|
|
|
Maijs 20., 2018
10:52
klepus - ček
iesnas - ček
medaļu - gribas
nāksies vien vilkties uz centru un kaut nočāpot tos 10km.
|
Aprīlis 10., 2018
16:58
Rīt intervija. Šodien frizieris, uzacis... Nu lai pēc cilvēka izskatos. Beeeet... Pieļāvu konkrētu kļūdu - iedomājos ieiet pie viena kādas jaunas drēbes paskatīties. Nu faaak. Tas bija nežēlīgi. Nekas neder, visādi tauki nevietā saauguši, viss ir slikti. Vot tā iet, ka 3-4 mēnešus par sportu aizmirst. Beigās cits nekas neatlika, kā labot situāciju un celt pašapziņu, nopērkot brendīgus zăbakus (nu ne gluži superbrenda, bet būs gana labi) :D iztērēju daudz vairāk, nekā biju plānojusi. Toties pirmo reizi mūžā man ir tādi zābaki. :D
|
Februāris 10., 2018
11:47
Un tā nu es tāda pusslima esmu atvilkusies uz maratona pasākumu... Februāra vidus jau, treniņu plāns pilnīgi izgāzies. Nu reāli vēl vismaz nedēļu neļaus man veselība tāpat nekur skriet. Sāk jau bišķi drebēt ļipa, kā tai pusītei sagatavošos. Gribēju sākt tā at rezervīti... Bet... Acīmredzot sanāks kā vienmēr.
Bet vispār - Ronimoisa uzstāšanās šodienas prieciņš pagaidām. Pēc skata čalim (no manas vietas skatoties vismaz) kādi 25, pēc pases 34 esot. Bildes no tām kalnu ultrăm vnk konfektes. Skaisti.
|
Janvāris 6., 2018
00:36
Decembra nogalē lielo apņemšanās sajūtu uzplūdos sacerēju garu un plašu ierakstu par to, ko apņemos šajā, 2018. gadā. Pilnais teksts pagaidām paliek privāts. Bet tā īsumā stāsts ir par to, ka centīšos atbrīvoties no
1) liekajām mantām (52 maisu plāns, t.i. katru nedēļu izmest/atdot pa maisam suu... u.c. vairs nevajadzīgu lietu, neskaitot sadzīves atkritumus)
2) liekajiem izdevumiem (pārdomāt pirkumus utml.)
3) liekajiem kilogramiem (sports un pārtika)
4) un laika zagļiem.
Cik tad daudz var par bērniem rakstīt. Jāparaksta tagad arī par pārējo bardaku savā dzīvē :D
|
Janvāris 2., 2018
09:03
Šorīt, izkārtu mēli ar visu velopiekabi un abiem bērniem "šķeļot pretvēju", tapa janvāra mērķis - 100km ar velo, 100km noskriet, 100 km noiet. Man tas ir gana liels izaicinājums, ņemot vērā, ka līdz šim labi ja pa visiem 3 veidiem kopā 100km mēnesī pieveicu. Nu neesmu es nekāda dižā sportiste, bet aktīvākai gan gribētos būt. Tagad tik jātur sevi pie vārda un grafika :D
|
Jūnijs 5., 2016
23:12
Tā. Pulsometrs pasūtīts. Rudenī nekādu vairs atrunu... :)
|
Marts 19., 2016
14:20
Friziere šodien teica, ka es izskatoties notievējusi, pēc sejas varot redzēt. Kolēģe, kad pateicu par dekrētā iešanu, arī vien nobrīnījās un noteica, ka tievāka esmu palikusi. Esmu veiksmīgi maskējusies. Puncis apmēram tads, kā ar E martā bija, bet termiņš tad bija par mēnesi lielāks. Ēdu tagad maķīti, parīt uz atskaiti jāiet, tak kaut kāds svars bišķiņ klāt jādabū :)
|
Marts 7., 2016
09:45
Pēc vakardienas ballītes un tikai 30 min ilgā pusdienas miedziņa, bērns šorīt pamodās ļoti apmierināts ar dzīvi, kā ieraudzīja auklīti, uzreiz skrēja pie mantām rādīt, ka jāspēlējas, pie manis pat pačīkstēt nepienāca (pēdēja laikā ik pa brīdim gadījās tādi čīkstīgāki rīti). Kad gājām jau ārā pa durvīm, pieskrēja klāt un paprasīja "bučas" gan man, gan A, ko iepriekš īsti nebija pati darījusi.
Savukārt es pēc nedēļas nogales jūtos kā tizluma kalngals. Sestdien pa ilgiem laikiem izmetu ar kājām apm. 5km aplīti - nu bļiiin, cik tizla esmu palikusi ar šito braukšanu uz darbu ar auto! Vēl šodien kājas sāp! Kaut kas ar steigu jāsāk darīt lietas labā - kaut kāds sports dzīvē jāievieš, citādāk būs čau.
|
Oktobris 1., 2015
00:51
Rīt (šodien) jāiet uz darbu, bet es nevaru aizmigt. Noteikti no rīta izskatīšos kā zombijs. Grūti noticēt, ka mājās sēdēšanas laiks jau pagājis. Teju pusotru gadu neesmu strādājusi. Baisi.
