Parasti (jau gandrīz divas nedēļas) gulēt dodamies ap 2iem pēc Latvijas laika. Hā! Šeit tad ir 12. Tas man patīk! Redzēs kā būs, kad sāksies skola. Kaitinoši ir tas, ka nezinu nekādu stundu sarakstu vai ko tādu, jo man patīk jau iepriekš sagatavoties un visu izplānot. Ceru, ka drīz dabūšu vismaz kaut kādu plānu. Ah! Un es nezinu kā nopirkšu kaut ko no tā ko man vajag! Kompasu un citus mēslus, jo drīz jau būšu bankrotējusi! Ceru, ka jaunais spilvens, ko iegādājos šodien, būs lielisks un es labi čučēšu. Skumji ir tas, ka beidzās lasāmais latviešu valodā. Ar grāmatu, ko paņēmu bibliotēkā, nošāvu greizi. Negribu par to runāt. Vienīgais, kas man patīk grāmatu paņemšanā no bibliotēkas, ir meklēšanas proces un ieskenēšanas, kā arī mājās nešanas un nolikšanas pie gultas. Tas arī viss. Liekas, ka jau reiz pieminēju savu nepatiku pret bibliotēku grāmatām. Man patīk sajūta, ka pēc izlasīšanas varu ielikt grāmatu plauktā un tā ir mana.
P.S. Šodien, lasot Trūmena Kapotes stāstu Ziemassvētku atmiņas, knapi saņēmos, lai neapraudātos.
P.P.S. Šodien laikam izpaliks Mad Men sērija, jo es labāk gribu izmēģināt savu spilvenu un kārtīgi sagatavoties rītdienai. Liela diena - mēs dodamies meklēt ieeju tirgū, kurā, cerams, ir vista un dārzeņi!

Un "mājās" ir nets. Beidzot varu rakstīt ar garumzīmēm un pie sava skaistā pc. Tas nekādu lielo prieku nesagādā, jo jau otro dienu mani moka mazas nejaukas sāpītes - kaut kāds zobs izdomāja, ka grib redzēt, kas notiek mutē, un nu spraucas ārā. Eh! Esmu uzsilusi ēdot zupu. Visu laiku bija vēsi, īpaši uzturoties 1.stāvā. Starp citu, zupu es taisīju pati savām mazajām rociņām. Ja neskaita 5.klases mājturības stundu, es nekad nebiju taisījusi zupu! Un sanāca lieliska - vistas un dārzeņu zupa.
Šodien nekur nav jāiet, nekas nav jādara. Izlasīju Brokastis Tifanijā un stāstus, kas tur bija klāt. Nu tā, nekas dižs. Vismaz ātri lasījās.
Izdomāju, ka jāizmazgā drēbes. Laikam labāk nevajadzēja :D Tā veļasmašīna ir šausmīga. Es ilgojos pēc savas mīļās, jaukās mašīnas, man pat pietrūkst kā tā saka - veļa ir izmazgājusies un lūku var atvērt. :D Tas bija kaitinoši, bet tagad es to gribētu dzirdēt. Vismaz būtu droša, ka manām drēbēm nekas nenotiks. Ehh... nāksies vēl vairāk mazgāt ar rokām, jo es tiešām neuzticos tai velna mašīnai. Un nav kur izkārt... Šausmas! Es ilgojos arī pēc savām ābelēm, kuru pavēnī varēja jauki izkārt drēbes uz savilktajām auklām. Mmm.. Laikam jābeidz gausties un jāiegādājas vienreiz lietojamās drēbes :D
Nu ja. Ar to arī beigšu. Varen mājsaimniecisks ierakstiņš!
P.S. Man ir sajūta, ka kāds izmanto manus virtuves sūkļus savu trauku mazgāšanai! Tīrā nelietība!

