gan jau neskaidri izsakos (redzu, ka “cilvēks” vietā vajadzēja rakstīt “mākslinieks”.) vienkārši redzu tendenci, ka rakstniekus utt. aizmuguriski vērtē “pameta sievu”, “bija mīļākās”, domājot, ka tādēļ, ka viņi ir bijuši “slikti cilvēki”, viņu darbi kļūst sliktāki vai mazāk aktuāli. vienalga taču, no kàdiem sūdiem izaug puķītes. (un lūdzu šo nesajaukt ar to, ka atbalstu sūdu ražošanu, lai augtu puķītes.)

2.- to pašu varas spēli. ILD ir dīvaina feminisma klasika, jo vismaz man šķiet, ka centrālā “mīlasstāsta” problēma ir saistīta nevis ar patriarhiju, bet to, ka cilvēks slikti izturas pret citu cilvēku, jo var to atļauties darīt.