|
Mon, Apr. 25th, 2011, 09:42 pm
Palasīju žurnālus un samulsu pavisam. Viestura Rudzīša intervijā viņš piezīmē, ka pirms 5-7 tūkstošiem gadu cilvēkiem pa lielam nav bijis nojausmas, kā rodas bērni. Kniebšanās esot jauks laika kavēklis, a bērni rodas sievietēm pašām no sevis, tā mūslaikos domā, ka senlaikos tā domāja. Kamōn. Dziļi dzīvgudrie, tikai to pareizo ēdošie (ne glāzes kokakolas, ni un ni! Tikai strukturēts ūdens), saskaņā ar dabas harmonijām vibrējošie senajie viedajie nebija šito atkoduši? Kaut kas neštimm. Mon, Apr. 25th, 2011, 10:09 pm lennay
Filipīnās tā toč domā arī mūslaikos. Mon, Apr. 25th, 2011, 10:12 pm eermaniitis
dzīvojot vienā kūtī ar lopiem ir grūti nepamanīt, ka govij piens rodas tikai pēc aplecināšanas un telēna ;)
pilsētās šo dzīves faktu var palaist garām Mon, Apr. 25th, 2011, 10:11 pm eermaniitis
lasīju lasīju un pēc gāzes ūdens nesapratu - kāds bija jautājums, jeb tas skaitāms pie retoriskajiem? ;D Tue, Apr. 26th, 2011, 09:24 am sirdna
jautājums bija tāds - ko tie senie pēpuki vispār sajēdza no dabas, medicīnas un vispār jebkā? Jo rodas aizdomas, ka neko viņi nesajēdza. Tue, Apr. 26th, 2011, 09:36 am eermaniitis
;) he, tad mani no taisnā ceļa tā kokakola nodzina ;)
bet laikam ka viedoklis par senajiem pēpukiem bijis nepareizs, jo edz, pat tādi auglības svētki kā jāņu svinēšana bija ar obligāto kniebšanās sadaļu
tas, ka tagad to kniebšanos izlaiž un apstājas uz alus dzeršanas un mauriņa pievemšanas neko neliecina par senajiem pēpukiem ;)
ir pat doma, ka pie ugunskuriem uz kalna sēdējušas tikai ciema daiļavas un ciema puišiem uz to kalnu bijis stingri noliegts nākt, bet nākuši no kaimiņu ciematiem - tā teikt lai kumeļi leknāki un odi barotāki ;) Mon, Apr. 25th, 2011, 10:16 pm krii
Ir tāda teorija, jā. Un lielo noslēpumu viņi ir atminējuši, kad sākuši nodarboties ar lopkopību - licies kaut kā aizdomīgi, ka āžu un buļļu aplektās kazas un govis atnesas daudz biežāk kā neaplektās. Līdz tam, ja sievietei sagribējās bērniņu, viņa gāja pasēdēt uz svēta akmens. Vai pie zāļu sievas, lai iedod pareizās saknītes, ko apēst. Bet ne uz vīrišķiem skatījās. Mon, Apr. 25th, 2011, 10:19 pm jff
Kā viņas tajos laikos prata no tā svētā akmens alimentus piedzīt? ;) Mon, Apr. 25th, 2011, 10:20 pm eermaniitis
vot par tām parašām es ar brīnos - pirmos lopus cilvēki sākuši turēt vēl krietnā akmens laikmetā - latvijā tie ieradās vēlajā paleolītā, kas krietni pēc lopu pieradināšanas - vot, kā? ;) Tue, Apr. 26th, 2011, 11:30 am antuanete
Ja pareizi atceros, tad vēlajā paleolītā nekādi lopi gan vēl nebija pieradināti, tas sākās neolītā. Paleolītā LV teritorijā ar harpūnām blieza pa ziemeļbriežiem. Tue, Apr. 26th, 2011, 11:57 am sirdna
Imho, ja cilvēks nesaprot, no kurienes smukajai Rīta Miglai (vai Rumpumpelei, vai kā tur viņi senos laikos cits citu identificēja) brēkulis uzradies, tad līdz suņu vairošanās lietām ne tik neaizdomāsies. Tue, Apr. 26th, 2011, 12:11 pm eermaniitis
vot vecis aiziet medībās uz mēnesi briežus dzenāt - atnāk mājās, a sievai vēders sapūties ;)