Ak neraža! Esmu bibliotēkaa un sseit ir problēmas ar garumzīmēm. Un vispār man neko negribas rakstiit, jo viss ir tik loti neizdevies kaa es gribēju. Esmu seit vairāk kaa nedelu, bet pilsēta nav izpetita. Zinami tikai ierastie celi uz veikaliem un paris parkiem. Un man nav velme iepazīt so vietu. Nemaz. Joprojām apkart kiniesi - visi vienādi. Nu ja. Tas ari viss. Iesim pirkt velas mikstinataju un skumsim, jo viss nav tik jauki, ka gribejam. Mazak par nedelu līdz macibu sakumam. Un man neko negribas sakt. Un tur vispār radities. Un vakar es biju tik laimigs, ka atradām nektarinu - svaigu, smarzojosu un garsigu! Seit ir milzigas problemas ar augliem un vistam, un olam. Es agrāk domāju, ka Latvija ir nabadzība izveles zina, bet seit vispar nav izveles! Beigsu un iesu Prestonas pretigajas ielas. Atcerieties, bērni, nekad nelaujiet, lai jus pierunā braukt uz šejieni! Nekad!

Šeit dienas paiet tā dīvaini...
Pieceļamies, tad brokastis, trauku mazgāšana, uz pilsētu. Mājās esam ap 20iem pēc Latvijas laika (joprojām dzīvoju pēc tā laika, tāpēc ir tāda forša sajūta, kad paskatos pulkstenī un saprotu, ka patiesībā ir divas stundas atpakaļ.). Mājās kaut ko paskatāmies pc vai lasām, vai taisām ēst, tad uz parku. Šodien izlaidīsim parku, lai nav pārāk liela rutīna. Kā tad :D
Šeit ir pamatīgs gaļas un svaigu dārzeņu, augļu trūkums. Gaļa ir dārgs un to pārdod safasētu. Vistas fileja vispār maksā nenormāli, bet sāk gribēties normālu gaļu ar dārzeņiem. Mjā, es domāju, ka te ir labi augļi un dārzeņi, bet veikalos pārsvarā ir safasēti āboli :D
Šodien bibliotēkā atradu 4GB flešu. Kāds kitajoza bija atstājis. Noderēs man mācībās. Un tas jau nav kaut kāds lētais, bet gan SONY :D
Hmm.. laikam jāpalasa. Šausmīgi, ka mācības sākas 13.septembrī. Izsit no sliedēm. + šādi uznāk slinkums. Es nemaz nezinu, vai gribu, lai sākas mācības. . .
Ā! Tā latviete, kas mācīsies kopā ar mani, izrādījās ļoti jauka. Vai es jau to teicu? Neatceros :D Bet nu jā, ceru, ka sadraudzēsimies.
P.S. Šodien atradām daudz ko lētu, piemēram, traipu tīrītāju ACE par vienu mārciņu (~ 80 sant.), cepumus un konservētus persikus (39 pensi pēdējais).

Šodien bijām skriet. Jauki, bet pagaidām man sanāk ļoti nīkulīgi. Bet ceru, ka apņemsimies katru vakaru paskraidīt, savādāk nav ko darīt. Meklējam darbu, savādāk nevarēsim samaksāt īri, kas tagad būs divas reizes lielāka nekā iepriekš. To dzirdot, bija neliels šoks, jo mēs nerēķinājāmies ar tādu lietu. Ceru, ka atradīšu darbu. Man pat ir vienalga kur. Pie pilsētas laikam ir pierasts, bet nemaz jau nebija tā sajūta, kas piemeklē, kad ir prom no mājām, nu, ka gribas prom. Varbūt tas tāpēc, ka apkārt ir pazīstami cilvēki un valoda. Pamazām saprotu, kur kas ir. Nav grūti. Domāju, ka mūžu maldīšos pa vienādajām ielā, lai atrastu māju, bet nav tās ielas tik vienādas. Fočēt negribas ne maz, bet būs jau kāda bilde jāuztaisa, lai radiem ir ko aizsūtīt.
Visu laiku mainās emocijas - vienu brīdi esmu laimīgākā meitene pasaulē, nākamajā izplūstu asarās, vai palieku skumja blā blā.
Rīt jāiet uz bibliotēku un jārokas pa netu, meklējot piedāvājumus. Bet tagad laikam jāatmet cerības, ka būs normāls nets un .. mjā, un?

