Parasti (jau gandrīz divas nedēļas) gulēt dodamies ap 2iem pēc Latvijas laika. Hā! Šeit tad ir 12. Tas man patīk! Redzēs kā būs, kad sāksies skola. Kaitinoši ir tas, ka nezinu nekādu stundu sarakstu vai ko tādu, jo man patīk jau iepriekš sagatavoties un visu izplānot. Ceru, ka drīz dabūšu vismaz kaut kādu plānu. Ah! Un es nezinu kā nopirkšu kaut ko no tā ko man vajag! Kompasu un citus mēslus, jo drīz jau būšu bankrotējusi! Ceru, ka jaunais spilvens, ko iegādājos šodien, būs lielisks un es labi čučēšu. Skumji ir tas, ka beidzās lasāmais latviešu valodā. Ar grāmatu, ko paņēmu bibliotēkā, nošāvu greizi. Negribu par to runāt. Vienīgais, kas man patīk grāmatu paņemšanā no bibliotēkas, ir meklēšanas proces un ieskenēšanas, kā arī mājās nešanas un nolikšanas pie gultas. Tas arī viss. Liekas, ka jau reiz pieminēju savu nepatiku pret bibliotēku grāmatām. Man patīk sajūta, ka pēc izlasīšanas varu ielikt grāmatu plauktā un tā ir mana.
P.S. Šodien, lasot Trūmena Kapotes stāstu Ziemassvētku atmiņas, knapi saņēmos, lai neapraudātos.
P.P.S. Šodien laikam izpaliks Mad Men sērija, jo es labāk gribu izmēģināt savu spilvenu un kārtīgi sagatavoties rītdienai. Liela diena - mēs dodamies meklēt ieeju tirgū, kurā, cerams, ir vista un dārzeņi!

Vakar atklājām, ka varam zagt internetu  un nekur nav jāiet. Jauki!
Ah! Es ceru, ka tas melnādainais ātrāk izvāksies, un mēs varēsim iekārtoties savā istabā. Nepatīkami gulēt uz grīdas un visas mantas sagrūstas apkārt.
Pagaidām sajūta ir tāda, ka neesam nekur prom, liekas, ka Latvija ir tepat. Gan jau apjausma nāks vēlāk, diemžēl. Un būs nenormāli grūti atgriezties šeit pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada.
Vakar ātri izskrienot pilsētu, atradām, kur ir KFC, lielu lielveikalu, saimniecības preču veikalu. . . Daudz ko nopirkām. Vairāk gan mājai. Savus šķīvjus un glāzes. Vēl šis tas jānopērk, bet to tad, kad ievāksimies.
Ļoti kaitinoši ir visi tie ķīnieši un netīrie indieši. Traucē. Ar viņiem ir sajūta tāda pati kā ar krieviem Latvijā. Ja jau sanāk, ka tas ir rasistiski, ar prieku atzīstu, ka tāda esmu :)
Latvijā plkst 12, mums 10. Esam vēlu vai agri augšā :D

Šodiena ir laiska. Nekas nav izdarīts, ja neskaita to, ka pabeidzu Ceļā. Visai šizīgas beigas un likās ļoti sasteigtas, bet man patika kopumā.
Tūlīt sāksies pēdējais vasaras mēnesis :/ Par ātru. It kā jau šī liekas gara vasara, bet tomēr.
Viss kārtīgi jāizplāno!
Jā, aizraujoši.
Jāizdomā, ko vēl šodien nedarīt :D

Ārkārtīgi mierīgs rīts pagāja. Lācēns piecēlās dažas sekundes pirms manis, kas ir netipiski, jo viņš ir milzu miega mice. Nomazgāju vīnogas, paņēmu saldējumu, saritinājos gultā un lasīju Ceļā. Negribas, lai ceļš beidzas, bet kaut kad jau tā grāmata būs jāizlasa. Esmu jau visu Ameriku apceļojusi :D Tik jauki tādi rīti, kad nekas nav jādara, nekur nav jāsteidzas.
Kamēr Lācēns dārzā šūpuļtīklā lasa avīzes un grāmatu, es nodarbojos ar kārtošanas darbiem. Atradu vecus un ļoti, ļoti garus svārkus. Izdomāju, ka tādus nekad vairs nevilkšu, tāpēc saīsināju un sanāca lieliski, jauni svārki ikdienai. No tā gabala, ko izārdīju es uztaisīšu šalli. Atradu puķainu vecu blūzi. To likšu klāt šallē. Būs skaisti. Ceru :D
Tikko izdzēru saldējuma kokteili un nu domāju, ko lai tālāk dara. Sākt šalles veidošanu vai ko citu? Hmm... Grūti izdomāt. Ceru, ka darbs pats mani atradīs :D
Vakardienas filma... Ļoti romantiska un ārkārtīgi paredzama, bet seksīgā brita dēļ varēja skatīties. (Vēstules Džuljetai). Nebija nozīmes uz kādu filmu mēs ejam, nozīme bija tam, ka vispār ejam. Ļoti gribējās kino. Es pēc tā joprojām esmu izslāpusi, bet pašreiz pat ļoti neko labu nerāda.
P.S. Izmetu ļoti daudz drēbju. Nu labi, es saliku maisā un vedīšu uz laukiem. Pirms kāda laika jau daudz ko izmetu, bet šodien saņēmos un izmetu pārējo lieko.
P.P.S. Šeit es atradu ļoti labas dziesmas. Lieliski der fonam vai tāpat. Pagaidām esmu tikai pie pēdējā albuma, bet gan jau pārējie arī ir lieliski. + dizains. mm.. :)

