Shelly - Loģisks jautājums pārskata gūšanai

Toreiz pārtika bija labāka. Nu, tā, ko varēja dabūt, ai mīn, plombīra saldējumi, vistas gaļa, utt.

(Reply to this) (Thread)

Būtiska piebilde - ko varēja dabūt. Un tad, kad palaimējās dabūt.:/
Ik pa brīdim, kad es nevaru izvēlēties starp padsmit siera šķirnēm vai jūtos iepīkusi, ka šodien beigušies Latvijas gurķi un jāņem spāņu, tad es atceros savu bērnību, kad katru pēcpusdienu tiku novazāta līdzi vecmāmiņai, lai stāvētu vienu stundu rindā pēc siera (Holandes, Krievijas vai Ķimeņu - citādi vispār neeksistēja), desas porcijas (Doktora vai Iecienītā, citas nebija, reizēm vēl pa baigajiem blatiem varēja kur tikt pie cieti žāvētajām.)Kad, runājot par pārtiku, nefigurēja vārdiņš "nopirkt", vienmēr sievietes cita citai stāstīja, kur ko laimējies "dabūt" un "izstāvēt".
Labi atceros, kā mums reiz skolotāja uzdeva rakstu darbu un aizskrēja, jo ienākusī kolēģe viņai iečukstēja, ka "tepat blakus dod olas! Un vēl nav rinda!" Atceros, kā reiz 31.decembrī 4 stundas staigāju pa Rīgu, jo māte mani bija aizsūtījusi pēc vēl vienas krējuma pudeles. Tā arī krējumu nedabūju - citi rosolu taisītāji bija pasteigušies, vienā veikalā gandrīz apraudājos, kad pēc pusstundas stāvēšanas rindā pēdējo pudelīti paņēma resna krieviete, tikai divus cilvēkus man priekšā.
Brrrrrr...
Nekad vairs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man bija vieglāk, jo vecākiem visās vietās bija blati. Atceros, toreiz sencis veda mājās banānu kastes, bet man tad banāni nemaz negaršoja un man bija svarīgs tikai mizošanas process. Paši nevarējām apēst, tad mainīja vienam draugam, kurš pretī deva kasti ar šokolādes sieriņiem. Tāpat māte regulāri tika pie valūtas un viņai nebija problēmu nopirkt kapitālismā ražotas šokolādes, gludekļus, mazos mašīnu modelīšus un citas preces. Nē, man patiešām tajos laikos nebija sūdīgi, jo redzēju, ka apkārtējiem cilvēkiem nekā tāda nav un man viņu bija ļoti žēl, tāpēc es nevienam neliedzu, ja kāds gribēja spēlēties ar manām mašīnītēm vai dabūt kādu turbo košļeni. Bet par tiem laikiem man tomēr visvairāk pietrūkst izlejamā kvasa un saldējuma, kas toreiz bija īsts un gruntīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izlejamais kvass bija lieta, jā!
Pirms pāris gadiem Ukrainā vēl tās cisternas redzēju. Tikai nu jau viņi kvasu lēja plastmasas glāzītēs, nevis slapjos stikla kausos, un tādējādi būtiski mazināja efektu.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā atmiņu par tiem laikiem gribētos nopirkt glāžu skalojamo, kāds parasti bija visās vietās, kur pārdeva saldējuma kokteiļus.

(Reply to this) (Parent)

Hahaha, redzēju reiz agrā rītā uz toreizējās Suvorova un Avotu stūra.. tika izpumpēts no cisternas kvasa atlikums turpat uz ielas, balti tārpi locījās kā diegu paklājs. Labu apetīti.:)

(Reply to this) (Parent)

Krievijas saldējumam vēl drusku ir tā garša.

(Reply to this) (Parent)

hm, pārtikas rindas nebija galvenokārt lielpilsētām raksturīgas? ogrē neko tādu neatceros.
a, ja nu vienīgi rindas pēc grāmatām nu jau perestroikas laikā - kad grāmatnīcā parādījās nabokova kopotie raksti, māte skrēja un stāvēja un stāvēja, un stāvēja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bij, bij... Es savā dzimtajā miestā nekādas rindas neatceros. Ja nu vienīgi toreiz, kad pie mums pirmo (un vienīgo reizi līdz kādam 1991. gadam) parādījās banāni. Bija tas kaut kāds gads 1985. Ai, nē, 1986. gada janvāris. Bija anormāli auksts un kaut kāds banānvedējs nevarēja tikt līdz Ļeņingradai. Tāpēc visu kravu atstāja Rīgas ostā un jokainas sakritības dēļ kaut kas nonāca arī līdz mūsu mežmalai, kur banānus līdz tam tikai pa TV un filmās bija redzējuši.

Bet viss pārējais... laukos ar pārtiku nebija problēmu- visu paši gatavojām. Izņemot maizi. Lai arī pat to daži cepa paši.

(Reply to this) (Parent)

siguldā bija

(Reply to this) (Parent)

kur tad un kad tad tu ogrē dzīvoji?! padomju prospekta veikalā (tajā, kur ar ratiņiem) rindas bija gan pēc gaļas, gan pēc siera, gan - visnejēdzīgākais – pie kases. nemaz nerunājot par kulinārijas veikalu, kur nu vēl pēc pieveduma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

astoņdesmitajos. uz tā paša padomju prospekta.

neatceros rindas, sit mani nost. kulinārijas veikalā atceros baisa paskata tanti un baisa paskata izstrādājumus. bet baisa paskata izstrādājumus vairumā. bet rindas pie kases gan man saistās ar skaistām mūsdienām apburošā piemājas supermārketā.

(Reply to this) (Parent)

Nu, nu, tagad skandē par E, tolaik skandēja par "nitrātiņiem". Minerālmēslus tāpat gāza uz laukiem - vajag vai nevajag, tagad tie vismaz dārgi - padomā, pirms kaisa. (Vismaz man tā liekas.)
Un par ķīmiju, ko lika klāt (kāpēc lai neliktu, ko ta - padomju zinātne nemaz nebija tik atpalikusi no kapitālistu zinātnes) - nekladzināja.
Tā kā viss ir relatīvs.

(Reply to this) (Parent)