sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2020-11-13 01:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kad domaaju par Rilki, un tas ir ljoti biezhi, viens no autoriem kaa savulaik Kortaasars, kurus lasu tik daudz, ka nesaprotu, kur beidzas teksts un kur saakos es, es domaaju par milziigumu, lielumu, bet arii korumpeetiibu, to nespeeju sev neko liegt, kas cilveekus ar veel mazaaku ego attieciibaa pret id noved klosterii vai retriitos, un es nerunaaju par personiigo dziivi, es neticu tai hranjai par to, ka cilveeks jaaveertee peec personiigaas dziives, nevis darba, bet par kaut ko, ko cilveeks izjuut kaa pasaules nastu, saliidzinaajumaa ar kuru tu pats esi nieks un tas, ko tu izdariisi, neko nenoziimee, savukaart retajos briizhos, kad tu ljauj sev eksisteet, priecaaties par to, ka esi sev un citiem, paliek tik reibinoshi veigli sakraataa, sakrautaa deelj, tas mezgls ir bijis tik cieshs, ka peec tam juuties slikti, lai cik prieka buutu citiem sagaadaajis ar savu vienu paisumu. vai arii es kaut ko tur ielasu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sirualsirual
2020-11-13 23:24 (saite)
tu citē cilvēku, kas postīja citam cilvēkam dzīvi ar uzmākšanos un uzmākšanās publiskošanu, un no tā radīja tīri ok grāmatu, kas ir subversīva un tiripiri, bet spēlē tādu pašu spēli, pret kuru ostensibly iestājās. (zinu gan, ka viņas citiem darbiem ar neko tādu nav sakara.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2020-11-13 23:51 (saite)
labi, vienalga ko es citēju, bet kaut kādu skaidro darbu vērtēšana augstāk par personiskajām īpašībām un attiecībām, un vispār, šo lietu likšana vienā skalā vai jebkādā hierarhijā, ir sistēmiska patriarhija at it's best.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2020-11-14 00:20 (saite)
gan jau neskaidri izsakos (redzu, ka “cilvēks” vietā vajadzēja rakstīt “mākslinieks”.) vienkārši redzu tendenci, ka rakstniekus utt. aizmuguriski vērtē “pameta sievu”, “bija mīļākās”, domājot, ka tādēļ, ka viņi ir bijuši “slikti cilvēki”, viņu darbi kļūst sliktāki vai mazāk aktuāli. vienalga taču, no kàdiem sūdiem izaug puķītes. (un lūdzu šo nesajaukt ar to, ka atbalstu sūdu ražošanu, lai augtu puķītes.)

2.- to pašu varas spēli. ILD ir dīvaina feminisma klasika, jo vismaz man šķiet, ka centrālā “mīlasstāsta” problēma ir saistīta nevis ar patriarhiju, bet to, ka cilvēks slikti izturas pret citu cilvēku, jo var to atļauties darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2020-11-14 11:35 (saite)
Nu es domāju ka ILD ir unikåla ar to ka tā ir pirmā grāmata par non-consensual relationship no šādas radikāla upura perspektīvas, kamēr ir miljoniem grāmatu no iekarotåja perspektīvas, sākot ar to pašu Danti, bet tas cilvēkiem škiet cēli, līdzjūtību raisoši un joprojām notiek kā norma. Tā nav grāmata par taisnību vai mīlestību, bet iesniedzas dzili tādā tumsā kas līdz šim bija slëpta. Kali atriebība, visā savā pašuznīcinošajā derdzīgumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2020-11-14 17:55 (saite)
tas ir jauki, ko tu saki, bet neredzu, kur tieši protagoniste šeit ir radikàls upuris. atceros, ka pats arī lasot nonācu gandrîz delīriskā stāv., ir spēcīga, bet šaubos, vai tā skaitās atriebība un vai ILD ievada kkādus jaunus feminisma meklējumus, liekas, drīzāk rāda varas apvērsumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lilja_brik
2020-11-14 18:28 (saite)
radikāls upuris tajā "victim mentality" izpausmē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2020-11-14 19:20 (saite)
šim varu piekrist

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2020-11-13 23:52 (saite)
bet vispār, ko viņa spēlē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?