Vakar atklājām, ka varam zagt internetu  un nekur nav jāiet. Jauki!
Ah! Es ceru, ka tas melnādainais ātrāk izvāksies, un mēs varēsim iekārtoties savā istabā. Nepatīkami gulēt uz grīdas un visas mantas sagrūstas apkārt.
Pagaidām sajūta ir tāda, ka neesam nekur prom, liekas, ka Latvija ir tepat. Gan jau apjausma nāks vēlāk, diemžēl. Un būs nenormāli grūti atgriezties šeit pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada.
Vakar ātri izskrienot pilsētu, atradām, kur ir KFC, lielu lielveikalu, saimniecības preču veikalu. . . Daudz ko nopirkām. Vairāk gan mājai. Savus šķīvjus un glāzes. Vēl šis tas jānopērk, bet to tad, kad ievāksimies.
Ļoti kaitinoši ir visi tie ķīnieši un netīrie indieši. Traucē. Ar viņiem ir sajūta tāda pati kā ar krieviem Latvijā. Ja jau sanāk, ka tas ir rasistiski, ar prieku atzīstu, ka tāda esmu :)
Latvijā plkst 12, mums 10. Esam vēlu vai agri augšā :D

Lidojums bija ilgs un visai garlaicīgs. Man nekad nav paticis lidot. Tika sajauktas lidostas, bet tas ir piedodams, jo izrādās, ka ir divas lidostas ar vienādu nosaukumu. Labi, ka bija izpalīdzīgais taksists, kas mūs nogādāja Glāsgovas stacijā. Labi? Varbūt tomēr nē. . .
Skotija - aitas, aitas, aitas, AITAS! Daudz aitiņu, govju, lauku, zāles, pakalnu. Izskatījās pēc vietas, kur cilvēku vienīgais dzīves mērķis ir iegūt zaļākus laukus un vairāk aitu. Bet ja salīdzina Skotiju ar vietu, kur esmu nonākusi, tur bija paradīze, lai arī vējaina.
Esmu nepatīkami pārsteigta. Es jau sen biju morāli nobriedusi, ka šeit nebūs nekas īpašs, labs utt, bet negaidīju, ka būs tā. Rūķu mājas. Šauras ielas. Visi šķībacainie un indieši.
Tagad sēžu bibliotēkā, kas arī īpaši nepārsteidz - tāda jau nolietojusies.
Eh! Būs jānopērk savas krūzes un vispār trauki, jo es neēdīšu no viena šķīvja ar melno. Izklausās rasistiski, bet es tāda neesmu. Vnk man nav jāēd no tādiem traukiem. Ā! Šeit Fairy ir lielā cieņā. Būs jāprasa, lai mamma atsūta Zilgmi no Latvijas. Vispār jāizdomā, ko vēl vajag no Latvijas.
Izdomāju - Latviju!
Pie kājas, ka cilvēki tur nesmaida un ir nīgri. Man tā patīk labāk, nevis skatīties un kaut kādiem indiešu smaidiem.
Ir arī kaut kas labs - pretējā mājā dzīvo jauks, vecs pāris. Izskatījās, ka viņiem ir smuka mājas iekšiene. Un jauki, ka opis padeva sievai roku, kad viņi gāja ārā no mājas.
Sajutu, ka šeit (bibliotēkā) nav gaisa! Jēj!
Clarks izkārtne - pagaidām vienīgais, kas iepriecināja manu sirdi šai vietā, ja neskaita to pāri.
Laikam viss. Nevar taču mūžīgi gausties par to, kur esmu nonākusi. Pati jau izvēlējos...
Nezinu kādu laiku lai raksta, laikam Latvijas.

Šodien ir TĀ diena! Vēl tikai kāda stunda, ko pavadīt mājās. Visai skumji, jo es nezinu vai man gribas braukt, labi, zinu - negribas. Bet kaut ko jaunu jau vajag.
Ah, man nepatīk lidot. Ļoti. Tāpat kā kuģot un blā blā.
Pat tā īsti nav ko teikt.
Par vakardienu - biju muzejā un uz teātri. Nu kapu tēma nebija tas, ko gribas pirms lidošanas :D Un izrāde pati par sevi man nepatika. Apnikuši tie stāsti. Protams, ka par jaunu tēmu, bet tā izrādes forma. Tā bija pirmizrāde un beigās neviens nepiecēlās kājās. Tā kaut kā pagāja vakardiena. Centos nedomāt, ka tik drīz neko normālai pilsētai līdzīgu neredzēšu..
Nu tā. Viss.
Bet prieks, ka būšu kopā ar Lācēnu un mums būs, kas savs.