E pamazām aprod ar auklīti. Tur viss būs kārtībā. Auklīte tik brīnās, kur tāds mazs var tik daudz ēst. :D Rīt mēģinās iziet ārā ar ratiem. E gan pēdējā laikā ratos sēdēt negrib - nu redzēsim, kas tur sanāks.
Un no rīta vēl ja ieskrien humpalbodē rudens vējjaka nomedīt sīcei. Un tad jau varēs arī darbam sākt pievērsties. Klapēju sev pa plecu, ka pirmo pusotru nedēļu paņēmu pusslodzi. Tā mums abām būs vieglāk aklimatizeties, man šķiet. Tagad jau trīs dienas aklimatizējos atstāt bērnu auklītei uz pusi dienas. Nav tā, ka baigi viegli man tas nāk, bet nav arī traki grūti.
|
Augusts 20., 2015
16:59
Novācu beidzot papīra karodziņu virtenes, kas mums te 3 mēnešus bija aizķērušās pāri visai viesistabai krustu šķērsu. Kaut kā baigi tukša un nemīlīga tagad istaba izskatās. Bez maz jākar atpakaļ tie karodziņi. Bet vispār pasūtīju māsai IKEA katalogu. Ar mūsu apgriezieniem un tā visai kritiski pieejot budžetiem (tagad ceļojums, tad aukle, tad mašīna jauna, tad potenciāli vēl kāds ceļojums un/vai bērns utt), es gan teiktu, ka pie nākamajiem nopietnākiem remontiem un labiekārtošanām tiksim tikai pēc gadiem 3-4. Bet nu tik ilgi tak nevar dzīvot "pagaidu dzīvi"! Kaut kā pamazām jāsāk telpa "apmājot". Pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka vispār esmu ļoti nekritiska pret interjeru un visādām mantiskām lietām. Jā, man patīk kaut kādas skaistas lietas utt., bet kaut kā neesmu gatava to dēļ iespringt ne ar savu laiku, ne ar kapitālu. Laikam neesmu īsti riktīga.
|
Jūlijs 28., 2015
11:14
Izlādēju sīko un A pa dzīvokļa durvīm - diena brīva! Ja vien nežēlīgi nesāpētu galva un dzīvoklis neizskatītos kā pec viesuļvētras... No rīta mēģināju iglāk pagulēt - E par to gan bija citas domas. Visu laiku nāca klauvēt pie guļamistabas durvīm un sauca "mammī, mammī" :)
Labi. Tagad jāapēd kāds salčuks, jānoskatās kāds seriāls, un tad jāķeras viesuļvētras seku likvidācijai klāt.
|
Jūlijs 10., 2015
12:25
Miers, klusums. Neviens nerausta. Dīvaini. Redzēs, kā man te ies. Sāk jau pietrūkt nedaudz tā mazā kustoņa :)
Jāiet pusdienās.
|
Jūnijs 4., 2015
00:33
Par atpūtu runājot, varētu ka pamēģināt šo. Par sportu runājot, šodien Magnētā 1. vietu dabūju :)
|
Jūnijs 3., 2015
00:03
Gribu atpūsties viena kaut kur. Jau labu laiku prātoju, ka varētu uz 2 dienām E atstāt papucim un pati kkur notīties. Beeeet... Kur? Pagaidām tā uz ātro visur piedāvājumi tik 2 personām vai ģimenei. Bet es gribu viena pati...
|
Maijs 18., 2015
21:19
Ņēmu un noskrēju krosu 3km. Izrādās ir Pierīgā tāds zvērs kā Baložu Bizons. Nu labi, 8 min skrēju, 2 min gāju, 8 min skrēju, 2 min gāju, un vēl četrarpus minūtes skrēju. Tieši tik tizla esmu, lai nevarētu nonstopā nieka 3km noskriet. Pa vidam vēl prātoju, ka varēju tak samelot, ka vecāka esmu - tad būtu tik 2km jāskrien :D
Pirmo km 7 minūtes vilkos. Kur tie laiki, kad 7 minūtēs īzī jūdzi pievārēju. Es jau te šovakar A mēģināju skaidrot, kāpēc es nevaru vienkārši tepat pa rajonu kā visi skriet. Nē, man vajag, redz, visādus Magnētus un Bizoņus. Tāpat vien savā vaļā man tak galīgi nav nekāda gribasspēka - grūti, tātad var nedarīt, aizelsos, tātad laiks pastaigāties skriešanas vietā utt. Bet šitie pasākumi ar publisku starēšanu, finišēšanu, rezultātu izziņošanu, kopvērtējumu un konkurences piegaršu vismaz ieliek mani kaut kādos rāmjos. Varbūt kaut kad tālajā skaistajā nākotnē es varēšu arī tā vienkārši tepat pa rajonu. Bet šobrīd man vajag šo papildus motivāciju.
