|
|
|
Jūlijs 5., 2016
00:19
Bijām ar E uz bērnu vingrošanas nodarbību. Nu feini bija. Es gan piekusu daudz vairāk nekā viņa - zosu gājiens un vēl parāpot, un vēl šis tas ar 8.mēneša punci - nu, neteiktu, ka baigi viegli bija. Bet citādāk - prieks skatīties, ka ātri saprata, ko liek darīt, gandrīz viss arī sanāca daudz maz pieņemami. Vēl šonedēļ plānā aiziet uz privātā b/d mazuļu skoliņu. Un piektdien jāpadomā, vai iet uz rotaļu grupu tepat piemājas Mammu pitstopā. Varētu jau iet, tik kopā cipars saskaitās par katru nodarbību... Un vai ar nebūs pa daudz tā uzreiz.
|
Jūlijs 16., 2015
00:45
Gadiņš nosvinēts. Kaut kā pat neticas, ka jau viengadniece.
|
Jūnijs 28., 2015
22:38
Kļūstam par kārtīgiem "ļurinātājiem" (vārda izcelsme nezināma). Katru vakaru gandrīz jāielej kāda glāzīte un uz balkona saulrietā jāpasēž. Life's good.
Nobukojām ballītes vietu Emmai, toties vieglajos ratos un datoros gudrāki tā arī netikām.
Tikmēr E ļoti pārliecinoši un skaidri saka "puķe", vēl "ūda" (ūdens) ir topā. Vakarā pietiek tik ieminēties, ka jaiet vannā, tā uzreiz uzņem kursu uz vannas istabu ar "ūda, ūda" saucieniem uz lūpām. Un vēl pasākusi "nē, nē" teikt pa labi, pa kreisi. Sevišķi jau tad, kad mēģina izdarīt ko tādu, ko neļaujam.
|
Aprīlis 27., 2015
20:53
Sēž bez atbalstīšanās. Kopš vakardienas, var teikt. Šodien pirmo reizi iesēdināju koka krēsliņā - patika gan man, gan viņai :) Pagaidām ar pirkumu esmu apmierināta, visu varēja diezgan vienkārši pieregulēt uz viņas nelielo auguma izmēru.
|
Aprīlis 24., 2015
21:56
Kamēr ciemojāmies ar citiem bēbīšiem, piefiksēju šodien pirmo reizi pāris tādus brīžus, kad E sēdēja sagrābusi abās rokās kādu mantu - tātad nebija atbalstījusies. Tas gan tik uz dažām sekundēm - tad jau atkal meklēja atbalsta punktu. Vēl pasākusi dot man mantas - nevis rokās, bet liek man mutē. Piemēram, kad turu opā, ja viņai ir knupis mutē, tad ņem ārā un liek man mutē. Savu miegazaķi arī bāž man sejā (atriebjas par visām tā reizēm, kad liku viņai to zaķi pie sejas, lai ātrāk aizmieg).
Tagad vakarā sadalījām godīgi saldējumu - man saldējums, Emmai saldējuma papīrītis :) Nu labi, pirmo reizi ļāvu arī lūpiņas pielikt pie saldējuma dažas reizes. Patika, būtu jau labprāt arī kumosu kādu nokodusi vai nozelējusi, bet tik laba es tomēr nebiju. Toties papīrītis bija labu labais. Visādi ņurcīja, burzīja un kožļāja. Un tad izdomāja, ka dos man "pagaršot". Bāž man papīru sejā un smejas :D Ja vēl pietēloju, ka nu tik ēdīšu arī to papīru, tad smejas kā kutināta. Es jau arī, protams, sajūsmā un tik turpinu tēlot papīra ēšanu, jo E smejas ārkārtīgi reti.