Uzminiet, kas ies uz Kapusvētku pirmizrādi JRT?
Protams,ka es!
Cik labi ir, ja draudzējas ar Nad :D
Šoreiz laikam uz pirmizrādi, kur ir visi tie sabiedrības krējuma (:D) cilvēki, nevilkšu saplēstas džinsas un kaut kādu mistisku jaku, domāju, ka arī nedzeršu pepsi, kā tas notika Ziedoņa pirmizrādē... Netīšām. Kurš gan zināja, ka tā ir tik svarīga :D
Esmu varen priecīga :)
Žēl, ka tgd kaut kur jābrauc. . .

Esmu pārsteigta! Nezinu - pozitīvi vai negatīvi, bet esmu. Prestona ir pilna ar latviešiem! Nopietni! Es jau atradu vienu meiteni no Cēsīm, kas mācīsies kopā ar mani. Cik jauki! Pilns kurss cacām un visādām ****, bet nu nekas. Tagad jau nekādus objektīvos spriedumus nevar izdarīt. Tad viens man raksta un jautā padomus. Esot arī tajā universitātē iestājies. Un ir vēl. Laikam nepatīkamais ir tas, ka nekur nevar aizbēgt no latviešiem. Viņi ir visur!!! Dzeru savu jauko vīnogu sulu un mazliet skumstu. . .
Šodien sāku krāmēt koferi. Kad ieliku savus zeķu un apakšveļas kalnus, koferis bija jau līdz pusei pilns :D Dīvaini tā krāmēt somas. Man nemaz nav sajūta, ka jau pavisam drīz kaut kur došos. Par to, ka kko nevaru paņemt līdzi es vairs neskumstu, jo mamma atrada, ka DPD piegādā pakas lēti (31kg par 40 eiro, nu kas ta tas ir? :D). Likšu viņai sūtīt ievārījumus un veļas pulverus.
No rīta ar māsu bijām pie friziera. Nesen atklājās, ka mana friziere dzīvo netālu no Lācēna mājām un tā nu mēs sarunājām mājas vizīti.
Rīt ieplānota veļas diena. Jāizmazgā visādas jaciņas utt, ko ņemšu līdzi. Un vakarā jāiet pie Neses laikam. Ļoti negribas nekur iet. Gribas tā mierīgi visu savākt un sakārtot, nevis kko runāt un klausīties. Bet tad jau redzēs. . .

Šodien pienāca pasts. Par laimi mazā resnule, kas zog manu pastu (esmu pārliecināta, ka viņa tā dara), nepaspēja pat iznākt ārā. Saņēmu vairākas vēstules no universitātes. Studenta karti ar šausmīgu bildi un vēl visādus štruntus :D
Atnāca saraksts ar lietām, kas man būs vajadzīgas. Nuu... gribu ātrāk uzzināt, kas būs jādara ar kompasu un miljons dīvainām lietām. Vajadzēs arī daudzas skiču grāmatas un visādus zīmuļus blā blā. Un es varu 2011. gadā lidot uz NY. Izdomāju, ka to darīšu 2012. gadā, jo nākamais februāris vai marts ir par ātru. U! Vel bija kkāda lapiņa ar info, ka par 100 mārciņām gadā var visādi sportot :D Mani ieinteresēja jāšana un skvošs. Bet tad jau redzēs, jo iespējas ir daudz. Vakar bija nelies pārsteigums - tēvs iedeva naudu :D Jauki! Varēšu samaksāt īri.
Šodien abi laiskojamies pa māju. Skatāmies seriālus un drīz taisīsim vakariņas.
Ir atlikušas tikai 6as dienas :/ Maz, maz, maz... 5dien būs kūkēšana Barbas jaukajā pagalmā. Bet pirms tam 4dienā jāiet pie Neses un Vovas. Visi baigi grib satikties :D
Uzliku lai pc ekrānā rādās, cik grādi ir Rīgā un cik Prestonā. Tgd Rīgā ir 21`, bet Prestonā 14`. Brr :/
Pašreiz laikam gribās lidot, gribās kādas pārmaiņas, gribās, lai mums ar Lācēnu ir kaut kas savs (istabiņa mājā utt), gribās sadraudzēties ar kādu neglītu ķīniešu meiteni :D Esmu jau izdomājusi, ka būsim labākās draudzenes.

