Emotions

Not All

11/9/26 12:00 am - [info]zeme

Nikainu Rīvs te rītdiens ies sunīti pastaigā.

11/8/26 06:18 pm - [info]inese_tk - novembris

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.
Tags:
Current Music: Līgas pH3 - Veļu govis

11/5/26 09:51 pm - [info]dienasgramata

Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas.

11/5/26 01:27 am - [info]ulvs - Mans pēdējā laika iespaidīgākais atklājums mūzikā.

Japāņu komponista Rjūiči Sakamoto (Ryuichi Sakamoto, 1952.g.-2023.g.) klaviermūzika aptver plašu spektru — no minimālisma un neoklasicisma līdz impresionistiskām harmnijām un nostaļģiskām cine-tēmām. 

 Drausmīgi mīlu viņa "perkusīvo" piano manieri/apdari, kas tiek spēlētas caur kaut kādiem efektiem, kas veido ritmisku pamatu. Es to saucu par PIANO CHOP. Atvasināts no TREMOLO CHOP (FX maniere).


11/4/26 01:43 pm - [info]ulvs

Kill the somatic freeze.

11/4/26 10:45 am - [info]sramgni - it all boils down to gas

I don't think it's the war, I think it's the gas prices. People agree with what I'm doing on Iran but they really, probably weren't willing to do the short term consequence of paying more for gasoline. And, you know, I understand that. I don't agree with it and I would say to people, it's a short term problem but for long term gain.

11/4/26 09:16 am - [info]eos - Zīmes

Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.

Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55

Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.

Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.

Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.

Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.

Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.

Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.

Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.

***

Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.

Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.

Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.

11/4/26 12:33 am - [info]ulvs - "Not a quitter, a transcender"

Mana MK ULTRA MONARCH tauriņa programmēšanas dziesmiņa, kas vienmēr sets the mood, ir Sixpense None The Richer - Kiss Me. Kad tā sāk skanēt, es jebkuram svešiniekam automātiski sāku stāstīt par 1999. gadu. Tālāk esošo tekstu lasīt uz savu atbildību.

1999 bija labākais gads manā dzīvē, kad pirmo reizi tā pa nopietno atrāva vaļā širmi, khm, kosmiskajai transcendencei. 

Divpadsmit gadīgajam man bija svaigi uzplēsta nevainības plēve, jo vecāki pirms gada bija sākuši savu eternālo šķiršanās procesiju pēc tam, kad tēvs alkohola reibumā iepļaukāja mammu visu līgotāju priekšā, jo viņai ir pat ne asa mēle, vienkārši brīžiem debīliķes runa. Aiztaisi muti vai es aiztaisīšu to tavā vietā! Galvenais, ka viņš nav alkoholiķis, bet diezgan sakarīgs džeks. Bet, nu, dzēra gan viņi nopietni, kad atkal satikās ar saviem biedriem post-studentiem. Kodiens nemaimnījās pat padsmit gadus pēc tam, kad viņi bija pabeiguši savu tehnikumu vai kur tur viņi mācījās (tagad tas laikam ir RTU). 

Nevainības plēves uzplēšanas process noslēdzās tikai tad, kad biju pirmo reizi eksmatrikulējies no Juridiskās fakultātes, jo tad es sapratu, ka "Ok, here we go full on trauma mode into grownup reality". Tā nopisu vismaz desmit dzīves gadus līdz sāku savu hīlinga procesu. Bija jāiemācās atkal elpot no jauna un atrast savu balsi, jo nekas tāds netika izveidots in the formational years, jo es vienmēr traumu esmu redzējis kā struktūras neesamību. Un jebkura mentāla un fiziska zelšana ir būvēšana uz iepriekšējām struktūrām. Ļoti labi to esmu sapratis tieši tagad, kad aktīvi studēju ģitārspēli, un kad akordi, ko esmu studējis gadiem ilgi, pēkšņi saslēdzās vienotā naratīvā uz grifa. Tā ir tāda neironu eksplozija, tāds faking dao un de. Tā kā, jā, bļ, es jūtos mazliet eiforiski. Piedodiet man, labi, ja es hiperbolizēju, bet dažreiz jūtos, it kā būtu zem kokaīna, skaidri apzinoties, ka neesmu zem kokaīna. Tā kā uzmanies, I'm a real live wire. Schitzo killer, qu'est-ce que c'est!