Šodien mājas kārtošanas diena. Nu labi, vannasistabas. Un tad man apnika, jo ir pārāk karsti. Man besī šitāds karstums. Neko normāli nevar izdarīt un viss kaitina.
Tagad uz dušu un tad jāsāk taisīties vakaram. Jābūt kleitā. Eh.. it kā man būtu šādam laikam piemērota kleita. Dāvana ir smuki iesaiņota un ceru, ka Nesei patiks, jo man patīk. Iepatikās. Būs man arī kas līdzīgs jāiegādājas (auskari no Paviljona).
Jāiztur nākamā nedēļa darbā un tad jāsāk darīt visādi pirmsbraukšanas darbi.
Tagad viss un uz dušu (patīkami vēsu!).

Lieliski! Rīt es satieku savu bijušo. Darbā vēl jāizpēta kā tikt uz mūsu izvēlētajām vietām. Būs jautri! Sen neesam tikušās.
Vēl 11 darba dienas. Šodiena sanāca ļoti īsa, jo es devos nomirt mājās vēdersāpju dēļ.
Vakar saņēmu algu. Mjā, varēja jau būt vairāk. Gan jau par šajā mēnesī nostrādāto būs vairāk.
Tagad esmu redzējusi visus, ar kuriem man nāksies dzīvot kopā 3 vai vairāk gadus :D Bet būs labi. Vakar bija jautri.
Hmm... Ceru, ka rītdiena sanāks laba :)

Lācēns tikko atrada olu no Lieldienām :D Vareni! Izskats vēl tīri labi.
Lielākā daļa mantu ir sakārtotas un esam gatavi ceļam. Rīt būs labs laiks! Es to jūtu. Un brīvdienas būs lieliskas! + daudz jauku bilžu.
Tagad gad jāiet čučā, bet pirms tam jāizpēta, kas labs redzams pa ceļam.
U! Un obligāti jāieiet pa ceļam kādā veičī. Daudz kas mums jau ir, bet vajag ūdeni un vēl kkādus niekus.
Šodien uztaisījām paši savu musli. Nom nom! No rīta ar jogurtu būs tik labs!
Labu nakti!

Wiiii!!! Piektdiena!!
Ceru, ka laiks ātri paies un tūlīt būs darba dienas un darba nedēļas beigas. Ja neskaita šo dienu, ir palikušas 15 darba dienas. Tas neliekas pārāk daudz, bet ja pārvērš nedēļās - veselas 3. Ah! Cik es būšu laimīga, kad beigsies mans sasodītais darbs!
Jūlijs. Mums šomēnes paliek 20 mēneši! Veseli 20 mēneši! Liekas kā 20 gadi :D
Lācēnam uznācis kkāds mīļuma periods. Mmmm... jauki :) Ceru, ka tas tik drīz nepāries, jo man patīk apķērienu un tādas lietiņas :D
Izmēģināju savu jauno nagu laku. Nu skaista! Tāda oranži sarkana.
P.S. Ceru, ar bijušo draudzeni varēsim visu sarunāt un aiziet nobaudīt kādu kokteili.