Jauki! Tikko visi lietus mākoņi pazuda un ir jauka saulīte. Šodien Jelgavā redzējām trīs līgavas. Forša diena, kad precēties (slapja) :D
Lācēns ar manu mammu un tēvu aizbrauca sēņot. Mani uz mežu vasarā ir gandrīz neiespējami dabūt. Sēdēšu un skumšu par lietām, ko nevarēšu paņemt līdzi. Man ir tik sasodīti maz piepildāmie kg bagāžai (15kg tai, no nodod + 10kg rokas bagāža). Es nesaprotu kā tur visu salikšu. Man ir tik daudz mīļu, skaistu utt lietu, kosmētika vien jau ir kāds kg, bet kas tad tas ir? :D Ah! Un atlicis tik maz laika. . .
Skumji...
Spēlēšu trešo Simu :D

Ir ļoti daudz ko rakstīt, bet nezinu kā sanāks. Šis būs ieraksts par lietaino šodienu.
Trakais kaķis mūs pa nakti cēla augšā, jo gribēja rīt. Kad piecēlāmies, mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums - lietus! Tieši tad, kad ir visādas darīšanas centrā.
Šodien daudz nostaigājāmies. Sākām ar Purpura veikalu. Nopirku jauku kladīti un Lācēns sev blociņu, kur kko pierakstīt. Vispār jau lielāko daļu lietu šodien pirka Lācīts. Tad sekoja grāmatu antikvariāts. Sev es tur neko neatradu, bet Lācēns nopirka grāmatu Lieti nāk. Pēc tam Vidzemes tirgus. Tur ir Latvijas Keramikas veikals. Izdomājām, ka jāieiet. Tur bija ļoti skaista maza, dzeltena vāzīte. Varēšu tur likt puķu zirnīšus. Jauki :) Paēdām Fabrikā un tad gājām uz JRT uzzināt, ka visas biļetes uz Kapusvētku pirmizrādi ir izpirktas. Šaisē! Būtu bijis tik jauki aiziet uz teātri pirms braukšanas. Apmeklējām vēl grāmatu antikvariātus, bet tur nekā nebija. Rozē nopirku Brokastis Tifanijā. Būs Anglijā ko lasīt. Hmm.. tad laikam pavadīju Lācēnu uz vietu, kur viņam bija tikšanās, un pati devos uz GC. Neko tur nedabūju, un tas mani sabēdināja. Biju cerējusi uz labu šopingu. Nekas neliecināja par pretējo, bet neviena lieta neiekrita man sirdī, Lācēns diezgan ātri tika prom. Gājām izņemt manas bankas kartes. Iegājām arī Valterā un Rapā, bet tur nekas nebija. Ā! Pirms Valtera bijām Rigensī. PĒ! Pilns ar tūristiem, kas visu laiku murkšķ. Sen nebijām tur bijuši. Nekas nav mainījies - kakao joprojām lielisks. Tad laikam devāmies uz Stokmanu. Nopirku tur pasaules jaukākās salvetes. Žēl, ka nevarēja visas nopirkt :D Kam man salvetes? hah! Es izdomāju, ka būšu maza dekupētājiņa :D Atbraucām mājās un palaiskojāmies, tad es izdomāju, ka jādekupē viena kastīte. Pagaidām viss vēl žūst, bet izskatās lieliski. Noskatījāmies jau septīto Mad Men sēriju. Man ļoti patīk. Tur ir tiks skaisti tērpi un lieliski parādīti 60ie, kāda bija sieviešu loma blā blā. Varu derēt, ka feministes ienīst to seriālu :D Par šodienu liekas viss. Drīz būs jāiet čučā. Esmu piekususi un Lācēns tāpat.

4diena bijām Balerijā. Jēzus! Tik pretīga vieta. Pilnīgs pāķu klubs (vai kas ellē tas ir). Pilns ar sīkiem bērniem. Mūzika tāds sūds. Bet bija jauki satiks Evelīnu. Laikam vienīgā meitene, kurai ir sasodīti īsi mati, ko es pazīstu, bet viņai piestāv. Ap 23iem vai 24iem bijām mājās. Skatījāmies zvaigžņu lietu. Jauki!
5dien saņēmām pases. FUJ! Man tgd ir pretīga sarkana pase kā kkādam krievam. Jeh! Un vakar palika gads kopš man ir tiesības. 13. datums nav nemaz tik slikts.
Šodien kapojām. Nobraucām milzu gabalu un pārkarsām. Joprojām ir pretīgi karsts. Iešu atdzist aukstā dušā.
Rīt braucam pie omes padzīvoties dažas dienas. Un māsai 1dien paliek 15. Šausmas, kā tie bērni izaug! :D
P.S. Mad Men. Sen biju gribējusi atrast labu seriālu un nu atradu! (Labi, Nad ieteica.) Redzēta viena sērija. Pagaidām man patīk.