|
Aprīlis 22., 2015
15:52
Tā īsti nesaprotu, no kura brīža skaitās, ka bērns sēž? E jau labu laiku tā kā pussēdus, ar vienu roku pie zemes sēž. Pēdējās dienās arvien vertikālāk, bet nu pieturas ar vienu rociņu joprojām vai nu pie zemes (sānos vai sev priekšā), vai pie blakus objekta - tad sēž faktiski kā svecīte taisna. Vienu brīdi uzķēru kad bija rociņas nevis pie zemes, bet sev klēpīt, pret kājiņām atstutējusi, tā kā uz priekšu salīkusi sēdēja. Bet nu tā stabili - ka sēdētu taisnu muguru un ar abām rokām pa gaisu kaut ko šiverēt - tā vēl nav. Attiecīgi koka barošanas beņķī arī vēl neriskēju likt.
|
Aprīlis 15., 2015
11:45
9 mēneši bērnam. Tas tomēr tāds maģisks skaitlis. 9 mēneši puncī, 9 mēneši šaipusē. Tāds līdzsvara stāvoklis. Pagājušonakt turklāt izdevās viena no pēdējā laikā retajām naktīm, kad man nebija jāiet mierināt & padot knupis. Kādu reizīti iepīkstējās, bet pati nomierinājās un čučēja tālāk. Un sākusi kautrēties dāma - šodien pirms masāžas uzgaidāmajā telpā koķetēja ar blakus sēdošu dāmu un ik pa laikam slēpās man džemperī :)
Savukārt man laikam sanāk ap šiem datumiem tieši gads, kopš nestrādāju. Pagājis tik velnišķīgi ātri. Bija brīdis, kad tā kā nedaudz sailgojos pēc tās vides atkal. Bet būs laikam pārgājis - vēl ir tik daudz, ko gribu paspēt izdarīt. Būt kopā ar bērnu - jā, protams. Bet galvenokārt tomēr pati priekš sevis. Pamazām briestu atdalīties no bērna. Bet patiešām pamazām. Jāsaka gan, ka kopš viņa vairs nekarājās pupā, ir kļuvis daaaaaudz vieglāk.
|
Marts 16., 2015
22:08
8 mēneši bērniņam. Pag. ned. nomērīja uz 67.5cm un 6.9kg. Visas bikses joprojām viduklī atkarājas. Tās, kas neatkarājas - tās jau ir kļuvušas par īsbiksēm. Nu jau ļoti aktīvi trenējas rāpot. Brīžam pat sanāk kādus solīšus paspert, tad noslīd guļus, palien, un atkal atpakaļ četrāpus. Un tā visu laiku augšā lejā un vēl visādi gorās. Brīžam arī jau pussēdus nonāk. Izskatās, ka drīz tās čakras atvērsies un būs mums rāpotāja-sēdētāja mājās. Varētu arī dārzeņu čakra atvērties - pēdējā laikā konkrēts boikots dārzeņiem ir pieteikts, toties putras ēd gardu muti - 99% tukšu bļodu izēdīs. Rīt mēģināšu sataisīt lielos gabalus un dod rokā (ļaušu paņemt no "mammas" sķīvja - šis ir vienīgais, kās pēdējās dienās kaut cik interesi par dārzeņiem izraisa) vai likšu veselus fīderī.
|
Marts 13., 2015
20:31
Emma ir tikusi pie savas pirmās pases :) tad nu laikam jāpiesakās tai ETSAi, vai kā viņu tur. A plāno apskates objektus - nez, es saprotu, ka gribās daudz ko apskatīt, bet kaut kāda skepse tomēr paliek. Emma tak vēl maza būs. Un visu jau tāpat neapskatīsi.
Tikmēr laiciņš tepat ārā lutina. Katru reizi nodomāju, ka ir teju pēdējais laiks meklēt Emmai sēžamratus, bet kaut kā nevaru tā nopietni tam pieķerties. Jo redz, šodien, piemēram, vajadzēja mums visurgājēja tipa ratus, bet aizvakar Āģītī ai kā būtu noderējuši viegli un manevrējami. Tā jau arī būs, ka vajadzēs vien abus pirkt.