a vot ar saviem kraņčiem viņš dzīvo dienu dienā mēnešiem ilgi - un ja lauztais ilknis uzlec raibajai virsū, tad pēc kāda laika raibā nebūs nekāda ratu vilcēja ;)
ar to es gribēju teikt, ka ar dzīvniekiem tajā laikā cilvēkam bija vairāk kontaktu kā ar citiem cilvēkiem - kas nozīmē, ka dies par visu citu, bet par veco labo in-out zināja gan kaut ko ;) Tue, Apr. 26th, 2011, 04:52 pm sirdna
in-out viņi zināja, savādāk mēs te nedirnētu. Nu, un tad, ka suņi kniebjas un tad kaut kad vēlāk vairojas? Tie tak suņi, a mēs cilvēki, vairojamies caur apsēšanos uz Svētā Akmens nevis kaut kā savādāk. Tie būtu vēlie akmeņcilvēki, tumši ļautiņi...vēl kaut kur dzirdētais cundurs par Aristoteli un mušas kāju skaitu varētu pailustrēt smalko momentu, ka realitāte (pilnais sunītis pumpē tukšo, pēc zināma laika tukšais apbērnojas) zaudē idejas (vairošanās notiek caur Svēto Akmeni!) priekšā vienos vārtos. Tue, Apr. 26th, 2011, 05:12 pm eermaniitis
pa - es bij dzirdējis par jautājumu: kas ir cilvēks, uz ko šis dabūjis noplūktu vistu - par mušām neiru dzirdējis viss ;) Tue, Apr. 26th, 2011, 08:51 pm sirdna
Redzi, Aristotelis kaut kādā prāta aptumsumā postulēja, ka mušai ir četras kājas. Šī huiņa tūkstoš gadus bija neapstrīdams un zinātnisks fakts, lai gan mušām nav četras kājas, bet ko ta mēs pret Aristoteli (šai brīdī vēsturnieki uzasina pīķus un brēc, ka Tā Nebija, uz jautājumu, kā ta bija? atbildot ar mājieniem uz manu Galīgo Atpalicību). Analoģiski - man liekas, ka ciema Emma sagrūsnē no in-out, bet, ja priekšniecība saka, ka no Svētā Akmens, tad no Svētā Akmens. Mon, Apr. 25th, 2011, 10:24 pm traffico: nu vēl
Skatīties ta skatīties, kur nu vēl ap/uzsēsties...:P Tue, Apr. 26th, 2011, 09:23 am bozena
Manā iecienītajā grāmatā "Esmu aborigēns" arī bija daiņots, ka sievieti auglīgu padara Varavīksnes čūska, kad viņa iet uz avotu pēc ūdens. Mūsdienu analogs būtu - kad iet uz veikalu pēc piena. Tue, Apr. 26th, 2011, 11:36 am antuanete
Man arī ir atmiņā Boženas pieminētā grāmata "Esmu aborigēns", un tur bija konkrēti aprakstīts, ka viņiem sievietes paliek stāvoklī tikai pēc auglības rituāla veikšanas, visas reizē (to gan var izskaidrot tādējādi, ka noslēgtā kopienā dzīvojošām sievietēm menstruālie cikli mēdz noregulēties visām vienādi, tāpēc arī auglīgās dienas ir vienlaikus; tāpat arī rituālu, saprotams, veic tikai pieaugušām sievietēm, kuras dzīvo kopā ar vīrieti). Balto cilvēku pastāstus, ka stāvoklī paliek no kniebšanās, neviens neņēma nopietni :) No šādiem pētījumiem primitīvās ciltīs tad arī antropologi ir izdarījuši secinājumu par seno cilvēku zināšanām bērnu radīšanas jautājumos. Tue, Apr. 26th, 2011, 03:01 pm nxn
kkur atminos lasījusi, ka viņiem nesaslēdzās tas ilgais laiks, kopš sieviete reāli paliek stāvoklī un laiku, kad tas sāk palikt redzams (tb kurš tad vairs atcerās, kad un ar ko pirms mēnešiem pieciem vai sešiem!) a vot pirms nedēļas uz svētā akmens pasēdēju, tas palīdzēja :) Tue, Apr. 26th, 2011, 06:06 pm planeeta
nu ja, uz akmens jau sāk sēdēt tikai tad, kad paliek GRŪTI (iet, piemēram) |