Šī bija (un ir) ļoti veiksmīgu sakritību pilna diena. Viss sākās ar piecelšanos pareizā laikā (neapzināti), lai paspētu no Salaspils aizbraukt līdz Rīgai laicīgi. Tad sekoja jaukas brokastis Stokmanā. Nom nom! Man bija tik ļoti garšīgi salāti un lācītim forelmaizītes (es neciešu foreli, lai arī tā ir krutāka par lasi) + ķiršu sula. Mēs izlikāmies, ka neredzam uzrakstu - nelasīt žurnālus, pirms nav nopirkti - un šķirstījām tos. Man ļoti patīk tur brokastot. Jauka sajūta, ka es varu mierīgi, kamēr pārējie kaut kur steidzas un apkārt ir murdoņa. Tālāk devāmies uz Vecrīgu. Hāh! Un priekšā pārsteigums - meitenes ar plastmasas glāzītēm. Domājām, ka viņas piedāvās siltu kafiju (tad mēs 100% atteiktos), bet!! Bet tad mēs dzirdējām - ledus kafija! Viss bija skaidrs :D Paņēmām glāzes, bet iekšā vēl negājām. Devāmies uz SEB. Atvēru kontu. Man būs 3 kartes un 2 konti. Jaj! Tur bija ļoti jauka tante. Pēc tam devāmies uz to kafeni pretī GC. Piepildīja mūsu lielās glāzes ar ļoti garšīgu kafiju. Es ņēmu dārgāko (nu ja jau dod par velti, kāpēc ne? :D Un 1.60Ls nav daudz par tik lielu krūzi). Soļojām uz autobusu (īstenībā trolejbusu, bet es visus tos lielos saucu par autobusiem) un strēbām savas kafijas. Un nu jau kādu laiku esam mājās. Pirms mājām iebraucām poliklīnikā. Ar manām plaušām, protams, viss ir kārtībā. Es taču to zināju, bet nē, man bija jāiztērē sūda 13.50Ls, lai man iedotu mazu lapiņu, kur tas rakstīts. Izlēmu, ka tiešām, tiešām neiešu uz asins analīzēm. Pateikšu ģimenes ārstei, ka es to nespēju un lai viņa iedod kkādas zāles tāpat :D
Tagad seko nelaimīgā daļa (vairāk jau lācēnam) - šodien jāatdod Nad grāmatas (tikai tādi nieki kā Dostojevskis un citi). Tad jāieved cietais disks Nesei, jo laikam visu pārliku jaunajā kompī.
P.S. Cik jauki ir būt vienā telpā ar meiteni, kas tavam bez maz vai vīram raksta vēstuli Ziemassvētkos? Bet ok, man viena alga.
Bija garšīgs ēdiens un jauki cilvēki. BET! Es tā pārbijos naktī, kad sāka līt :D Tur kkādas dīvainas palodzes un likās kā dauzītos ar miljons āmuriem.
Un man tagad ir dzeltena nagu laka.
Beidzu! Veiksmīgi :D

Brokastoju (graudu maize ar pesto un vēss citronūdens. nom nom). Un esmu nosalusi. Auksts vējš nāk pie manis istabā, bet tas ir patīkami. Šonakt pat gulēju ar segu. Apnikuši tie palagi. Šī nakts bija vientuļa. Pa ilgiem laikiem neguļam viens otram blakām. Tik savādi. Bet ja jāstrādā, tad jāstrādā. Un mēs tāpat šodien tiekamies.
Jāpaēd, jāuzliek mazgāties drēbes un jādodas uz centu. Jāsatiek Nad. Izdomāju, ka pabūšu ar viņu ilgāk, bet uz klases pasākumu neiešu. Es negribu nevienu no turienes redzēt, klausīties kā viņiem iet un atbildēt uz kkādiem jautājumiem. Šodien neko tādu negribas.
Un man visu laiku bija dilemma - iet vai neiet uz asinsanalīzēm. Izlēmu, ka šodien ne. Iešu 5diena, bet tas būs grūtāk, jo Lācēns nāks līdzi. Liekas, ka vienai būtu vieglāk - vnk ieiet kabinetā un viss. Nu labi, nebūtu tik viegli. Man paliek slikti, ja ir darīšana ar kādu ārstu (zobārsti neskaitās, tie man patīk).
Nav vairs laika, jātaisās. Lai man jauka diena!

