sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2017-07-02 17:51:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"Infants begin to see by noticing the edges of things. How do they know an edge is an edge? By passionately wanting it not to be. The experience of eros [love] as lack alerts a person to the boundaries of himself, of other people, of things in general. It is the edge separating my tongue from the taste for which it longs that teaches me what an edge is." Anne Carson

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]imago_dei
2017-07-02 20:24 (saite)
nopirku šo grāmatu, jo šķita ļoti cerīgi, sadly didn't work for me. bet tieši iedomājos, ka tev varētu patikt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-02 21:25 (saite)
negribi atdot/iemainiit? i guess liidz platonam es iisti nebiju domaajis par sho jaut, taapeec man vinja un vispaar griekjiishu skaidrojums ir palicis kaa preciizaakais, prefereetaakais. man taa graamata patiik kaa meegjinaajums (essay) gan savilkt kopaa, gan 'atsvaidzinaat' sho tematu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirualsirual
2017-07-02 22:02 (saite)
esi lasījusi vēl kaut ko no viņas? es izlasīju autobiography of red un esmu ļoti pateicīgs par viņas pastāvēšanu. vispār es kūstu katru reizi, kad ir atrasts tik precīzs, nenobružāts veids, kā runāt par sajūtām (gan maņām, gan emocijām).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]imago_dei
2017-07-02 22:36 (saite)
neesmu gan. eros the bittersweet mani atsevišķas vietas uzrunāja, bet šķiet, lai to kopumā pienācīgi uztvertu ir jābūt attiecīgam zināšanu fonam un kkādam uztveres veidam, kura man vai nu nav vai ir pavisam nedaudz. grāmatai ir mazliet nobružāts vāks - if that's ok with u

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-02 22:44 (saite)
omg paldies! ko tu gribi pretī, kad tu lv?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]imago_dei
2017-07-02 23:21 (saite)
aizrakstīšu tev uz ekasti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2017-07-03 00:04 (saite)
Neirozinātne oponē. Neirozinātne, lai arī joprojām ir iekš tās infancy, manuprāt, ir vienīgā daudz maz jēdzīgā, kas izskaidro, kā poģis darbojas. N-zinātne ir reāli sarežģīta (man pieleca tikai ar otro piegājienu), bet ir diezgan forša. Mēs esam mūsu nervu sistēma. Kānemana Thinking Fast, Thinking Slow diezgan laba, man liekas tev varētu patikt?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 01:56 (saite)
proti, par bērnu uztveri? es laikam tādu nereprezentatīvu piemēru no grāmatas ieliku, jo tas ir vnk netiešs balsts viņas diskursam par saistību starp rakstību, mīlestību, grieķu pasaules redzējumu.

Bet paldies, palasīšu! Man tā grāmata jau ilgi ir kindlā un tu esi otrā pers., kas iesaka pāris nedēļu laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 01:56 (saite)
tb par bērnu uztveri oponē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 11:35 (saite)
nu, viss teksts pēc jautājuma, kā bērni redz edges izklausās ļoti dīvaini. nu, jo ir jau noskaidrots, kā tad mēs tās edges uztveram, tāpēc liekas, ka kāpēc jāraksta šķērsām? nu, metaforiski, man tas izklausās, it kā kāds teiktu, ka mēs mākam braukt ar riteni tāpēc, ka saņemam mīlestību no saules stariem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 13:16 (saite)
aha, apples and oranges. bet šis īsti neieņem argumenta formu, drīzāk meklē līdzības. viņas naratīvā bērniem robežu izpratne ir sāpīga, jo, saprotot lietu robežas, tu sevi izproti kā atšķirīgu no šīm lietām un tava pasaule sarūk. tāpat mīlestībā (vienkāršojot) viņas uztverē dominē atšķirtības sajūta - spriedze starp vēlmi, lai tava pasaule, ego, etc. paplašinātos, iekļaujot citu cilvēku (mīlas objektu), tai pat laikā saprotot, ka tas nav iespējams (tāpēc sāpīgi).

bet kam īsti neirozinātne oponē? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 14:07 (saite)
nē nu labi, viņa var tā spekulēt, bet kāpēc tieši runā par bērniem? ai mīn, kāpēc viņai liekas, ka bērniem robežu izpratne ir sāpīga? es nesaprotu?

