OK - "robežas iemācās novilkt izsvēpējot tos neironus, kas don't fire together" ir fakts. vai vari pateikt, kā tas izskatās no zīdaiņa skatupunkta? proti, kā smadzenes "saprot", kur novelkamas robežas? vai robežas novilktos arī tad, ja zīdainis nevērtu vaļā acis un nebūtu spiests redzēt šādas robežas? ja tā nav, tad tur ir subjektīvā komponente, kas var būt un var nebūt sāpīga.

tāpat, man šķiet, svarīgs ir arī teikums: "It is the edge separating my tongue from the taste for which it longs that teaches me what an edge is" kas tieši izceļ subjektīvo nevis fizioloģisko komponenti.