|
|
|
Aprīlis 11., 2018
09:55
2 maisi uz HM nogādāti. Jāpievieno statistikai.
|
Aprīlis 4., 2018
14:59
Pēc ilgiem laikiem nedaudz pašiverēju pa noliktavu un pagrabu. 4 maisi prom. Draza parastā, vecās kartona kastes + čupa ar plastmasas stādu podiem, kas devās pie māsas tomātiem u.c. sadīgušajiem mežoņiem.
|
Janvāris 29., 2018
13:58
Šīs nedēļas maiss nevis "izmetās", bet "pārvācās" pie māsas. Viena galda spēle ar miljons sīkām detaļām un sarežģītu instrukciju, ko mēs noteikti tuvāko N gadu laikā paši nespēlēsim, mini šujmašīna māsas meitai ar ko padarboties, vienas manas bikses, maisiņš ar māsasmeitu aizdotajām pirmajām drēbītēm un pāris kosmētikas līdzekļu pudeles no noliktavas tīrīšanas...
|
Janvāris 21., 2018
23:26
Pēc pagājušās nedēļas izsistā ritma, šodien mūsu mājas pameta 4 maisi. Tur gan arī tas, kas bij iekrājies jau stūrītī pirms K saslimšanas, kad tīrīju kumodi. Vēl iztīrīju un izšķiroju vannasistabas noliktavas krājumus, un daļu no koridora sienas skapja - kādi 4-5 pāri pavisam novalkātu apavu nu ir prom, vēl kādi 3 gaida atlikti atsevišķā maisiņā ceļojumu uz labdarības bodi. Nu un draza, draza, draza... Veca, nelietojama šaufele, mazgājamās birstes "galviņa".... Un draza, draza, un vēlreiz draza..
Jāsaka gan, ka ar skriešanu šonedēļ vispār pa nullēm. Pilnīgi atkal nost no grafika.
|
Janvāris 10., 2018
09:01
Krēsliņš prom - pārdevu citiem bebjiem. Ieskaitu savā plānā -1 maisu un +9 EUR (izdomāju, ka jāapkopo arī šī pasākuma "peļņa", ja kaut ko no nevajadzīgā pārdošu). Lēnu garu piekārtoju vēl vienu kumodi un uzsāku revīziju vannasistabas noliktavā (tur man vēl krājumi visam gadam laikam pietiks gan ķermenim, gan mājas pucēšanai). Pārsvarā tas, kas krājas maisos, ir kaut kādi vienkārši suu... veci papīri, iepakojumi u.c. mēsli, ko uzreiz vajag izmest, nevis nenosakāmu iemeslu dēļ atstāt atvilktnēs. Njā - pēdējie gadi ir pagājuši uz maiņām pilnīgā vāveres ritenī un prokrastinācijā. Strādāju pie tā, lai būtu kaut kāds izmērāms rezultāts manām darbībām, nevis "visu dienu kaut ko darīju, bet nezinu ko".
|
Janvāris 7., 2018
22:29
Šampis bija labs. Tīri labi arī "pa galvu sadeva". Pabeidzu kārtot kumodi. Dažas mantas atliku "vēlākam laikam" - labdarībai vai pārdošanai/atdošanai, ko pašiem nevajag, bet žēl mest ārā. Paspēju atrast pircēju K barošnas krēsliņam pāris minūšu laikā - jācer tik, ka nepārdomās, bet nu to pie "maisiem" pieskaitīšu tad, kad reāli būs prom no mājas. Un, man pašai par lielu pārsteigumu, izskatās, ka esmu vīru iedvesmojusi ar savu 52 maisu plānu - pats pēc savas iniciatīvas iztīrīja un sakārtoja 2 atvilktnes virtuvē. "Ja v šoke". Rezumē - šonedēļ 1.5 maisi prom. Sākums ir daudzsološs.
|
Janvāris 6., 2018
00:36
Decembra nogalē lielo apņemšanās sajūtu uzplūdos sacerēju garu un plašu ierakstu par to, ko apņemos šajā, 2018. gadā. Pilnais teksts pagaidām paliek privāts. Bet tā īsumā stāsts ir par to, ka centīšos atbrīvoties no
1) liekajām mantām (52 maisu plāns, t.i. katru nedēļu izmest/atdot pa maisam suu... u.c. vairs nevajadzīgu lietu, neskaitot sadzīves atkritumus)
2) liekajiem izdevumiem (pārdomāt pirkumus utml.)
3) liekajiem kilogramiem (sports un pārtika)
4) un laika zagļiem.
Cik tad daudz var par bērniem rakstīt. Jāparaksta tagad arī par pārējo bardaku savā dzīvē :D
|
00:09 - Kurš netīra kumodi, nedzer šampanieti!
Šodien nedaudz parevidēju vienu savu kumodi. 5 nelielas atvilktnes - visu izkrāmēju, iztīrīju. Nopriecājos, ka ļoti parocīgi ar jauno rokas putekļusūcēju varēju visus putekļus un gružus no iekšpuses izsūkt. Kaut kā iepriekš nebiju aizdomājusies tās iekšas ar putekļu sūcēju tīrīt un vienmēr škrobējos, ka tos gružus nevar normāli izslaucīt. Kumode no koka, iekšpuse atvilktnēm neapstrādāta, tāda raupja, vienmēr ar lupatiņu slaukot tie gruži tur ķērās atskabargās... Bet tagad viss super!
