|
|
|
Augusts 20., 2015
16:59
Novācu beidzot papīra karodziņu virtenes, kas mums te 3 mēnešus bija aizķērušās pāri visai viesistabai krustu šķērsu. Kaut kā baigi tukša un nemīlīga tagad istaba izskatās. Bez maz jākar atpakaļ tie karodziņi. Bet vispār pasūtīju māsai IKEA katalogu. Ar mūsu apgriezieniem un tā visai kritiski pieejot budžetiem (tagad ceļojums, tad aukle, tad mašīna jauna, tad potenciāli vēl kāds ceļojums un/vai bērns utt), es gan teiktu, ka pie nākamajiem nopietnākiem remontiem un labiekārtošanām tiksim tikai pēc gadiem 3-4. Bet nu tik ilgi tak nevar dzīvot "pagaidu dzīvi"! Kaut kā pamazām jāsāk telpa "apmājot". Pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka vispār esmu ļoti nekritiska pret interjeru un visādām mantiskām lietām. Jā, man patīk kaut kādas skaistas lietas utt., bet kaut kā neesmu gatava to dēļ iespringt ne ar savu laiku, ne ar kapitālu. Laikam neesmu īsti riktīga.
|
Aprīlis 20., 2015
17:24
Emma slēpjas jaunajos aizkaros un spiedz aiz sajūsmas :)
|
Aprīlis 18., 2015
17:33
Urrā! Aizkari ir pielikti. Nevar gan teikt, ka esmu par 100% apmierināta ar iznākumu, bet... kopumā ir ok.
Ja rīt būs +/- normāls laiks un cālis būs ar mieru sadarboties - varētu arī to logu beidzot nomazgāt. Un tad vajadzētu vēl izdomāt par žalūzijām, kur un kādas tad galu galā likt.
|
Aprīlis 4., 2015
20:34
Līdz olu krāsošanai mūsmājās tā arī neesam tikuši. Toties šodien pabeidzu krāsot Emmas istabu :D Visā visumā pirmais mūsu kopīgais remontprojekts ir diezgan veiksmīgi izdevies. Piekasīgas acis jau var atrast, kur piesieties, bet tiešām - priekš absolūtiem amatieriem ir pat ļoti labs gala rezultāts.
Bet... Ar to jau viss nebeidzas. Vēl jāpiestellē atpakaļ grīdlīstes un kontaktiem vāciņi. Un tad vēl jāsagaida aizkari & jāpieliek, jāpasūta žalūzijas & jāpieliek, jāsaskrūvē skapis, jāatvelk kumode, visas drēbes jāpārkārto uz jaunajām mēbelēm, par plauktiem & pufu/krēslu vēl jāizdomā - kur un kādus. Un vēl tak es aizkaru taureņus gribēju kaut kur zīmēt (šito jau droši vien būšu pārgribējusi un nedarīšu). Griestu spuldzīte viena jauna jānopērk & jānomaina, griestu dekori arī bija padomā, bet nu redzēsim.
Un tad vēl jāpārliecina Emma, ka tā tagad būs viņas istaba & viņai tur būs jāguļ :D
khmm... pašķīru atpakaļ ierakstus - 2 mēnešus mēs to vienu istabu mocījām, un tad vēl neesam līdz galam damocījuši :) Nu nekas. Kas lēni nāk, tas labi nāk...
