--'s Friends [entries|friends|calendar]
--

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[22 Sep 2014|10:26am]

smille
Es gribu pīlādžu marmelādi. Ogas tad ir saldētavā jāliek? (Vispirms gan jāpārlasa, vēl pagaidām maisiņā stāv).
Sīrups pats par sevi ir garšīgs, bet man negaršo sīrupa dzērieni, visi šķiet par saldu/salkanu vai atkal skābi.
2 comments|post comment

[22 Sep 2014|10:26am]

tvarj
Shodien taada diena, ka kautkur steigties vispaar nav veerts.

Beerna kaajeles ir atraadiitas evy mammai, pats beerns nu jau bez beedu ir atstaats daarzinjaa (es tikai tagad saaku aptvert cik patstaaviiga vinja patiesiibaa ir) un es braucu marmelaadees.

(Dzeina, man Kalnciemaa visu ingveru izpirka, pieglabaashu tev kautko no shiis nedeeljas!)
4 comments|post comment

[22 Sep 2014|10:20am]

smille
Mums bērnudārzā rudens velšu izstāde būs nākamnedēļ. No dabas materiāliem jāuztaisa sēne. Es pabaidām esmu nobriedusi, ka sagādāšu materiālus, bet dekoru taisīs M pati vai vismaz noteikti piedalīsies (ja sastiprināšanai vajadzēs līmes pistoli, tad ar to operēšu es). Pagaidām domāju, ka varētu būt maza kabacīša kātiņš un ābola pusītes cepurīte. To tad varētu ar zobu bakstāmo kociņu saspraust kopā arī divgadnieks.
post comment

[22 Sep 2014|10:06am]

ninona
Vakar priecājos, ka vismaz viens bērns beidzot ir vesels. T.i. P bija vesela, M joprojām ne šāda ne tāda.

Rīta agrumā miegā P jau nelāgi klepoja. Un nu jau guļ.

NUCIKVAR???
post comment

[22 Sep 2014|09:28am]

noisiite
Vilhelmīne sastrādāja pirmo nedarbu! :D
Izritināja visu papīra dvieļa rulli pa grīdu un saburzīja gandrīz kamolā.
4 comments|post comment

[22 Sep 2014|09:23am]

ninona
P ir tāāāds maz papagailītis!

Atvilkāmies lietainajā rītā ar P no skolas, priecīgākam prātam uzliku kaut ko sen neklausītu pleilistē. Sagribējās Vaitstraipus, nu.
Bet ko P? Viņa paziņo - "Pērkoni bibu" (M vienmēr pieprasa Pērkonu). Uzliku, mirkli paklausījās, atzina par pareizo un iekārtojās dīvānā ēst barankas.

Es savukārt tagad nesaprotu, kā lai pie Pērkona pagatavoju cepumus.

P sēž prasa - Kur M?
Es - Skolā!
P - Nē, mājā.

Labu laiku viņai iemīļotais jautājums bija - Kas ir tajī mājī dzīvo?
post comment

[22 Sep 2014|08:22am]

shelly
Par laimi, Lauvu šodien uz bērnudārzu veda K. Es vedu dekoru (kas, par spīti gludināšanai, bija sarullējis visos virzienos un krita nost, kamēr lietus tam mērcēja vienu stūri). Kad beidzot nonācām bērnudārzā, biju gatava apsēsties blakus Lauvamm un raudāt kopā ar viņu. Bet es neraudāju; dusmīgi šņākdama, es izņēmu foto stūrīšus no somas, pārlīmēju šaubīgākās lapas, visu nodevu un uzklaisīju komplimentus.
Esmu tiešām laimīga, ka varu aizšķirt šo lapu savā dzīvē.
19 comments|post comment

1916. gada 13. jūlijs [22 Sep 2014|06:22am]

kira_alendorfa
Kamēr es nerakstīju, daudz kas noticis.
Pirmkārt, salūza velosipēds. Tas notika tā: 9. jūlijā atbrauca tētis, mēs ar Šuru jau labi mācējām braukt un gribējām [to] parādit tētim. Kad Šura uzkāpa un mazliet pabrauca, viņš nez kāpēc strauji nokāpa, mēs prasījām, kas par lietu, bet viņš saka "riepa pārsprāga". Mēs palūkojām un patiesi, riepa bija mīksta kā švamme! Tētis sāka to piepumpēt, taču tā nepumpējās. Tad mēs to stūmām mājup. Nākamajā rītā tētis [atkal] vēlējās piepumpēt riepu, taču tā izlaida gaisu. Tad mēs gājām pēc padoma pie stacijas priekšnieka (viņam ir savs velosipēds, tāpēc zina, kā ar to apieties). Taču viņš teica, ka kamera pušu un jāved uz Maskavu. Šodien Annuška kā reizi brauca uz Maskavu un paķēra līdzi velosipēdu.
Varbūt rīt tētis atvedīs. Es saplēsu sava pulksteņa stikliņu.
post comment

