Man bija vieglāk, jo vecākiem visās vietās bija blati. Atceros, toreiz sencis veda mājās banānu kastes, bet man tad banāni nemaz negaršoja un man bija svarīgs tikai mizošanas process. Paši nevarējām apēst, tad mainīja vienam draugam, kurš pretī deva kasti ar šokolādes sieriņiem. Tāpat māte regulāri tika pie valūtas un viņai nebija problēmu nopirkt kapitālismā ražotas šokolādes, gludekļus, mazos mašīnu modelīšus un citas preces. Nē, man patiešām tajos laikos nebija sūdīgi, jo redzēju, ka apkārtējiem cilvēkiem nekā tāda nav un man viņu bija ļoti žēl, tāpēc es nevienam neliedzu, ja kāds gribēja spēlēties ar manām mašīnītēm vai dabūt kādu turbo košļeni. Bet par tiem laikiem man tomēr visvairāk pietrūkst izlejamā kvasa un saldējuma, kas toreiz bija īsts un gruntīgs.