|
Marts 28., 2015
18:54
Šovakar beidzot saulīte iespīdēja arī mūsu logos :)
|
Marts 3., 2015
10:07
Pa vīkendu Emmas istabai sienas esam nogruntējuši. Tā teikt - vieglākais (špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana) ir izdarīts. Pagaidām vēl neesam pat toni istabai vēl izdomājuši. Pēdējā mana doma bija atrast smukus aizkarus un tad pieskaņot sienas aizkariem. It kā jau muļķīgi, jo aizkarus nomainīt kudiš vieglāt nekā sienas pārkrāsot. Bet vai tiešām? Cik uz ātro paskatījos, tādi bērnu dizaina aizkari neastronomiskās summās nemaz tā uz katra stūra nemētājas, turklāt pietiekamā augstumā, lai derētu lielajam logam... No fototapetes domas laikam esmu atteikusies pa visam (nu vēl mazliet urda mani tā doma), tagad funktierēju par fotožalūziju tēmu. Šitā mums vēl ilgi tas remonts nebeigsies. Bet nu - kamēr Emma 2-3x naktī mostas, un kamēr es neesmu gatava izveikt kaut kādus nakts sleep trainingus, tikmēr gulēs bērns mūsu istabā šā vai tā.
|
Februāris 12., 2015
22:35
Esmu vienkārši sajūsmā par Tikkurila/VivaColor rīkoto bezmaksas semināru par sienu/griestu krāsošanu amatieriem. Man, kā blondīnei ar vien aptuvenu sajēgu un šur tur interneta manuāļos apgrābstītām zināšanām par sienu krāsošanu, bija ļoti, ļoti noderīgi. Pēdējā laikā vislielāko gandarījumu sniedzošās 4 stundas (nesalīdzinot ar laiku, kas pavadīts ar bērnu). Visādus knifus uzzināju un fīčas, par ko pat iedomāties nebūtu varējusi. Ļoti profesionāli novadīts, satursiki lielisks pasākums, turklāt ar kafiju, cepumiem un izdales materiāliem. Žetons x100 viņu mārketingam.
Pa lielam jau bijām uz pareizā ceļa ar iesākto remontu, bet tagad toč ir sajūta, ka Emmai istabu savedīsim kārtībā kā īsti profiņi :D
Turklāt - izrādās, ka ir tonējamās tāfeļkrāsas!!! Nav vairs tikai melna vai zaļa. Var nokrāsot dajebkādā tonī! Tur nav variantu, būs Emmai kāds laukums uz sienas, kur ar krītiņiem pačkāties.
Un, protams, iespēja izrauties no mājas tik kardināli atšķirīgā vidē man nostrādāja kā milzīgs papildus bonuss. Reāli sajutos kā cits cilvēks (jeb kā vecā es, kāda biju pirms Emmas). Savukārt Emma pirmo reizi šodien palika uz apmēram stundu, pusotru kopā ar vecmāmiņu, kamēr tētis pārradās no darba. Pārsvarā gan nodzīvojusies opītē, bet esot bijis viss labi.
|
Februāris 8., 2015
20:50
Pēdējās pāris nedēļas Emma ir cītīgi mācījusies līst. Sāka ar uzstājīgu pievilkšanos mitro salvešu iepakojuma virzienā :D Tad labu laiku līda pie mantām uz paklāja. Bet nu jau vairākas dienas cītīgi mēģina izlauzties no savas teritorijas. Pirms pāris dienām pirmo reizi pārlīda pāri plāni sarullētajai sedziņa un tika pie manām čībām. Pēdējās dienās pamanās izstumdīt barjeras (spilvenus un sarullētās segas) tā, lai tiktu laukā pa šķirbiņu. Un tad ar smaidu līdz ausīm dodas ekspedīcijā pa istabu. Ilgi gan neļauju pagaidām, grīda tomēr pavēsa. Kad jau pavisam vairs uz paklājiņa nevarēs noturēt, tad būs kāda papildus jaciņa laikam jāvelk. Vēl sākusi vairāk ripināties no vēdera uz muguras. Bet viņa viltīga - pielien pie barjeras spilveniem vai segas ar galvu un veļas tur, lai pauri neapdauzītu.
Un beidzot pasūtīju redeļu gultai matraci - būs vien tas bērns jāpārgulda uz "cietumu", pirms atklājusi, kā no savas mazgultas līdz mūsu gultas malai tikt.