Ļoti nāk miegs. Naktīs nespēju aizmigt. Nezinu kāpēc tā, bet kad pienāk nakts, miegs ir prom.
Šodien daudz lasīju. Itālija ir garām, nu esmu Indijā. Tā salasoties, pašai gribas kaut kur aizceļot. Bet līdz tam vairs nav tālu. Tikai 20 dienas neskaitot šo.
Ap kādiem 14iem izlēmām, ka jābrauc uz Auci pēc ūdens. Sanāca visai jauka ekskursija. Iebraucām Vecauces pilī (laikam). Tur kaut kāda meitene mums visu izrādīja + parādīja LLU garšaugu dobes :D
Pēc tam Jelgavā paēdām Tami Tami. Neveiksmīgi izvēlējos picu, un nu man ir makaronu nelabums. Tas ir tā, ka dzirdot vārdu makaroni, man ļoti sagribas vemt. Nē, pica nebija ar makaroniem, bet vnk tagad uznāca tāds nelabums. Ar mokām pabeidzu lasīt Itālijas nodaļu, jo tur visu laiku pieminēja makaronus :D
Iešu laiskoties un dzert savu gardo apelsīnu sulu.
Rīt viens no ārstiem (varbūt divi) un tad ar Nesi. Dīvaini, ka viņa gribēja tikties tikai divatā, bet varbūt tā ir jaukāk. Ceru, ka rīt nebūs karsti vai sutīgi.

Mans pirmais ieraksts no jaunā 17collīgā HP ProBook. Viņš (jā, viņš nevis tas) ir tik ļoti skaists un pirmais vārds, kas man ienāca prātā, izvelkot viņu no kastes, bija - seksīgs :D Jap, dators var būt arī tāds. Esmu sajūsmā!
Bet tagad no jūsmošanas pie vakardienas. Bija sasodīti karsti + jākāpj kalnos un lejās. Bet it kā jau inčīgi visādi akmeņi. Bet tur ir bailīgi. Vietām tādi tumši meži. Sākumā nebija neviena cilvēka. Tad bija jocīga sajūta. Lācēns teica, ka Pokaiņos notiek nakts orientēšanās. Fuj :D To gan es negribētu.
Pārkarsām un braucām mājās :D Uztaisīju lieliskas vakariņas, mazgāju veļu blā blā. Biju perfekta mājsaimniece, kas visu paspēj :D
Vakar mocījāmies bezmiegā, bet tgd pat gribētos pagulēt.
Laikam jāpalasa.

