Rūtiņu burtnīca neder: to esmu lietojusi gadus 15. Privāta un slepena dienasgrāmata ir nevis pašizpausme, bet pašanalīze un vienkārša hronika. Garlaicīga hronika: jo es zinu, kādas ir lasītāja (t.i., manis) psihoemocionālās uztveres īpatnības. Ja es rakstu citam, uzreiz ir jāpiedomā par izteiksmes līdzekļiem, lai aizvadītu līdz otram maksimāli precīzi vērstu daudzslāņainu, nevis plakanu informāciju.
Kā jau teicu, tas ir treniņš.
Ciba stilistikā radikāli atšķiras no tiem pierakstiem, kas man drēbju skapja stūrī dziļi norakti...