[22 Sep 2014|12:56am]

virginia_rabbit
šodien bija viena no labākajām dienām Briselē. mēs izgājām ārā, viss bija tik kluss un saulains, daudzi priecīgi brauca ar riteņiem, skrituļoja pa ielas vidu, priecājās, jo izrādās bija BEZ MAŠĪNU diena, un visi to ievēroja. ja pilsēta katru dienu vai vismaz katru svētdienu būtu tāda, es to mīlētu daudz vairāk.
1 comment|post comment

Night Vale [22 Sep 2014|12:40am]

pelnufeja
Angels are, of course, real and very dangerous.
post comment

[22 Sep 2014|12:26am]

usne
Šī bija ļoti laba nedēļa.
Pirmkārt darbu un naudas ziņā, otkārt pavisam sadzīviski.
Noslēdzās ar soļanku light pie G un G , lai cik dīvaini tas nebūtu ar sarunām par politiku un arhitektūru.
post comment

[21 Sep 2014|11:02pm]

pelnufeja
Šodien staigāju pa mežu un tuvējām nomalēm, baudīju rudens gaismu un dienas siltumu. Sajutos ļoti vientuļi. Bet kaut kas tajā vientulības sajūtā bija ļoti citādāks, nekā agrāk, pēc tam vēl ilgi mēģināju nodefinēt, kas tieši tagad ir citādāk. Laikam jau tas, ka šī ir konkrēta rudens un šī brīža vientulība. Tā vairs nav tā izmisīgi skaudrā apziņa, ka starp mani un pasauli ir neredzams plīvurs, kas vienmēr mani notur "drošā" attālumā no citiem cilvēkiem. Tā pilnīgā alienation sajūta ir prom. Es vairs nejūtos kā kaut kāds Dieva nepieņemts mošķis, kas bezmērķīgi klejo apkārt un nekur nevar atrast savu vietu, nekam nevar pieskarties nesavainojoties. Pirms pāris dienām intervijā uz jautājumu, vai dažādās uztveres nerada bezcerības sajūtu, ka komunikācija nav iespējama, es jūsmīgi iesaucos, ka komunikācija ar citiem ir gan iespējama, es tagad zinu. Vienkārši ir jāpārstāj sagaidīt, ka visi cilvēki, kurus gadās satikt, būs tādi, ar kuriem to varēs piedzīvot, bet, ja tu esi saticis kaut vai vienu cilvēku, ar kuru ir iespējams patiešām sarunāties, ko es uzskatu par milzīgu brīnumu, tad tu zini, ka tas ir iespējams, un, ka iespējams, būs arī citi tādi cilvēki. Es ikdienā, nu, kaut vai skolā, esmu piedzīvjusi elli, tāpēc šobrīd, man liekas, ļoti daudz, ja ar cilvēkiem, ar kuriem jābūt kopā dienu dienā, var izveidot draudzīgu saskarsmi, kopā dzert kafiju, uzpīpēt un par šo un to aprunāties, ja ir kaut kas vairāk, es esmu sajūsmā, bet es nelieku cerības uz visiem. Tā ir daudz vieglāk.
Atnākusi mājās pēc pastaigas, es atkal uzvilku pidžamu, kaut arī bija tikai četri pēcpusdienā. Es joprojām esmu pussslims. Apēdu visu Leldes vakar atnesto kūku (paldies). Man tiešām sāk likties, ka ar mani kaut kas nav īsti labi, es sāku to kūku ēst jau brokastīs, un, kad es vēlāk biju jau sagriezusi dārzeņus pusdienām, nodomāju "bet man taču ir kūka". Tas ir briesmīgi - ja mājās ir saldumi, es tos visus tūlīt apēdu, es tur neko nevaru darīt, es turpinu ēst pat tad, kad man jau ir slikti, es nezinu, kāpēc tā ir. Man visu laiku gribas ēst.
Vēl noskatījos Choosing to die, mazliet paklausījos Markesu un, kaut arī biju nolēmusi nekādus studiju darbus nedarīt, izpildīju divus testus, un to man nevajadzēja darīt, jo biju baigi neuzmanīga, un vienā no tiem (īpaši dramatiski, ka tas ir viens no maniem diviem vismīļākajiem priekšmetiem) man gāja ļoti slikti, bet nu testi, kur tikai jāatķeksē, vispār ir demotivējoši, ja būtu jāatbild plašāk, es ietu tekstam, ko lasīju pirms semināra, cauri otrreiz šaubīgajās vietās, bet ķeksīti ielikt ir tik viegli.
Vēl es šodien rakstīju L, ka pirmoreiz dzīvē es jūtos tā, ka neviens man netraucē. Tas par dzīvošanu vienai. Man tik ļoti patīk. Es pat nespēju to aprakstīt. Nu, protams, kopādzīvošanā ir daudz plusu, no kuriem vislielākais ir, ka tevi kāds samīļo un sabužina, un pasaka, ka tu labi izskaties, un vispār atgādina, ka tu esi labs un vajadzīgs cilvēks, un ka tev viss sanāks, nu, vismaz T regulāri tā darīja, tās bužināšanās man pietrūkst, bet visādi citādi, āā, ir tik, tik labi. Neviens nebāžas virsū, nekomentē to, kā es dzīvoju, kā nekārtoju mājas, neprasa, kad būšu atpakaļ (nu, labi sunītis pārmetoši skatās kad eju prom), bet tomēr. Un tiešām varbūt tas skaidrojams ar pusaklumu, bet, ja runa ir par labu izskatīšanos, tad es pēdējā laikā regulāri paskatos spogulī (es neesmu atmetusi paradumu nesaprātīgi ilgus laika posmus blenzt uz sevi spogulī), un nodomāju, ka es nespēju noticēt, ka es tik labi izskatos, tik ļoti pēc sevis. Varbūt dzīvošana vienam neadekvāti paceļ pašapziņu, kas zina, katrā ziņā - es totāli rekomendēju. Laimes atslēga ir iet ārā pidžamā, kad nav spēka apģērbties, nemazgāt traukus, cik ilgi patīk, un nedzirdēt par to drūmu ņurdēšanu. :)
1 comment|post comment