Šodien es peldos visdažādākajās smaržās jau no paša rīta.
Greipfrūta smarža, mammas lasīto meža zemeņu un melleņu smarža. Un puķuzirņu! Mmm...! Kā es tos dievinu - gan skaisti izskatās, gan lieliski smaržo! Žēl, ka pati neiesēju, lai varu sanest pilnu māju un vēl ārā paliktu kaudzēm!
Atliek vien ļauties šīm smaržām un visu izbaudīt!
Tādas lietas dienu padara daudz patīkamāku.
+ apakšveļas iegāde arī lieliski uzlabo garastāvokli.
P.S. Vēl 17 darba dienas.
P.P.S. Pavisam patīkamu dienu padara bazilika pesto ar cibatu! Mamma pacentusies, lai mani iepriecinātu. Jauki :)
P.P.P.S. Šodien ar Lācēnu mināmies kopā. Viņš izdomāja, ka pavadīs mani. Mīļi. Viņš te ik pa laikam atbrauc. Viena no lietām, kas man patīk manā darba - Lācēns te var mierīgi atbraukt un pasēdēt vai mēs abi varam aiziet uz veikalu pēc ņammas.

Izbraukums bija visai lielisks. Vajag tikai saņemties un iziet no mājas!
Nekad nebiju braukusi pa Biķernieku trasi. Likās tās savādi, jocīga sajūta tur. Ideāla vieta slepkavībām. Jā, to es iedomājos minoties un tad sevi par to lamāju :D
Rīt atkal darbs :/ Līdz darba beigām ir 20 darba dienas. Daudz, bet es centīšos saņemties, jo naudu gribās. Tikai pa brīvdienām būs aizmirsies kā tur viss bija jāraksta pavadzīmēm.
Jāiet dušā un tad laicīgi čučā, lai rīt labs garīgais.
P.S. Izdomājām, ka nākamo nedēļas nogali jāpavada pie jūras. Ir doma palikt Kolkā kādā kempingā vai Mazirbē. Viss jāizplāno pa šo nedēļu. Un jāiemācās salikt sarežģītā telts. Ā! Gribējām celt telti vnk kāpās, bet es domāju, ka būtu neomulīgi tā vieniem kkur naktī.
P.P.S. Ceru apskatīt pēc iespējas vairāk bāku. Bākas ir mana vājība.

Ir 15.oktobris 16:30.
Tāda ir mana sajūta šodien.
Miegs, miegs, miegs... Es knapi acis varu noturēt vaļā. Neizgulējos? Nē, bija pietiekoši, bet šādā laikā gribas tikai gulēt. Zem siltas sedziņās, lielā un ērtā gultā, ar milzu kakao. (Ah! Es jau sen gribēju ielikt foto ar lācēna dāvināto krūzi, bet aizmirstas un nav jau ari laika). + kāda filma un tad lēnām ieaijāties miedziņā, bet realitāte ir tāda, ka es klanos pie pc.
Jau kādu laiku es esmu ļoti, ļoti nelaimīga. Neatceros, kad vēl būtu bijusi tik nelaimīga kā tagad.
Esmu nelaimīga, jo nevaru vnk neko nedarīt vai būt pie sevis, kad nav neviena un kārtot māju, mazgāt veļu un kārt to āra star ābelēm, vai mīties ar riteni un atklāt jaunas vietas, vai ar mašīnu kkur aizbraukt uz pāris dienām... Jābeidz sapņot, jo paliek vēl grūtāk.
Runājot par sapņiem. Šonakt Lācēns nosapņoja kā es nomirstu. Nekad neviens (cik es zinu) nav sapņojis, ka es nomirstu. Tāda savāda sajūta. Jūlijā, kad beigsies darbs, būs jāaiziet pie tiem sūda ārstiem. Man tikai besī, ka tur jāsēž rindā un tā es sastresojos vēl vairāk.
Vēl es esmu nelaimīga, jo ir Jāņi. Man nepatīk tie svētki. Neredzu jēgu. Piedzerties? wov! Tas nav tas, kas mani interesētu.
Rādās, ka tie dumjie svētki būs jāpavada Ropažos, bet es labāk aizbrauktu uz pavisam otru Latvijas pusi, uz savu double-deck house un nīktu tur. Ir tāda sajūtiņa, ka Kurzemē būs labāks laiks. Tur šodien spīd saule! SAULE!
Hmm . . .
Ā! Man liekas, ka tas jaunais radio ir tāds palielāks sūds. Atrašanās vieta ir diezgan tizla, par pusmiljonu varēja labāk + visā Latvijā neskan. Un tā rīta programma ir galīgi garām. BET! pašreizējie radio neliekas labāki. Varbūt iepatiksies. Bet par ko pusmiljons? :D

