Interesanti, ka cilvēki, kuru izvēlēto mūziku tiešām būtu vērts klausīties, parasti ir ļoti iecietīgi pret citu audiālajām vēlmēm un momentā izslēdz/pārslēdz, ja kāds negrib dzirdēt. Tie, kuri uzslēdz skanēt pa visu apkārtni pilnīgus s*%&#*, visskaļāk bļauj par savām tiesībām uz "mūziku", nespēju strādāt klusumā utt.

Kad man gribas padomāt par ko skaistu, rāmu un dvēseli veldzējošu, es domāju par fjoklas reiz pieminēto izšuvumu. Bezmaz gara acīm redzu: uz baltas drānas, izšūts ar diegiem tik ziliem kā siena laika debesis, vecajā drukā un gar malām peonijas krustdūrienā... Eh...

(kaut kas tamlīdzīgs manā bērnībā karājās omes māsas mājā. Tur gan bij izšūts "tek saulīte tecēdama" nevis "Te nav nekāda mauku māja!", kas neliecina neko labu par omes māsas morālo stāju)