E pēdējās paris dienas cītīgi trenējas rāpošanai un sēdēšanai. Uzceļas četrrāpus un visādi mīcās, bet vēl nav izdomājusi, kā tieši uz priekšu tikt. Laiku pa laikam gadās arī ar degunu grīdā vai uz sāniem sagāzties. Un nu jau diezgan stabili var nostāvēt 4rāpus, atceļot vienu roku no zemes.
Un no darba man tā arī šonedēļ neviens nepiezvanīja. Nu nav jau viņiem man ko teikt, nav. Man jau šķiet, ka nezvanīs man neviens, ērtāk taču ir aizmirst un atlikt līdz brīdim, kad es patiešām gribēšu nāk atpakaļ strādāt.
|
Februāris 14., 2015
20:31
Šodien pirmo reizi Emma uz pāris sekundēm tā kārtīgāk uzslējās uz visām četrām. Mazu brītiņu pašūpojās un nošļūca atpakaļ uz vēdera. Vēlāk vēl pāris reizes mēģināja atkārtot. Bija jau arī iepriekš trenējusies un dupsi uz augšu stutējusi, bet nu šodien tā pamatīgāk izskatījās.
Un beidzot šonakt dāma gulēs jaunajā gultā. Redzēs, kā mums abām ies ar šo. Man būs dīvaini, ka nav bērns rokas stiepiena attālumā, un ka neredzēšu viņu uzreiz, kā acis atvēršu. Un pa nakti sanāks kāpt ārā no gultas. Savukārt Emmai nāksies pierast pie plašuma, kamēr iemiga jau vairākas reizes dabūju iet griezt atpakaļ uz muguras, jo bija uz vēdera pie pašas gultas malas kaut kā iesprūdusi.
|
Februāris 11., 2015
15:02
Bez 4 dienām 7 mēnešos 66.5cm un 6.65kg. Ļoti saskaņoti cipari padevušies šoreiz.
|
Februāris 8., 2015
20:50
Pēdējās pāris nedēļas Emma ir cītīgi mācījusies līst. Sāka ar uzstājīgu pievilkšanos mitro salvešu iepakojuma virzienā :D Tad labu laiku līda pie mantām uz paklāja. Bet nu jau vairākas dienas cītīgi mēģina izlauzties no savas teritorijas. Pirms pāris dienām pirmo reizi pārlīda pāri plāni sarullētajai sedziņa un tika pie manām čībām. Pēdējās dienās pamanās izstumdīt barjeras (spilvenus un sarullētās segas) tā, lai tiktu laukā pa šķirbiņu. Un tad ar smaidu līdz ausīm dodas ekspedīcijā pa istabu. Ilgi gan neļauju pagaidām, grīda tomēr pavēsa. Kad jau pavisam vairs uz paklājiņa nevarēs noturēt, tad būs kāda papildus jaciņa laikam jāvelk. Vēl sākusi vairāk ripināties no vēdera uz muguras. Bet viņa viltīga - pielien pie barjeras spilveniem vai segas ar galvu un veļas tur, lai pauri neapdauzītu.
Un beidzot pasūtīju redeļu gultai matraci - būs vien tas bērns jāpārgulda uz "cietumu", pirms atklājusi, kā no savas mazgultas līdz mūsu gultas malai tikt.
