Pegijas · Lī · interjers

Visērtāk ir ar vello.

lūk tāpēc arī ir dirsā

Muļķības, pēdējā laikā daudz staigāju kājām un man ir ērti.

Ja padomā vairāk. Ir tādas vietas, kur pāriet pār pļavu vai parku ir ātrāk nekā ar jebkādu transportu braukt apkārt.

nu ko tad tādā gadījumā tavs pirmais koments nozīmē.
domāju, ka no gājēju jautājuma tik viegli neattiekšos, un reti piekritīšu rīdziniekiem, ka ir ok

Kad, kuros gadījumos ir visērtāk iet kājām? Var palūkoties arī tā uz būšanu gājējam.

Pa lielam visa piekraste. It īpaši tā, kas Kurzemes. Trīs dienas pa pliko un neviena cilvēka

Maršrutam nav nozīmes, nozīme ir ceļa segumam un laikapstākļiem. Ja ir silts, nelīst, čivina putni un nav jābrien pa dubļiem, tranšejām vai atkritumiem, jebkurš maršruts ir labs.

es ļoti reti sajūtu apdraudējumu kā gājējs. rīgā taču vispār nav cilvēku uz ielām, dažkārt varbūt kāds steidzīgs velobraucējs pārāk tuvu nogriež savu trajektoriju.
bet kā jau minēju pollā, valdemāriela ir mans ierastais, regulārais kājām maršruts, gan ne tāpēc, ka patīk, bet sasniedzamo punktu diktēts. bet tā ērti, droši, vienīgi garlaicīgi.

Jā, man arī Valdemārene šķiet ejamākā no lielajām centra ielām.

Bija labi formulēts, tikai nebija vaļas jēdzīgi atbildēt.

Man ir vairāki maršruti, kurus atzīstu par kājāmērtiem. Faktiski, visus- mentālais "braukšu ar auto" sākas domājot par virzienu aiz Pērnavas, Satekles, Ganību dambi un tiltiem, ja vien nav jāpaspēj minūtēs kurnebūt. Ar velo, zināms, sevišķi pa centru nebraucu, jo tas vienkārši nav tā vērts. Pateicoties skriešanai (kā sporta veidam, nevis ātrai iešanai) centra ģeogrāfiju esmu izmērījusi arī kilometros un vienmēr smīdina, cik niecīgi gan ir attālumi šepat.

Tad nu mani Eiropas kilometri ir- Blaumaņiela, visi tieši 900 metri no manas mājas;
Tērbatas, arī Barona līdz Matīsielai; tur dažos brīžos var noķert "un turīgo/lasošo ģimeņu atvases no tīrumiem brauca uz Parīzēm un veda šurp domu",
Ģertrūdes, Stabu - līdz avotenei; trīs Ausekļa ielas kvartāli; Vīlandes iela, Klusā; Dzirnavu iela ir tāds diezgan hibrīds un Rīgas ilustrētā zinātne , ar kocenēm sākumā, dzelzbetona prokuratūru, sola bukhingkolta zaļo kvartālu wtf un dzelzbetona prokuratūru; Elīzabetes iela visā garumā;
Vērmaņa- Basteja- Kronvalda-Viesturdārza savienojums.

Krasta promenādes es lietoju skriešanai, pastaigām tās īsti man te neierakstās.

atliek tik lietum un sniegam parādīties, lai lielākā daļa centra kļūtu neejama. Mūsu klimatā ir pilsētas, kuras tomēr paliek ejamas arī nokrišņos.

(nopūta) par to es pat nerunāju . Dzimtāspilsētas, arī, mīlestība allaž ir pilna ar saņemšanos un piedošanu.

Lūk, tā nudien ir bēdu leja. Es neizinu, kāpēc, bet visiem Rigas pilsētas ceļu būvē un pārbūvē iesaistītajiem celtniekiem, kā šķiet, nav ne mazākās nojausmas ne vien par lietaino dienu skaitu, slapjdraņķi un sniegu, bet pat ūdens tecēšanas virzienu.

Man bija kauns to atzīties, bet jā, Barona iela
Un klusais centrs - tur pavadu visvairāk sava laika, un jāsaka, ka tur braukt ar riteni ir kā braukt pa uzartu kartupeļu lauku. Manuprāt man tur arī patīk staigāties.

no šāda rakursa raugoties praktiski visa Rīga līdz paneļmāju, guļamrajonu lokiem. Man netīk braukt, aiz kam staigāju kājām.

mēs sēstamies nahuj uz velosipēda un braucam vispārībā; kājāmgājēju maršŗuti ir skriešanai, un skrējēju nekas neapdraud

Ja atskaita nakts bīstamības occasional raksturu, man ļoti patīk iet pa taisno Avotielu. Ļoti ātri nogādā centrā, kreisajā pusē ir plata un ērta ietve. Un, tā kā velo pa Avotielu var braukt pa ielu, tad ietve ir arī pretty safe.