Šodien es jūtos labi. Pat ļoti labi. Nav vairs slikti, galva negriežas. Redz ko var panākt ar labu miegu! Jācenšas vienmēr izgulēties.
Vakar atradu kurpes, bet tās nav no tam, kurās iemīlas ar pirmo skatienu. Tajās vispār nevar iemīlēties. Kleita gandrīz gatava, vēl jāuzmēra un šis tas jāpabeidz. Ceru, ka izskatisies lieliski.
Runājot par pirkumiem. Vakar nopirku skaisti sarkanu (nedaudz uz oranžo pusi) Nivea nagu laku. Vēl nav izmēģināta, bet gan jau bus laba. Un vēl! Nesen Stokmanā nopirku Burt's Bees ķermeņa losjonu ar alveju. Patīkama smarža, ātri iesūcas, nav taukains un galvenais, ka ļoti iedarbīgs + man ļoti patīk dizains. Izskatās kā no vecajiem laikiem :D Ļoti skaisti! Es plānoju tuvākajā laikā iegādāties vēl kaut ko no šīs jaukās firmas. Izlietošu visus Madaras mēslus, kas man ir un pāriešu uz Burt's Bees :) Viņi vismaz uzraksta, ka, piemēram, šis losjons ir 99.39% Natural, nevis cenšas apmānīt cilvēku ar 100% badīgumu + bāž sejā kaut kādus Eko sertifikātus. Visiem tāpat skaidrs, ka nekā dabīga tur nav. Vēl mani no Madaras zīmola atgrūž tas, ka pēdējās sejas putas, ko nopirku, smirdēja. Smird? Viss. Man neko no tā nevajag. Tāpat bija bērnība ar jogurtu Jogijs (laikam). Garšoja pēc naftalīna. Nekad vairs neesmu tādu ēdusi. Hmm.. Jā, nost ar Madaru. + viņi manam darba pieteikumam atbildēja, ka paziņos par lēmumu, bet nekā. Un nu jau meklē divas jaunas pārdevējas. Nekas. Man ir labāks darbs :D
Izgāzu savu žulti, tagad varu pievērsties kam citam. Laikam jāpalasa Ceļā, kamēr neviens nenāk/nezvana.

Drīz jau būs divas stundas kopš esmu darbā.
Pa ceļa otru pusi bija labāk brukt, lai gan pāris metrus pirms darba, kur beidzās ietve, vajadzēja nelielu kalnriteņu braucēja skilu.
Esmu pārsalusi savā plānajā jaciņā.
Jāizbauda vienatne, kamēr nav priekšniece (mamma :D).
Hmm.. paēdu cepumus, padzēru tēju.. Viss kā mājās, tikai man par to maksā.
Mjā. Nekas aizraujošs nav. Ā! Bija viens zvans no domes :D
Viss. Man jāstrādā :D

Rīt jāceļas 7:30. Vai tas ir taisnīgi? Bet naudu vajag. Sen neesmu strādājusi. Ļoti sen. Pirmā un pēdējā reize bija radinieku firmā Spilva, kur gramstījos gar dārzeņiem...
Būs jāizvēlas pašai, cik ilgi (datumu) gribu strādāt. Tas ir pagrūti, jo es vispār negribu strādāt. grr...
Un nav kleitas! Dumjie veikali. Neko labu neatradu.
Izņēmām laimētos Madaras dzērienus (astoņus). Ak, jel,!! Tādi mēsli. Neko TIK negaršīgu sen nebiju dzērusi.
Viss. Tagad jāiet gulēt, jo rīt uz darbu :/
P.S. Sagribējās izkarsēties pirtī + paštaisītu skrubi.
Saldu miegu!
P.P.S. Es strādājot visu nokavēšu - jauko laiku, magones, miegu, brīvību, neko nedarīšanu . . . Ceru, ka strādāt būs inčīgi un varēs arī palasīt grāmatu.

Huuuh... Esmu mājās (precīzāk pie Lācēna).
Daudz kas padarīts.
Vectēva 70, Ventspils, Užava.. Runājot par Užavu. Užavas alus lepojas ar to, ka katru reizi ņem jaunas pudeles (malači! par dabu pie kājas) + visu, izņemot ūdeni, iepērk no Vācijas. wii! Ja man garšotu alus, es to nekad nedzertu. Bija dīvaini bez Lācēna tās dažas brīvās dienas.
Tad Pļaviņas. Visai jauki, bet es tomēr esmu pieradusi pie komforta un, jā, es atzīstu, esmu maza izlutināta princese. Tur nu neko nevar padarīt. Es nekad, nemūžam nevarētu ieiet sausajā tualete.
Atgriežoties pie Pļaviņām. Smieklīgs ceļš - viena un vēl puse joslas. Nu tā.
Esmu izbaudījusi māju komfortu, esmu atpūtusies un varu šodienu pilnvērtīgi pavadīt veikalos :D Man vajag izlaiduma kleitu.
+ šodienas jaunums - man rīt jāsāk strādāt, kas nav labi, bet nauda, bet nav labi, jo tikko beidzās viss skolas murgs un es gribu PAMATĪGI izbaudīt brīvību, bet nesanāks... velns! Es gribēju darbu, bet ne tgd. eh..
Par to domāšu rīt, šodien kleita! + kurpes.
P.S. Šodien kopā ar Lācēnu ir pavadīts vēl viens skaists mēnesis.

