Bij, bij... Es savā dzimtajā miestā nekādas rindas neatceros. Ja nu vienīgi toreiz, kad pie mums pirmo (un vienīgo reizi līdz kādam 1991. gadam) parādījās banāni. Bija tas kaut kāds gads 1985. Ai, nē, 1986. gada janvāris. Bija anormāli auksts un kaut kāds banānvedējs nevarēja tikt līdz Ļeņingradai. Tāpēc visu kravu atstāja Rīgas ostā un jokainas sakritības dēļ kaut kas nonāca arī līdz mūsu mežmalai, kur banānus līdz tam tikai pa TV un filmās bija redzējuši.
Bet viss pārējais... laukos ar pārtiku nebija problēmu- visu paši gatavojām. Izņemot maizi. Lai arī pat to daži cepa paši.