Teiksim tā, es ilgi ienīdu savu māti, bet nu jau krietnu laiciņu viņu atkal mīlu, jo man vairs nav piesaistes pagātnei, kā arī attiecības ir pārskatītas. Esmu svabads no savas parentālās traumas. 

Tagad fokuss uz kreatīvās traumas dziedēšanu. Divdesmit gadus spēlēju grupās basģitāru, un tas ir iznīcinājis mani kreatīvi, jo es ar to instrumentu nespēju īsti harmonizēt savu muzikalitāti. Es varu izcili piespēlēt, bet vienkārši spēlēt, būt, radiēt mūziku viens - tas man ir izaicinājums. Ģitāras studijas ir izvilkušas no šīs kreatīvās impotences. Un kā es tagad mīlu spēlēt basģitāru! Ar pavisam jaunu prieku. 

"Kiss me" jau griežas 5. reizi uz apli, visi esošajās premisēs iemiguši mūžīgā miegā. Jo...

Тем, кто ложится спать, спокойного сна
Спокойная ночь
Тем, кто ложится спать, спокойного сна
Спокойная ночь

Current Music: Sixpense None The Richer - Kiss Me

11/3/26 06:35 pm - [info]ulvs - The Black Angels - Full Performance (Live on KEXP, 2013).

Only like the best virtual koncerts ever.

11/3/26 04:22 pm - [info]sramgni - lv vvv

Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda.

11/3/26 03:47 pm - [info]zeme

Aizmirsu ko gribēju rakstīt, atcerējos, uzrakstīju un aizmirsu. Vottev negulēta nakts pēc operas šķaidīšanas un boris austiņās.
Current Music: boris

11/3/26 11:04 am - [info]sramgni - sons of bičes

Up yours, woke moralists. We'll see who cancels who.

11/3/26 12:52 am - [info]ulvs - Kā nepiedalīties info karā / psyopā? Loģikas ķēde 3 jautājumos.

  • Gribi iemācīšu, pēc kādas loģikas noteikt, vai tu vai kāds cits operē ar vērtīgu informāciju vai neapzināti ir pakļauts propagandai, “psiholoģiskai operācijai”, tā saucamajam hiperkapitālisma verdzības struktūru informatīvajam freimworkam, kas piedzīvojis paredzamu eksploziju ģeneratīvo modeļu ērā. Ir iespējams simulēt veselus virtuālus speisus, komūnas, diskusijas. Virtuālajā vidè un by proxy realitātē jau ir injektēts milzu apjoms ar simulētu vēsture un kultūru. Ar domām, kas nav mūsu domas.
  • Ak jā, ja tu neproti strādāt ar tekstuālu info, vari pat nelasīt šo visu. Tevi nekas neizglābs, jo tu jau esi ielaidis savu nespēju pārāk tālu. Atgriezties vairs nav iespējams. Kā gan citādi tu analizēsi to, ko tev vislaik liek priekšā?! You are fucked. Šis raksts ir domāts pārējiem nevis tev.

  • 1. jautājums, ar ko esi apbruņojies savā liktenīgajā INFO ANALĪZĒ:

    KURAS KATEGORIJAS INFO TAS IR, KO TEV PREZENTĒ (konkrētais avots, raksts, twīts, koments, doma, vārds, grāmata, kinofilma, cilvēks, utt.).
    Vai tā ir NIHIL VERUM (“nekas nav/nevar būt patiess” jeb “viss ir psyops”) vai NIHIL DESPERANDUM (“nekas nav emocionēšanas/bēdāšanās vērts”)?

    Atbilde slēpjas Plato alas alegorija. Ja visu dzīvi tu fokusēsies vizuālo komunikāciju, estētiku, fasādi, “pakazuhu”, šo SPECTACLE BASED REALITY ar tās miljons ekrāniem, skatuvēm, bezjēdzīgajiem podestiem un pjedestāliem, aktieriem, svarīgiem cilvēkiem, kuros jāklausās, un tu šo savu fokusu nebalansēsi ar darbu templī, tad tu būsi viens no grandiozākās izrādes skatītājiem, un ilgtermiņavtas tev liks justies diezgan slikti, jo tā ir 1 no vakara aģendām (un tu esi permanenti ielūgts, hehe). 