Man rīt veiksies! Man rīt veiksies! Man rīt veiksies!
Ceru, ka matemātika būs viegla.
Beidzot pa 12 gadiem iemācījos, kas ir sin cos utt un grādus. Ceru, ka līdz rītdienai atcerēšos!
Jauku nakti!

Rīt ir pēdējais eksāmens. Neraža. Es nevaru pamācīties. Nevis nevaru, bet negribu. Tik daudz grāmatu apkārt, ka nezinu ar kuru vai ko lai sāk.
Vēl tik daudzas lietas jāiegaumē/jāatceras/jāiemācās...
Un miegs nāk.
Mmm... labprāt saritinātos zem segas un baidītu caurvēja pieskārienus sejai, bet nē.
Ah.. rīt vēl jābrauc uz laukiem. Bet nekas, sen tur nav būts.
. . .
++ uztaisīju tik labu risoto un pieēdos :D

Šodiena tāda ražīga.
Kārtīgi izgulējāmies. Ap 1iem devāmies uz Babītes rododendriem, kur bija pilns ar omēm un citiem cilvēkiem. Daudzi vēl nebija uzziedējuši, bet tāpat skaisti. Tad izlēmām, ka jādodas uz Rīgas Centrāltirgu pēc stādiem. Mani tādās vietās nevar laist. Tagad man ir daudz bazilika stādi un ķirštomātu. Runājot par baziliku - uztaisīju pesto. Mmm... ar graudu maizīti ir tik labs! Žēl, ka man nav piesta, nācās visu smalcināt ar nazi un blenderēt. Un es izdomāju, ka ciedru riekstus var arī nelikt (bet šoreiz es pieliku), jo tie ir sasodīti dārgi. Centrāltirgū bija par 32 latiem, bet Stokmanā (pirms kāda laika) bija par 22 latiem. Neražiņa.
Un vēl... uztaisījām diļļu sviestu. Mamma izcepa picas un tagad top rabarberu maizīte. Nom nom :D
Lācēns bija domājis palikt Rīgā, jo man esot jāmācās latviešu valodas eksāmenam, bet es pierunāju viņu palikt (nu labi, viņš palika piesolīto gardumu dēļ :D)
Hmm... Pagaidām jaka diena :)

Viss. Pirmais eksāmens galā. Man vispār nelikās, ka tas būtu kkāds eksāmens, vismaz es nespēju uz to tā skatīties. Nebija ne mazākā satraukuma. Eh. Agrāk domāju ka būs kaut vai mazliet bail, bet nebija. Vēl tikai divi un tad miers.
Šodienas laiks mani noskaņo uz neko negribēšanu. Labprāt uztaisītu milzu krūzi kakao un līstu zem segas lasīt "Ceļā".

Eh... Es vienmēr kaut ko sačakarēju. Man it kā vienalga, bet vajadzēja labāk neko neteikt, kaut gan bija jau ļoti apriebies, ka kāds bez grāmatas izlasīšanas nopelna labu atzīmi, lai arī runā pēdējos mēslus. Bet gan es to pārdzīvošu. Tikai man bieži sanāk kaut ko sabojāt. Atgādinājums sev: neko nenožēlo un kas bijis, pagājis. Tikai jācenšās tālāk tādas kļūdas nepieļaut.
Šodien otrreiz eju uz Ziedoni, bet līdz vakaram vēl tālu.
Šodien bija tikai 3 stundas, kurās nekas netika darīts.
Velns! Jābeidz domāt par to, ka manis teiktais kaut ko sačakarēja un nu mani ienīst visi. (P.S. Es viņus visus ienīstu jau sen.).
Ā! Gribēju izpukstēties vēl par SWH. Jēzus! Rutulis un Busulis. wtf? Pirmais ir tik sasodīti lirisks, īsts vecmāmiņu sapnis, bet otrais vienkārši ir stulbs. Piecas min ko no viņa dzirdēju sastāvēja no ēee emmm ēēē. Nu ja. Veiksmīgu tālāko darbību, radio.