Visāda dīvaina "random" draza atradās. Nu, piemēram, trauciņš ar rezerves pogām, kur katra poga savā plastmasas mini-maisiņā, kastīte ar diegiem (pogas bez maisiņiem un diegus smuki sakārtoju jaunajā šujamlietu kastē - oriģināli tā laikam skaitās kaut kāda makšķernieku kaste ar daudziem nodalījumiem - liekas ērta), vecs pretodu līdzeklis, sen jau aizmirsti auskari, visādi papīri utt. Atvilktnēm blakus plauktiņā atradās arī kaste ar dažādām pildspalvām un flomīšiem - tos izrevidēju un kādi +/- 40 rakstāmie lidoja maisā. Gala rezumē - apmēram maiss ar drazu savācās. Bet vislabākais senaizmirstais atradums izrādījās plaukta dziļākajā stūrī noslēpts Rīgas Klasiskais šampanietis. Tas, kurš izturēts pudelēs, nevis lielajās mucās. Bruts. 2010. Skapī pie mums stāvējis 4 gadus un piedzīvojis vienu pārvākšanos. Diezgan spilgti atceros, jo tā bija dāvana Ziemassvētkos, bet nesen bijām uzzinājuši, ka gaidām savu pirmdzimto, tādēļ tā arī toreiz neizdzērām. Tagad, 4 gadus un 2 bērnus vēlāk, šķiet, ka rīt būs īstā diena (maza vārda dienas ballīte), lai no šīs pudeles ar cieņu atbrīvotos :)
Ak jā, un izstāstīju vīra kungam par savu 52 maisu plānu. Tas tak esot baigi daudz! Pēc tam padomāja un vien noteica, ka noliktavas mantas jau mēs vispār neizmantojam, un vēl jau pagrabs arī esot... Būs ok. Tie 52 maisi jau nav pašmērķis, bet veids, kā visa gada garumā motivēt sevi pārskatīt mums piederošo iedzīvi un atbrīvoties no liekā.
|
Decembris 30., 2017
14:11
Vakar ķēros ledusskapim "pie ragiem". Tā teikt - negaidi 1. janvāri, ja vari darīt jau šodien. Kā reiz bija tieši gandrīz viss izēsts, vieglāk visu pārcilāt un iztīrīt. Sāku ar to, ka atradu durvīs pusapēstu šokolādi. Tā, loģiski, pazuda pirmā. Tālāk acis rādīja pusizdzertās vīna pudeles virzienā, bet tā tomēr izdzīvoja līdz vakaram, kad cieņpilni atbrīvoja vietu jaunai piena pakai. Šis man noteikti nepalīdzēs pie paralēlā mērķa - atbrīvoties no liekajiem kg, bet to tad janvārī :)
Tad nu ķēros pie galvenā - mistisko burciņu utml. taras revidēšanas. Kopumā tika saskaitīti 8 nezināmas izcelsmes stikla iepakojumu + vēl 4, kur vismaz uzreiz varēja saprast, kas ir iekšā. No lielākās daļas atbrīvojos... Tur bija daži pavisam dīvaini manas mammas darinājumi - kaut kāds melns cukurūdens, kas ar māsu virtuālu palīdzību tika klasificēts par kazeņu sīrupu, kā arī pāris burkas ar pašām kazenēm cukurūdenī. Tas viss tika nežēlīgi iznīcināts - pagaršoju, gandrīz acis no pieres izsprāga, izmetu. No regrets. Vēl šādi tādi veci konservējumi & ķirbju zapte no vīramātes eksperimentiem. Toties atradu gluži labu jāņogu sulu, upeņu-jāņogu želeju un upeņu ievārījumu. Visu smuki izmazgāju, sakārtoju. Pilnīgi prieks skatīties. Tad vēl bišķi paturpināju jau iepriekš uzsākto garšvielu stūrīša revīziju - arī tur tagad viss smuki.
Rezumē - ar šo pasākumu jau priekšlaicīgi ieskaitīšu, ka esmu atbrīvojusies no 1/2 maisa lieko mantu. Galu galā tās burkas tur stāvēja daža laba jau ilgāk kā gadu un tā arī stāvētu tālāk, ja nesaņemtos izmest, jo varbūt "kādreiz nebūs pilnīgi nekā cita ko ēst un noderēs".
Vispār jā - man ir grūti izmest ēdienu. Mēs gan tiešām reti metam ārā neapēstās un sabojājušās ēdamlietas - tur liels nopelns manam vīram, kurš parasti nepērk neko lieku. Arī šajā tīrīšanā no ikdienas pārtikas izmesti tika tikai pāris produkti - 2 vārītas olas (kas varbūt vēl bija ēdamas, bet nolēmu tomēr neriskēt), sauja savītušu slātu un šķēle sakaltušas gaļas. Jāatzīst, ka tie produkti, kurus vajdzētu "ierobežot" manā ēdienkartē, nekad nekļūst veci - vītinātas gaļiņas & desas, dažādi smalkāki sieri... Toties veselīgie naturālie jogurti, salāti, pilngraudu maize utml. gan laiku pa laikam tā arī paliek aizmirsti. Atgādinu sev - plānošana un pieturēšānās pie plāna ir vajadzīga gan lai ēstu pareizi, gan lai lieki terētu naudu un nemestu ārā nopirkto.
|
|
|