un skumšu par lietām, ko nevarēšu paņemt līdzi. Man ir tik sasodīti maz piepildāmie kg bagāžai (15kg tai, no nodod + 10kg rokas bagāža). Es nesaprotu kā tur visu salikšu. Man ir tik daudz mīļu, skaistu utt lietu, kosmētika vien jau ir kāds kg, bet kas tad tas ir? :D Ah! Un atlicis tik maz laika. . .
Skumji...
Spēlēšu trešo Simu :D