Šodien sākām remontu Emmas istabā. Es gan vēl joprojām, neesmu izdomājusi, ko un kā īsti tur gribu. Bet mēs pamazām - jāveic priekšdarbi sienu sagatavošanai. Nokasījām krāsu un apmetumu no vecajām saplaisājušajām plākšņu šuvju vietām un uzšpaktelējām jaunus sietiņus uz šuvēm virsū šodien. Laikam visus naglu caurumus arī A šodien paspēja aizsmērēt. Rīt varēs sākt špaktelēt nākamo kārtu, pēc tam vēl jānoslīpē viss tas pasākums būs, un ar grunteni sienas jānorullē. Tā ka kāds laiciņš man vēl ir sienu krāsas izdomāt. Neatmet doma par kādu smuku fototapeti vai tāfeles krāsu uz kādas no sienām. Vai gan, gan. Vēl domāju, ja bez fototapetes, tad varbūt sākt ar smuku aizkaru izvēli un sienām toni tad pakārtot tiem.
|
Janvāris 30., 2015
15:43
Šodien kaut kāda baigā čiekuru kustība gar mūsmājām. Visu laiku autokolonnas šurpu turpu kursē.
Tikmēr kaimiņbērni uz plastmasas padupseņiem šļūkā pa ratu uzbraucamo-kāviņtur-uzparikti. Kam gan vajag kalnus, ja var šļūkt uz pakaļas pa taisno no mājas ārduvīm! :D
|
Decembris 30., 2014
09:48
Ja angļiem ir google-doki, tad man & Emmai ir patrāpījusies sms-doka. Kad piereģistrējāmies pie viņas, viņa tā arī teica, ka labāk sūtīt sms, it sevišķi ārpus darba laika, un tad viņa pie pirmās iespējas atbildēšot. 2x ir bijis tā, ka man ir prasījies to sms uzrakstīt Emmas dēļ (paldies Dievam, nav vēl bijis tā, ka traki - tad jau gan zvanītu). Un jā - vadošie norādījumi tiek saņemti sms formā atpakaļ. Es kaut kā biju iedomājusies, ka atzvanīs, pārjautās & precizēs, kas tad bērnam īsti kaiš, bet nē. Ļoti īsi un lakoniski daram to un šito.
Nu nav jau itkā arī nekas tāds, dakterei noteikti 100x dienā ar šito problēmu šobrīd jāsaskaras - Emmai pirmās iesnas pēc svētku tūres piemetušās, bišķi ieklepojas arī (droši vien to pašu puņķu dēļ), un es arī klepoju.
A izdomāja, ka man vajag sasildīties - varbūt tad klepus pāriešot. Tad nu vakar pirmo reizi iemēģinājām mūsmāju saunu. Tā teikt - nepagāja ne 6 mēneši (6 mēneši būs pēc pāris dienām), kopš te ievācāmies... No sākuma tā riktīgi dīvaini - savā dzīvoklī iet pirtī, pa durtiņām skats uz vannasistabu... Arī tā sajūta saunā tāda nepierasta - pēdējās reizes pa slapjākām pirtīm bij sanācis pabūt. Es jau vispār neesmu nekāds saunu/pirts procedūru fans, bet nu beigās jau tīri labi patika. Būs vēl kaut kad jāizmanto šī līdz šim "noliktavas" funkciju pildošā telpa :D Ko var zināt, varbūt iepatīkas. Un jāiztīra tur kārtīgāk, citādāk beņķim malās dēļu spraugās iepriekšējo pirtnieku pirtslotu atlikumi redzami...