|
Aprīlis 30., 2015
20:59
Biju uz kino. Sadzēros sidru. Saēdos popkornu un marcipānu. Vēl mazā šopingā aizgāju. Un to visu viena pati. Pašpietiekami un ļoti relaksējoši. Gribu atkārtot.
|
Aprīlis 23., 2015
22:06
Nopirku kompasu un identu 2in1. Esmu cieši nolēmusi šajā sezonā vismaz 1x nedēļā skriet to Magnētu, ideālā gadījumā - 2x nedēļā (kā šonedēļ). Izņemot septembri - tad tas ceļojums. Tā jau lielos vilcienos ar orientēšanos pagaidām viss bumbās - nu labi, aizvakar kaut kāda viena netēma sanāca. Ar skriešanu - nu tur gan ir pavisam cita situācija :) Būs jau vien laikam jāpievienojas Mārupes skrējēju baram arī kādu vakaru tepat pa rajonu - citādi tak galīgi kauns paliek, ka visi tie sīkie par mani ātrāki. Labi, štrunts par padsmitgadniekiem, kas nesas kā zirgi. Bet šodien vienu punktu par mani ātrāk paņēma arī kāds tēvs ar diviem zem 10 g.v. puikām - un viņi tiešām nebija baigi ātri.
|
Aprīlis 15., 2015
11:45
9 mēneši bērnam. Tas tomēr tāds maģisks skaitlis. 9 mēneši puncī, 9 mēneši šaipusē. Tāds līdzsvara stāvoklis. Pagājušonakt turklāt izdevās viena no pēdējā laikā retajām naktīm, kad man nebija jāiet mierināt & padot knupis. Kādu reizīti iepīkstējās, bet pati nomierinājās un čučēja tālāk. Un sākusi kautrēties dāma - šodien pirms masāžas uzgaidāmajā telpā koķetēja ar blakus sēdošu dāmu un ik pa laikam slēpās man džemperī :)
Savukārt man laikam sanāk ap šiem datumiem tieši gads, kopš nestrādāju. Pagājis tik velnišķīgi ātri. Bija brīdis, kad tā kā nedaudz sailgojos pēc tās vides atkal. Bet būs laikam pārgājis - vēl ir tik daudz, ko gribu paspēt izdarīt. Būt kopā ar bērnu - jā, protams. Bet galvenokārt tomēr pati priekš sevis. Pamazām briestu atdalīties no bērna. Bet patiešām pamazām. Jāsaka gan, ka kopš viņa vairs nekarājās pupā, ir kļuvis daaaaaudz vieglāk.
|
Aprīlis 9., 2015
14:46
Sēžu, skatos pulkstenī un domāju - atvedīs vai neatvedīs tuvākās stundas laikā man to paciņu? Biju jau sasapņojusies, ka šodien uz skriešanu varēšu jaunās klozītes mugurā uzraut :D Izskatās gan, ka būs vien ar tām pašām vecajām trenuškām un ikdienas vējjaku briksnis jābrien.
Šodien A un E ņemšu līdzi - lai pastaigā svaigā gaisā pa mežiņu, kamēr es "tipinu" distanci. Vakar A pat sāka kaut ko štukot, ka varbūt arī varētu pamēģināt kādu no atklātajām distancēm. Nu redzēsim, redzēsim.
|
Aprīlis 1., 2015
21:24
Nu ko - noskrēju! Lēni kā vislēnākais divplāksnis, bet distanci pieveicu. Vairāk tipināju, nekā skrēju. Atceros, ka, centrā dzīvojot, ik pa laikam redzēju vienu riktīgi sirmu kundzīti, kura sportiski tipināja pa tuvējām ieliņām. Sajutos tieši tik veca šodien. Un vēl - sapņos mēdz būt tā, ka Tu itkā skrien, itkā varētu skriet ātrāk, bet kājas neklausa un kā svina pielietas neļauj mesties uz priekšu. Tā sajūta nav izdomāta - man tā šodien bija realitātē! Njā, tie laiki, kad varēju kā gazele eleganti pat pa brikšņiem cauri nesties ir sen, sen pagājuši un vairs nav taisnība. Savā blondīņu-iesācēju distancē šodien pamanījos vienu reizi nošļūkt uz dupša grāvī, un vienu reizi kājas tā sametās, ka arī uz celīšiem dabūju nomesties. Un tad vēl kādas pāris reizes kurpe atsējās... Nu normāli tizlojos. Bet! Nekur neapmaldījos! (Tur gan īsti nemaz nebija kur apmaldīties) Diezgan tīri, kā biju iecerējusi, tā arī visus punktus paņēmu. Visā visumā esmu ar sevi apmierināta un jūtos nopelnījusi sportsdirectā kaut ko smuku pasūtīt nākamajiem posmiem. Piedalīšos vēl!
|
|
|