Scorpse ([info]scorpse) rakstīja,
@ 2013-03-15 16:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Let there be light
Mani vienmēr ir fascinējusi visvisādu praktisku ikdienas priekšmetu un procedūru izgudrošanas ne nu vēsture, bet laikam jau pats fakts vienkārši. Man diemžēl ne pārāk labi padodas tāda praktiskā loģika, gan jau tāpēc arī fascinējos. Nu, piemēram, pasta markas - jau pati ideja, ka, daw, uzlipinām te kaut ko lētu un pieejamu, liekam par to maksāt un tādējādi pasta serviss turpina attīstīties, tātad pati ideja jau ir smalki izdomāta, ne, bet, lūk, pastmarku perforācija - tas ir īsti brīnīgs piesitiens. Pirms perforētajām pastmarkām tās bija jāgriež ar nazi vai šķērēm vai jāplēš. Un tas mani fascinējošais moments ir tieši un precīzi tas brīdis, kurā kāds cilvēks tā pēkšņi saka, paga, paga, šitais derētu, varen laba doma, pamēģināsim. Zinu, protams, par progresa dzinējspēkiem, par slinkumu, par tehnoloģiju attīstību. Tieši tāpēc mani vairāk piesaista tieši mazie ikdienas izgudrojumiņi, nevis, piemēram, elektrība vai lidmašīnas, jo lidmašīnu izgudrošana ir loģiska, sagaidāma, as "the dream of flight [...] had preoccupied man since he first looked at the skies and aspired to fly", bet pastmarku perforācija vai bērnu cimdiņi, kas saistīti kopā ar auklu, vai putnubiedēklis, atslēgas, saspraudes - ja es būtu par izgudrotāju, tad visdrīzāk jau putnus biedētu es pati, bet bērnu cimdiņus iegādātos katru otro nedēļu. Un cik ilgi es domāju, ka otrādie burti uz ambulancēm ir kaut kāds drukas misēklis?!
Trakoti jauki pasta un novitāšu tēma ir apskatāma lieliskajā filmā Going Postal.
Un, jā, kamēr es šito visu prātuļoju, tikmēr uzlīmēju uz aploksnes divas markas - labajā augšējā stūrī, kā jau konvencijas nosaka, lai pēc tam konstatētu, ka patiesībā esmu tās uzlīmējusi kreisajā apakšējā stūrī - pavisam, pavisam otrādi. Tik daudz par praktisko.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rediiss
2013-03-15 16:50 (saite)
mani interesē par ēdieniem. labi, teiksim, cepta gaļa - to atklāt var arī nejauši. bet, teiksim, maize. kā var netīšām nonākt līdz maizei?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]scorpse
2013-03-15 16:52 (saite)
Nu, ai, vai, vai, sakrita kopā milti, raugs, sāls, kas nu tur vēl, ai, ai, iekrita ugunī, skat, kas te tāds garšīgs?!

Protams, ēdieni, bet iedomājies, cik ēdieni vēl nav izgudroti? :]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]neraate
2013-03-15 17:04 (saite)
apnika ēst biezputras?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2013-03-15 17:27 (saite)
... sameta ugunskurā un - vualā? vispār, jā, šitas man nebija ienācis prātā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]neraate
2013-03-15 17:41 (saite)
nu, maizes ieraugs var būt arī grauzdēti raudzēti graudi. parasti gan maļ, bet ja nu viņi tos žāvēja (žāvēti, zināms, uzglabājas ilgāk un nepelē) un pirms vārīšanas mērcēja un mērcētie nedaudz ierūga un tad nu lai labu mantu nelaistu postā vārīja kopā ar nesarūgušajiem vai miltiem un izvārīja ūdeni un sanāca plācenis?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2013-03-15 19:50 (saite)
Desmitos gadu tūkstošu ne līdz tam vien var nonākt aiz neko darīt. Teiksim, bija kaut kāds ieraugs (alum? :)), būdā iespēra zibens un voila.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?