A vakar prasa, kad es pēdējo reizi vispār pirtī esmu bijusi. Nevarēju atcerēties. Tagad, kamēr rakstīju, atcerējos gan. Pagājušā gada novembra sākumā Sāremā SPA viesnīcā tak gājām arī saunās. Toreiz jau ar Emmu puncī, lai gan vēl to nemaz nezināju.
|
Decembris 19., 2014
17:57
Tā. Ņēmos un pēros visu nedēļu par tēmu braukt vai nebraukt uz Troll izpārdošanu Siguldā - baigais gabals tomēr, bērns vīram jāatstāj, vīram no darba jāizprasās uz strādāšanu mājas un vēl tur vesela čupa ar šķēršļiem sāka augt kā sēnes pēc lietus. Nu neko, izpēros, izņēmos, no visiem šķēršļiem atkratījos, un beigu galā aizbraucu. Piepirku pilnu mašīnu ar mēbelēm tā, ka knapi salīda. Būs Emmai beidzot normāla izmēra gulta, savs skapis un kumode. Tagad atliek tikai saņemties to istabu izremontēt... Vienīgi tagad jautri būs to visu bardaku no mašīnas uzdabūt augšā uz dzīvokli un pēc tam vēl pareizi kopā saskrūvēt. Jāmeklē pamācības kaut kur netā. Un atliek cerēt, ka neviena detaļa nebūs noliktavā aizmirsusies, jo man tās mēbeles tipa eksponāti, kas tika jauktas ārā un kaut kā ņigu-ņegu atkal sapakotas un sastūķētas mašīnā.
Un - atgriežoties mājās, mani sagaidīja dzimšanas dienas dāvana no vīra ģimenes puses - milzīga egle (nu tāda 2m diametrā un līdz griestiem), kurā jau iekārtas un iedegtas jaunas eglīšu lapmiņas.... Ahhh... Ja būtu pati uz mežu gājusi, droši vien izvēlētos ko izmēros pieticīgāku. Bet nu izskatās jau iespaidīgi un baigi forši īstenībā. Tomēr pirmā mūsmāju un Emmas eglīte - tad jau lai ir ar vērienu.
|
Decembris 8., 2014
11:11
Tā, atnāca šodien santehniķi pie manis ciemos. Kaut ko mūsu skaitītāju skapī tur baigi pētīja. Apstāstīju vēlreiz visu, ko jau biju apsaimniekotājam rakstījusi - gan par remdeno ūdeni vakors, gan par ledaino ūdeni vakar, ieminējos arī, ka kaimiņiem tā pati problēma. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) noisiite proties, nākamreiz, kad remdens ūdens, arī paziņo apsaimniekotājam :) Man bija tāda sajūta no viņu sejas izteiksmes, ka man te vienīgajai vakar karstā ūdens nebija.
A tā šie tik raustīja plecus un minēja, ka tad jau droši vien katls vainīgs.
upd. rezumē jau atnāca uz e-pastu: Meistars piektdien un šodien no rīta bija veikt apsekošanu un konstatēja, ka ir aizkaļķojies karstā ūdens siltummainis un ir nepieciešama tā skalošana. Pagaidām meistars noregulēja augstāku karstā ūdens temperatūru, un tuvākajā laikā veiksim siltummaiņa skalošanu.
Es kā reiz tieši pēc šī rīta sarunas pie sevis nodomāju, ka gan jau kaut kas aizkaļķojies :D
|
Decembris 7., 2014
20:33
wtf. kur ir siltais ūdens?
|
Decembris 5., 2014
08:25
Okey, turpmāk zināšu, ka mūsu virtuvē trubas nevis vienkārši aizsērē, bet konkrēti aizaug ar kaļķakmeni. Veļasmašīnas notekas pieslēguma vieta bija faktiski pilnīgi ciet - nav jau brīnums, ka pēdējā laikā vešene vislaik uzkārās. Vīrs kasīja ar karoti ārā, kamēr kaut cik caurumu izkasīja, bet kaut kāds akmeņu gabals acīmredzot bija atdalījies un iestrēdzis kaut kur tālāk trubās - ne tur Kurmis, ne mans iecienītais nosēdumu noņēmējlīdzeklis darbojās. Beigās sagāzu caur izlietni trubās kādus 5 čaiņikus ar uzvārītu citronskābes ūdeni, un aizgāja tā lieta. Un es tieši nesen nodomāju, ka jāizlaiž citronskābe vešenei cauri... Tā iet, ka tikai domā, nevis dara. Nu jā, līdz šim es domāju, ka mums tur tās trubas parasto virtuves netīrumu dēļ sērē ciet un ik pa laikam Kurmi lējām, bet nu ka tādi kaļķakmeņi tur krājas nebiju pat iedomājusies... Kaut gan kāds tur pārsteigums, redzot cik ātri aizaug tējkanna...