Šodien sākām remontu Emmas istabā. Es gan vēl joprojām, neesmu izdomājusi, ko un kā īsti tur gribu. Bet mēs pamazām - jāveic priekšdarbi sienu sagatavošanai. Nokasījām krāsu un apmetumu no vecajām saplaisājušajām plākšņu šuvju vietām un uzšpaktelējām jaunus sietiņus uz šuvēm virsū šodien. Laikam visus naglu caurumus arī A šodien paspēja aizsmērēt. Rīt varēs sākt špaktelēt nākamo kārtu, pēc tam vēl jānoslīpē viss tas pasākums būs, un ar grunteni sienas jānorullē. Tā ka kāds laiciņš man vēl ir sienu krāsas izdomāt. Neatmet doma par kādu smuku fototapeti vai tāfeles krāsu uz kādas no sienām. Vai gan, gan. Vēl domāju, ja bez fototapetes, tad varbūt sākt ar smuku aizkaru izvēli un sienām toni tad pakārtot tiem.
|
Janvāris 29., 2015
16:22
Viņa tusē pa paklāju, sūkā silikona kūku lāpstiņu un kāru aci skatās pāri barjerai uz manām čībām. Un tad palien tuvāk, pabīda barjeras segu, noliek uz tās galvu, atpūšas un turpina kāri skatīties uz čībām. Un tā vēl pāris reizes, līdz jau pa pusei bija nolīdusi nost no sava paklāja. Aizstiepu atpakaļ uz otru malu. Nebūs vēl manas čības ēst.
|
Janvāris 13., 2015
08:51
Bez dažām dienām 6 mēnešos - 6.250 kg un 65.5 cm. Tieva un viegla kā pieneņpūka :) Joprojām velku pārsvarā 62. izmēra drēbītes un tās, kas apzīmētas ar 3-6 mēn.(vēl labu laiku varēs vilkt), pamazām sākam ieviest garderobē 68. izm. Tiešām tā vien šķiet, ka viņa ar nolūku tik lēni aug, lai paspētu uzvilkt visu māsīcu/brālēnu mantojumu :D
Potes ar vakar dabūjām, čīkstulis pīkstulis pēc tam mājās bija pa rokām jānēsā. Temperatūra arī tā ap 37.5 pakāpās. Vairāk pēc tam nemērīju, nelikās, ka būtu īpaši karstāka. Pašā vakarā jau bija samērā omulīga, tikai sagurusi, pa nakti +/- normāli gulēja, un tagad mierīgi savā nodabā mantas pēta.
Pēdējās dienās ievēroju, ka centimetrus 10-20 jau izdodas palīst uz priekšu, lai tiktu pēc mantas. Un rotē arviet atkīvāk.
Jā, un daktere ievērtēja, ka apakšējiem zobiem aprises jau samanāmas... Bet nu nekādas prognozes neminēja, cik vēl ilgi jāgaida. Katrā ziņā visas mīkstās mantas, kas mutē patrāpās, vienmēr ir tik slapjas, ka pēc centrifūgas prasās.
|
Janvāris 10., 2015
21:41
Šonedēļ Emma atklāja kāju īkšķu lielisko garšu :) Tad nu tagad tā ir mīļākā maltīte. Reāls gadījums iz šodienas - pupu izspļauj un momentā kājas īkšķis vietā. Iedevu šodien pirmo reizi ķirbi pagaršot. Kājas īkšķis esot garšīgāks arī par to.
|
Decembris 30., 2014
10:11
Kā jau tam jābūt - visas bērna attīstības notiek vecākiem "aiz muguras". Kamēr ar A abi ap vakariņām šiverēja, Emma uz paklājiņa sūdzējās, sūdzējās un pēkšņi apklusa. Paskatos - pati apvēlusies no punča uz muguras atpakaļ. Šorīt no rīta atkal - ēdu brokastis, šī pa ceļojumu gultiņu ņemas un ņerkst. Atkal klusums - skatos, jā, atkal apvēlusies. Vēlāk uz pārtinamā galda, kamēr E uz punča tusē un dibenu vēdina, tieši pie sevis domāju par šo visu "aizmugurisko" padarīšanu, un tanī brīdī Emma, kā manas domas nolasījusi, paskatās uz mani pār plecu un hops - uz muguras. Tad nu gan gāja vaļā bļāviens, jo pārtinamais galds tomēr manāmi cietāks par paklājiņu un gultiņu :D
|
|
|