    2. jautājums. VAI INFO LIEK TEV IESTIGT NEVESELĪGAS DOMĀŠANAS / UZTVERES / RĪCĪBAS ATKĀRTOTOS CIKLOS (negatīva influence) vai arī VAI INFO TEV KOPSUMMĀ NOVED PIE PAŠA APGAISMES / ATTĪSTĪBAS / PALĪDZ ĻAUT ZELT SEV UN/VAI CITIEM (pozitīva influence)?

    Pārfrāzējot, VAI NARATĪVS VEICINA TAVU GARÎGO / KOGNITĪVO ekspansiju, PALĪDZ IZPRAST UN LABĀK ANALIZĒT realitāti / DARBOTIES AR VISU FORMU UN PAKĀPJU INFORMĀCIJU? 
    VAI NARATÎVS VEICINA TAVAS REALITĀTES UZTVERES KOHERENCES ZUDUMU? Ja tā, tas visdrīzāk būs NIHIL VERUM kategorijas INFO.

    3. jautājums. KAS / KURŠ IR NARATĪVA ARBITRS / PASŪTĪTĀJS / PROJEKCIJAS AVOTS? Un kuras šai loģikas ķēdē ir INFO “IN AND OUT” GRUPAS - info plūsmas avēnijas, piemēram, vieta, kur informācija parādījās pirmo reizi. Un kādu pienesumu šīs grupas ģenerē kolektīva psihē? Šeit atgriežamies pie 2. jautājuma. Ja info kolektīvu dara brīvu, veicina tā daļiņu izaugsmi, attīstību, labklājību, koherenci - pozitīva influence, tas visticamāk nebūs psiholoģiskais ierocis. Ja info dekonstruē kolektīvu vai tā daļiņas - tas visticamāk būs psiholoģiskais ierocis.

11/2/26 07:17 pm - [info]ulvs

Tuaregu tuksneša blūzs ir mana sirdsmūzika. 

11/2/26 09:33 am - [info]eos - “Brīvība darīt to, kas mums nepatīk”

Neirozinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir daļa - aMCC, kas atrodas priekšējā smadzeņu daivā un atbild par cilvēka gribasspēku, neatlaidību un enerģijas sadalīšanu pienākumiem.

Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).

AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.

Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.

Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.

Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).

Padomi aMCC trenēšanai:

1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.


Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.

Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.

Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.

AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.

Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.

Tulkots no avota:

https://www.youtube.com/watch?v=hzivmYt-qXY

11/2/26 09:30 am - [info]dienasgramata

No noklausītajām sarunām

Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā)
- Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija!
- Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ??

Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”.

10/31/26 09:29 pm - [info]inese_tk - oktobris

oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.

oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.

izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.

darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.

biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.

biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.

biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.

šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.

kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.

nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.

10/31/26 04:03 pm - [info]ulvs

Vai, kāda šaura spektra eksplorācija (spied šeit, lai lasītu DELFI viņa rakstu par Francijas protestiem) sanākusi raksta autoram Valtam Neretam (Sorainen partneris, zvērināts advokāts)! Ne pušplēsta vārda par aģentiem-provokatoriem, kuri tiek injektēti masās no izpildvaras puses ar mērķi leģitimizēt vardarbīgu apspiešanu. Katrā milzu protestā ir dokumentēti šādi aģenti, kuri parasti ir zemākās klases varas pārstāvji civilo drēbēs - principā tie paši ierindas pilsoņi, kuri sava amata dēļ ir neglābjami sasmērējušies ar status quo uzturēšanu. Pamattiesības ir fikcija hiperkapitālisma verdzības struktūrās. 

10/31/26 03:43 pm - [info]dienasgramata

šajā dienā pirms 20 gadiem:

esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā

10/31/26 02:31 pm - [info]ulvs - zin

Jebkura zinātne ir farss, ja tā operē hiperkapitālisma freimworkā (pasūtītājs nosaka, kura dziesma skanēs).
Powered by Sviesta Ciba