Otrdienas man ir brīvas. Lācēns vēl šņākuļo gultā (arī viņam brīvs). Tā savādi. Man nepatīk. Gribas, lai nedēļa ir aizpildīta, bet šī noteikti tāda nav. Vakar devos uz lekciju ar cerību, ka tur pateiks ko vērtīgu vai vispār pateiks. Hā! Pateica tikai to, ka nākam 4dien jānodod grupu projekts. Cik jauki! Nē! Un viss. Diena galā. Bija paredzēts, ka viss ies līdz 15:30, bet mēs jau 13:00 dzērām tēju ar pienu vienā no skolas kafenēm.
* Man jau agrāk garšoja tēja ar pienu. Karameļu tēja ar pienu. Bet šeit iegaršojās angļu parastā ar pienu. Piens, piens, piens. Šeit vispār ir negaršīgs piens. Tālajā veikalā (ļoti tālajā) ir tāds, kas ir labs, bet piena dēļ tik tālu negribas iet un nevaram atļauties braukt. Piemēram, viens veikala apmeklējums divatā ar autobusu izmaksā 5 mārciņas. Jāiztiek ar pienu, kas tuvāk mājām.
Šorīt 7os piecēlos no liela satraukuma. Īsti vēl nezinu vai tā ir, bet man liekas, ka materiāli projektiem un visam, kam citam, būs jāpērk pašiem + man vēl nav nopirkts viss, kas rakstīts sarakstā, bet pagaidām to darīt nav jēgas. Esmu noraizējusies par materiālu pirkšanu. Ļoti. Šī smirdīgā vieta piedāvā tikai sasodīti dārgus!
Nu bet tad jau redzēs.
Pagaidām man liekas, ka izniekoju laiku. Es gribu kaut ko darīt, mācīties. Pat Daģes stundas bija vērtīgākas par manu vakardienu. Nu labi, nebija, bet gandrīz.
Ja otrdienas man vienmēr būs brīvas, tad steidzīgi jāizdomā, ko es varētu darīt šajās dienās. Negribas visu dienu novārtīties pa gultu.
Bet jāsāk ar to, ka šodienu nenovārtu pa gultu.
Rīt izvācās divi no mūsu mājas. Hmm... negribas dzīvot kopā ar netīrajiem britiem, bet pagaidām nekas cits neatliek.
P.S. Skolas projekts - no kartona, striķiem un papīra jāuztaisa tilts vai kaut kas, ko var uztaisīt no šādiem materiāliem. Ko tas man iemācīs? 6. klasē varbūt kaut ko. Es negribu taisīt tādus sūdus + tas vairāk ir arhitektu uzdevums.
Pietiks!