Un vēl vakar apsaimniekotājam aizrakstīju sūdzību par karsto ūdeni. Pēdējās nedēļās diezgan regulāri mums te vakaros karstais ūdens ir tāds nosacīti karsts. Vakar bērnu tā arī vannā neielikām, jo tik 34 grādi ūdenim. Iepriekš ar kaut kad es jau biju pusvannu pietecinājusi un kāpu iekšā - un tikpat ātri izkāpu ārā, jo man pa aukstu (toreiz bija 32-33 grādi).
Un arī apkure vispār tāda dīvaina. Vēl pirms tādi lielāki mīnusi sākās, mums te uz 40% apkures padeve bija ieslēgta un istabās arī termoregulatori ne jau uz maksimumu uzgriezti - un viss baigi normāli, ap 23-24 grādi pat iesila vienu brīdi, lielajā istabā vispār atslēdzām apkuri. Turklāt grīda bija tiešām silta, un perfekti varēja just, kurās vietās iet apkures trubas. A tagad - padeve uz 100%, visās istabās arī uz maksimumu saregulēts, bet knapi 20 grādus izvelkam un grīda auksta vai knapi silta tur, kur iepriekš ar plikām kājām priecīgi mīcījos... Nu dīvaini. Laikam būs arī par šito jāprasa, lai kāds no apsaimniekotājiem mēģina man izskaidrot, kur ir problēma. Redz, ar radiatoriem būtu vienkāršāk. Vecajā dzīvoklī vismaz ar roku varēja pataustīt, ka tie karsti, un, ja istabā auksti, tad skaidrs, ka siltuma zudums caur logiem un nenosiltinātām sienām. A te - nu nav tā grīda vairs tik silta kā bija pirms 2 nedēļām...
Ehhh... nu kaut kā "jāpieradinās" un jāsaprot, kā te jaunajās majās visas tās lietiņas darbojas... Man jau tagad ir skaidrs, ka pie remonta, kaut kas arī ar logiem jādara, jo tur vietām tā normāli aukstums nāk iekšā. Vispār jāievieš kaut kāds normāls home improvement saraksts, citādāk es tik visu laiku savā galvā izdomāju, kas un kur būtu jādara, bet noteikti jau pusi no idejām esmu aizmirsusi :D
|
Novembris 24., 2014
08:49
Noticis acīmredzamais neticamais - es esmu pamodusies, bet bērns vēl saldi čuč. Tad nu fiksi jāpiespamo te.
Vakar Emma uztaisīja savu pirmo slepeno apvēlienu :) No rīta turpat lielajā gultā nomainīniju viņai pampi, atstāju lielās gultas viducī starp spilveniem un aizgāju sašmucēto pidžamu iemest vešenē. Pēc pusminūtes atgriežoties mani sagaidīja uz vēdera apvēlies bērns ar smaidu līdz ausīm, pat rociņas pati bija izvilkusi priekšā :D Pagaidām jau tā dikti aktīvi viņa vēl neveļas, taču nu jau biežāk un ilgāk patīk uz punča padzīvoties, un ik pa laikam arī pavelties mēģina, bet ne vienmēr sanāk.
Klusībā ceru, ka līdz Ziemīšiem viņa vēl nebūs iemācījusies līst, jo gribu lielo egli šogad. Kā nekā pirmie Ziemīši jaunajās mājās, un pirmo reizi mums ir tik daudz vietas, kur tādu lielāku egli varētu uzpucēt. Pat, ja viņa būs iemācījusies līst, uzcelšu ap egli kādas barikādes :)
Un vēl... baigi gribu vinnēt Swedbankas loterijā to IKEA šopingu 1000 EUR vērtībā. Pusi jau esmu izdomājusi, kā notērēt :D Emmai beidzot vajadzētu normāla izmēra gultu un mēbeles iegādāt. Un mums jau vispār mājai te visu ko vajag. Ar A izdomājām, ka pagaidīsim to 5. decembri, ja nu pēkšņi notiek brīnums un tiešām kaut ko laimējam. Ja ne, tad jau pirksim tās Emmas mēbeles tāpat.
