rakstot kārtējo pukstu, reizēm pieķeru sevi pie vēlmes izmest arā dažus vārdus, vai teikumus, kuri neiederas manā komunikāciju modelī ar maniem frendiem.

draudzība- reāla vai virtuāla, balstās uz savstarpēju interesi un prognozējamību. tavs draugs var būt pilnīgi neprognozējams, taču šādā gadījumā prognozējama ir viņa neprognozējamība, tu ar to rēķinies, līdz ar to esi pasargāts no diskomforta, kas rodas, ja kāds neuzvedas tā, kā esi iztēlojies.

cibā, kļūt par kāda frendu (te runāju par abpusēju frend/frendof statusu), nozīmē akceptēt cita cibiņa izvēlēto žournāla formātu, rakstu tēmas un formātu kā arī interakcijas līmeni. akceptēt un spēt gūt no tā gandarījumu.

taču vienlaikus šādas attiecības savā ziņā liek cibiņam (apzināti vai nepazināti) izjust zināmus ierobežojumus savos pukstos, jo operēt nākas ar draugeļu izsniegto akceptances kredītu. iespējams, tieši tādēļ cibiņi pieturas pie noteikta formāta pukstiem savā žournālā un veido vairākas virtuālās personības gadījumiem, kad vēlme izteikties konfliktē ar jau izveidotā žournāla formātu.

acīmredzot, draugu būšana ietekmē to, kādi mēs parādāmies (pareizāk sakot- kādi izturamies) cibā.

no šāda viedokļa, neatkarīgs savos pukstos tu vari būt, kad tev nav frendu vai arī tavs frends ir ikviens. pretējā gadījumā, apzināti vai neapzināti nākas pielāgoties savu drauģeļu kontigentam, emocionāli verbālajām saitēm, kas tevi saista ar tiem.