nu, robežas iemācās novilkt izsvēpējot tos neironus, kas don't fire together, ļoti vienkāršojot jautājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 14:11 (saite)
vai arī es nesaprotu, ko nozīmē 'to see by noticing the edges of things'? tas ir domāts ar redzi, vai kaut kā metaforiski? bet pat principā ar jūtām, arī tur darbotos neironu izsvēpēšanas process, lai gan pieļauju, ka subjektīvi emocionālāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 15:07 (saite)
vienkaarshaak buutu ja mees abi buutu lasiijuahi bet vinja operee ar taadu psihoanaliitisko skatu, kuraa ziidainim saakotneeji nav izpratnes par sevi kaa atsevishkju no paareejaas pasaules (es nezinu, cik tas ir pamatoti), bet jaa, tur jau nav pienjeemumu par ceelonjiem bet par uztveri. kaa tev patiik humanitaarais diskurss? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 15:22 (saite)
izklausās pēc baigā sviesta :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 20:25 (saite)
i guess man vienkārši vairāk interesē nevis cēloņi - jo, with all due respect, tas, ka es zinu, kādas smadzeņu daļas aktivizējas, kad esmu iemīlējies, man īsti neko nepasaka, par to, kas ir mīlestība - bet kā tas ir, proti, kā runāt par uztveri un kā runāt par "parādību dabu", izmantojot the imperfect vessel of language.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 21:21 (saite)
nu, man arī patīk izjust emocijas, skatīties dziļas filmas un lasīt aizgrābjošas grāmatas. bet brīžos, kad parādās kkādas baigās loģikas ačgārnības (piemēram, mājas būvējam no maizes vai cilvēks palika gudrs pēc insulta), mans iekšējais faktčekeris krindžo. protams, iekš fikcijas un kur nu vēl sci-fi man ļoti patīk, ja fantazē, bet, ja tādas lietas uzdod par faktiem iekš non-fiction, tad ir tā kā ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 22:01 (saite)
šajā gadījumā es īsti nezinu, uz ko viņa atsaucās, bet pieņēmumu, ka zīdaiņi identificējas - konkrēti ar māti - tiktāl, ka uztver viņu kā sevis paplašinājumu, esmu lasījis arī citur (un vispār līdz noteiktam brīdim viņu vienība taču ir fakts). tādā gadījumā atšķirtības atskārsme var gluži vienkārši pāršķelt prātu uz pusēm. var nepiekrist tam, kā viņa to lieto, bet identitātes veidošanās taču ir saistīta ar robežām, sevis atšķiršanu no citām parādībām. kāpēc lai tā nesāktos tieši fiziskā savu robežu apjaušanā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 22:07 (saite)
nu tāpēc, ka tā vnk nav. redze tā neveidojas, pierādīts un fakts. zinkā, ir cilvēki, kas apgalvo, ka pH diēta izvada toksīnus, bet tāpēc, ka viņi tā saka nenozīmē, ka tāda diēta palīdz vai ka toksīni vispār pastāv.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 22:14 (saite)
OK - "robežas iemācās novilkt izsvēpējot tos neironus, kas don't fire together" ir fakts. vai vari pateikt, kā tas izskatās no zīdaiņa skatupunkta? proti, kā smadzenes "saprot", kur novelkamas robežas? vai robežas novilktos arī tad, ja zīdainis nevērtu vaļā acis un nebūtu spiests redzēt šādas robežas? ja tā nav, tad tur ir subjektīvā komponente, kas var būt un var nebūt sāpīga.

tāpat, man šķiet, svarīgs ir arī teikums: "It is the edge separating my tongue from the taste for which it longs that teaches me what an edge is" kas tieši izceļ subjektīvo nevis fizioloģisko komponenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2017-07-03 22:32 (saite)
eh, nu es tak tevi tāpat nepārliecināšu, mēs jau te sākam riņķot. par redzi ir šeit: https://en.wikipedia.org/wiki/Infant_visual_development

no zīdaiņa skatupunkta iemācīties redzēt ir kā iemācīties kakāt (nevis podiņā, bet vnk). iemācīties atšķirt detaļas būtu kā sajust, ka ēdiens pāriet no tievās zarnas resnajā (t.i. zemapzinīgs). gandrīz visi smadzeņu procesi notiek bez apziņas piedalīšanās, bet man patīk tava romantiskā ideja, ka tur varētu piedalīties apziņa. neirozinātnes atzinums gan ir, ka paldies dievam, ka mums gandrīz par visu nav apziņa, jo tad mēs justu, kā mums pa zarnām ceļo ēdiens un kā pret asinsvadiem strīķējas muskuļi.

ja acis nevērtu vaļā, tad zīdainis būtu akls. ja akliem cilvēkiem pārstāda radzeni viņi tehniski redz, bet objektīvi 'neredz', jo smadzenēs nav izveidojusies redzes informācijas apstrādes sistēma. ar laiku smadzenes iemācās apstrādāt redzes signālus un aklie cilvēki sāk redzēt. bet process ir automātisks un jūtas to nevar koriģēt. as in -- akls cilvēks nevar stipri vēlēties un palikt redzīgs uzreiz pēc radzenes pārstādīšanas. no otras puses, aklam cilvēkam nav nepieciešams redzēt, lai viņš subjektīvi justos, kā individuāls cilvēks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 22:49 (saite)
tev tiešām taisnība. man ir tendence jaukt kopā dažādas lietas (tas ir mans edge). man vajadzēja vnk pārskatīt rindkopas, kuras tur ir apkārt. būtu grūti uzturēt apgalvojumu, ka runā par redzi tiešajā nozīmē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-03 22:49 (saite)
viņa runā tb

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2017-07-03 22:58 (saite)
btw, māte un zīdainis nekad nav vienība -- tas tāds no no. ir visādi baigie mehānismi attīstījušies, kas mātēm ļauj bērnu kā svešo organismu viņās neatgrūst, bet viņi pilnīgi noteikti nav vienība. citreiz tas noiet bišķīt šķērsām, piemēram, kad ir kāzuss ar rēzusa asinsgrupām. tāds matrjoškas variants bišķiņ sanāk, bet man būtu ļoti grūti to definēt kā vienību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirualsirual
2017-07-03 22:03 (saite)
tam taču ir pat vārds, 'separation anxiety'. varbūt kārsona lido par augstu, bet galīgi no nekurienes tas arī nav :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?