Vispār, kamēr es te štukoju par to, kādu ceļojumu gultiņu labāk pirkt, bērns ir izaudzis tik tālu, ka 2-līmeņu gultu acīmredzot īsti vairs nav jēgas pirkt. Vajadzētu šonedēļ to lietu nokārtot vispār.
|
Oktobris 22., 2014
08:26
Cālis šonakt nošņāca 10 stundas bez ēšanas. Un pat bez kaut kāda acīmredzama iemesla. Iepriekš, ja gadījās tāda ilgā gulēšana, tad tādēļ, ka iepriekšējā dienā gandrīz nemaz nebija gulējusi. Bet vakar viss bija normas robežās. Nu labi, pa nakti kaut kādā brīdī viņa saknosījās, iepīkstējās un sāka zelēt pirkstiņus - iedevu knupi, un bērns čučēja tālāk. Tagad no rīta, ja A nebūtu tieši tajā laikā cēlies un vēlies uz darbu, ar visiem no tā izrietošajiem trokšņiem, pieņemu, ka E būtu paēdusi un gulējusi tālāk. Bet tā vajadzēja tak atvērt acis un paskatīties, kas apkārt notiek, un tad vēl 30-40 min pa gultu miegojās, saraudājās, paēda vēlreiz, un tad tik aizmiga.
Nu jau stundiņu kā guļ. Būšu paspējusi brokastis paēst. Un trauķeni salādēju. Vispār, nevaru vairs iedomāties dzīvi bez trauķenes. Kā mēs kādreiz tikām galā? Nu jā, kādreiz mums bija tikai 4 šķīvji. Tagad jāpalasās, kas pasaulē notiek, un, ja vēl nebūs modusies, arī pusdienām vistas jāsagatavo cepamtraukā, lai atliek tik cepenē iemest, kad ēst sāks gribēties. Vispār ceru, ka cālis šodien būs ar mieru sadarboties mājas labiekārtošanas jautājumos - sen jau prasās grīdas izsūkt un uzmazgāt, un vēl šo to piekārtot. Ja varētu viņu pierunāt uz pusdienlaika miedziņu ratos uz balkona, vispār būtu ideāli...
UPD: viens 40 min miedziņš uz balkona ratos izdevās! Grīdas izsūktas :) Reāli pusstunda vajadzīga, lai šitai platībai cauri izbrauktu... un tad vēl brīvajai istabai nemaz klāt neķēros.
|
Septembris 30., 2014
09:01
Lieka istaba un lieka gulta dzīvoklī lieliski noder, lai iekārtotu karantīnas zonu slimam vīrietim... Ļoti parocīgi un ērti. Mēs ar Emmu, tfu tfu tfu, braši turamies un ļoti ceram, ka tas vīruss ies mums abām secen. Bet nu šonedēļ tad tā mierīgi dzīvojamies... Rīt gan uz BKUS uz NSG jāaizbrauc.
|
Septembris 12., 2014
22:58
Šodien beidzot (pēc divarpus mēnešu gaidīšanas) iepriekšējā dzīvokļa īpašniece izveda no mūsmājām savas mantas un mēbeles! Tagad mums ir par vienu istabu vairāk un par daudzām mēbelēm mazāk. Dzīvojamā istaba pēkšņi kļuvusi tāda patukša. Tad nu ņēmāmies sabīdīt savas 3 vecās mēbeles, 2 palmu puķupodus, 3 ierāmētos attēlus, babybjornu un bērna paklājiņu līdz ieguvām visai ciešamu paskatu.