Mēģināšu visu izstāstīt secīgi.
Vakar iesāku skatīties The Notebook (tā aktrise (jaunā) ir sasodīti skaista. Tādas meitenes man patīk! Ļoti!). Atcerējos, ka jau sen biju iesākusi skatīties, bet sākums bija pilnībā aizmirsies un es nezinu vai redzēju visu. Paliku pusē un tad bija jādodas čučā, jo agri jāceļas. Ilgi nevarēju aizmigt. Kad aizmigu redzēju divus vienādus sapņus. Nu ne gluži vienādus, bet otrais bija tāds, ka es varēju darīt savādāk nekā pirmajā, un tā nenonākt zem mājas drupām. Dīvainie sapņi.
Bijām izlēmuši, ka brauksim ar vilcienu uz Rīgu, bet tad sapratām, ka tā ir ļoti muļķīga ideja + iznāk dārgāk, neērtāk un garlaicīgāk. Ja tiek pie stūres, ir grūti iekāpt sabiedriskajā. Lācēns pavadīja mani līdz GC un ieradās par ātru tikšanās vietā. Pa to laiku es jau visu biju izstaigājusi un nopirkusi, ko man vajadzēja.
1. Pie tualetes ārzemju tūristes stāvēja aiz durvīm. Domāja, ka tur tikai viena tualete :D Es metu naudu un viņas man saka, ka tur aizņemts un es saku - NO :D Liels bija viņu pārsteigums, kad atklāja, ka ateja ir liela un visiem pietiek vieta :D
2. Iegāju Rozē plānotāja meklējumos. Iepatikās man viens, bet nolēmu, ka jāapskata, ko man piedāvā Valters. Bet es kaut ko nopirku... Ēd, lūdzies, mīli. Iesāku lasīt un man tīri vai patīk. Sen gribējās kaut ko ieraujošu, aizraujošu.
3. Body Shoppā nopirku jaukus dušas sūkļus sev un Lācēnam - zilu un maigi dzeltenu. Kopā izskatās tik skaisti. Es visu dienu par to jūsmoju :D
4. Aizgāju uz Valteru un tur nopirku jau noskatīto plānotāju - zilu ar jūras motīviem :D Enkuriem, stūres ratiem blā blā. Ļoti jauks. Man patīk tādi, kur ir vārda dienas. Un es jau sen pērku tādus, kas ir no augusta līdz jūlijam. Pieradums no skolas.
5. Turpat grāmatnīcā iegāju kafejnīcā - Emilā Gustavā. Paņēmu kafiju ar pienu un sākās mana jaukā stunda! Lēni un ļoti mierīgi malkoju gardo kafiju mazajā krūzītē, vēroju cilvēkus uz ielām un iegrimu savā jaunajā grāmatā (izlēmu par labu mīkstajiem vākiem, parasti es ņemtu cietajos, bet esmu kļuvusi taupīga :D) + ēdu līdzi paņemtās vīnogas. Tik ideāli saderēja ar rūgto kafiju. Tā bija mana miera stunda. Ideālākā, ko esmu pavadījusi šovasar tikai ar sevi. + Kafejnīcā bija tik jauka un piemērota mūzika!
6. Gāju pretī Lācēnam. Tas bija satraucoši. Bija sajūta it kā mēs tiktos tikai otro reizi, nevis otro gadu. Viss kņudēja un es visu laiku satraucos par to, kā izskatos un ko teikšu, kad viņu satiku. Tauriņi ir tik jauka sajūta. Vēl jaukāk, ka tie nepazūd pat pēc tik ilga laika.
7. Izdarījām bankas lietas, kas saistītas ar pasi.
8. Aizbraucām pie Lācēna pēc riteņiem.
9. Jelgavā izņēmām bildes.
Šodiena ir ražīga un ļoti patīkama. Labi, ka tik daudz izdarījām. Nosvītroju veselu virkni darāmo darbu. Šodienas bēdīgā ziņa - es nevaru atrast savu sarakstiņu ar lietām, kas jāņem līdzi :/ Tas ir slikti, jo saraksts bija garš, un es nezin vai atcerēšos visu. Izmeklējos malu malām, bet nekā. Eh..
wii! Rīt dabūšu datoru, bet pirms tam gaidāma jauka diena ar mini ekskursiju uz Pokaiņiem un kaut kur tur.
Gan jau kaut ko aizmirsu...Hmm.. pagaidām nekas nenāk prātā. Pabeigšu skatīties filmu.
Tā tā!

Šodiena arī pagāja dzīvojoties mājās, ja neskaita, ka trīs reizes braucām uz pilsētu. Pirmajā reizē aizvedu attīstīt bildes. Rīt būs veselas 218. Otrajā reizē braucām uz Tami Tami pēc picas un miljons sušī :D Un trešajā reizē pasūtīt datoru. Beidzot! Ceru, ka pa 600Ls būs gana labs :D
Rīt jābrauc uz Rīgu. Kamēr Lācēnam kkāda tikšanās ar dabas onkuli, es staigāšu pa veikaliem. Ceru, ka paspēšu visu izdarīt + kaut kur jauki padzert kafiju. Tikai jāizdomā, kura būs tā ideāla vieta.
Pamazām rodas redzējums, ka augusts būs aizpildīts - visādas dzimšanas dienas, mini ekskursijas, ārsti blā blā un daudz kas cits.
P.S. Ceru, ka rīt nebūs karsti!