Ak jā, un izrādās, ka televizora skapis viņai bija tā pieskrūvēts un pielīmēts pie sienas, ka nost ņemot ne vien kāds ducis caurumu sienā palika, bet vietām arī nonāca nost ar visu krāsu un apmetumu... Tā kā līdz tādam kārtīgam remontam mēs tiksim varbūt tikai nākamgad, tad tapa fiksais remonts pa 5 EUR. Jyskā nopirku dzeltenu gerberu sienas uzlīmes - kā reiz ļoti parocīgi katram caurumam pa dzeltenai puķei virsū un lieta darīta.
Un vispār - ir tagad tāda pavisam cita sajūta telpā. Vairs ne tik auksta. Tiesa gan, vecās mēbeles, studiju laiku ierāmētie attēli pie pie sienām kaut kā liek atgriezties tajās pašās īrēto dzīvokļu studijlaiku sajūtās... pat sienas uzlīmes, tiesa gan tolaik tās bija magones, Zviedrijā izmantoju pelēko sienu ātrai un lētai izdaiļošanai... Nostaļģija. Tā īsti vēl laikam neesam izauguši līdz pieaugušo dzīvei ar apzināti no A līdz Z plānotu savas telpas interjeru. Nu nekas. Soli pa solītim :) Pirmā uz remontu un iekārtošanu aizies Emmas istaba. Jāsāk domāt, plānot, skicēt! Ahhh! Būs man ko darboties!
Tās gerberas vispār smuki tur izskatās. Sēžu un priecājos. Redzēs, kā būs dienasgaismā.
|
Jūlijs 7., 2014
11:13
Ehhh... ir tiiik labi. Pirmās naktis jaunajās mājās aizvadītas :) turklāt gulēju pārsteidzoši labi. Ir jau bišķin jāpierod pie citādākām skaņām apkārt. Piemēram - Rīgā neviens no rīta 9:00 zāli pagalmā nepļāva, un mazi suņi kāpņutelpā arī nerēja. Un bērni neskrēja pie balkona pasaukt citu bērnu, lai nāk ārā spēlēties... Toties te neviens vismaz pagaidām nav pļēgurojot aurojis pa visu pagalmu, un miskastes netiek vestas prom 6:00 ar milzu troksni (ap 9:30 šodien gan sazīmēju miskastes mašīnas skaņas tālumā).
Un man beidzot ir daaaaaudz vietas (Ārčijs saka, ka būšot tagad Endomondo jāslēdz iekšā, pa jauno dzīvokli pārvietojoties). Plašums. Un saulriets aiz loga. Un varu iziet uz balkona, iesēsties krēslā un noēst saldējumu... Un man īpaši netraucē tas, ka apkārt ir citi balkoni un citi cilvēki.
Un vēl man ir liela vanna ar "vietu dibenam" apmalē - ērti tur tā apsēsties uz maliņas, lasīt žurčiku, un mērcēt vēsā ūdenī satūkušās kājeles. Un var normāli ieiet dušā.
Un vēl, un vēl... par sarkano virtuvi jau vispār nav vērts pat ieminēties, tas jau pats par sevi saprotams kā lielākais pluss :)
Ir jau tam dzīvoklim arī mīnusi. Bet pagaidām gribas papriecāties par plusiem :)
Saskrūvējām vakar bēbei gultiņu. Šodien varētu salikt drēbītes kumodē. Vēl jau kaut kādas lietiņas jāpaspēj arī iepirkt turpmākās nedēļās.
Ir tik neeeeenormāli karsts pēkšņi palicis. Gribu atpakaļ tos +15, kas bija pirms nedēļas.
|
Jūlijs 1., 2014
22:27
pec ilgiem, ļoti ilgiem gadiem, šovakar redzējām, kā mūsu jaunajos logos iespīdēja saule. skatījāmies kā uz brīnumu. tā ir, ka ilgstoši dzīvo ziemeļu pusē.
|
|
|