Valmiera [21 Sep 2014|11:14pm]

santech
tātad..
Skriešus uz autobusu, skriešus uz teātri, skriešus uz autobusu, skriešus uz mājām.
pati izrāde par to, kā Dandaeru saimnieks Velnu redzēja. Pirms tam sanāca izlasīt Balumaņu Rūda konspektu par doto dramaturģējumu. teikšu kā ir - brīžiem paķēra neizpratne. Pilns ar tādiem seksismiem kā "visām meitām brūnas acis!" utml... ;D un galvenā tēla šizofrēnēšana. kopumā - ļoti interesanta variačija par tēmu, ka'senlaikos apčakarēt ietekmīgus cilvēkus. vienīgi tā versija par svingeru tēmu neizprotama mazliet. No tā aspekta, ka nafuj tur tādu vispār vajadzēja. Bet vizualizācijas kā tādas gods godam. Vīdžejam visu cieņu. patika jo ļoti.
Patika arī ribainais tilts pār Gauju, pa kuru redzeju pārbraucam Dainīša mašīni, kas tomēr nebija.
Bet tgd otrā glāzīte vīniņa kagōriņa "osobij" un tad jau drīz uz čučumuižu.
post comment

[21 Sep 2014|11:20pm]

kisswithafist
Man ir sugar low, nevis sugar high. Tas ir tad, kad tu tā negribīgi centies apnīcināt tos ābolu kilogramus, jo tak maitājas, zaptesēdāji te neviens nav, sulu spiest mājas apstākļos - vispār neiedomājos, kā iespējams, nu tad atliek ābolkūkas, un tad tu viņas arī cep... Šodien otrā šīsnedēļas kūka. Tā Tolstoja meitas buttload-of-apples-and-some-petty-whatnot kūka. Salda kā es nezinu kas, jūtos iekšēji aizlipusi. Labi, ka mājāži ar paknibina.
Tīrajā ēst ar jau apriebies. Karoč fakdisšit, gribu prom.
2 comments|post comment

Vīns un putni [21 Sep 2014|10:50pm]

black_data
Kaut kādas likteņa aronijas, neizskaidrojamas cilvēku mīlestības un sakritības rezultātā, šodien sanāca nelieli ražas svētki, un degustācija šoferīša normas robežās. Izklausās noslēpumaini, bet slinkums rakstīt, un, kam būs svarīgi zināt, izstāstīšu klātienē. Bija prikolīgi. Vēl bez labā laika, laikam pasākuma spontānitāte bija veiksmes pamatā. Krietni reibušākie ceļabiedri gan pilskalnā atteicās kāpt, so, back to Riga.

Un sestdienā, vēl bez miega defecīta un lekcijām, parciņā pretī mācību iestādei, izrādās, tusē divi vanagi. Cēli putni, bet čiepst kā cāļi. Tur vispār ir reāli lauki pilsētas nomalē. Nebija kur nolikt mašīnu, tāpēc dabūju pabraukāt pa bruģi.
2 comments|post comment

[21 Sep 2014|10:51pm]

mirdza
Palīdzība ir kontroles saulainā puse - tādu, lūk, domugraudu atradu savā šobrīdējā laseklī.
1 comment|post comment

matu lietas [21 Sep 2014|10:48pm]
pajautaa
[psychokiss]
hey ! vai kaut kur latvijā var atrast roux ( http://rouxbeauty.com/ ) matu līdzekļus?

jautāju ar cerību, ka kāda meitene zinās, jo gūglestante man diemžēl absolūti nepalīdz :(
2 comments|post comment

[21 Sep 2014|10:47pm]

ripp
pabeidzu skatīties House of cards. patika. bet man vispār patīk Speisijs.
post comment

[21 Sep 2014|10:22pm]

kisswithafist
noskatījos Maleficent. patika.
2 comments|post comment

[21 Sep 2014|09:30pm]

ripp
draudziņi, šeit ir kādam pieredze ar stipri lokainiem matiem?
baidos, ka, katru dienu ciešot sāpes no ķemmēšanas, viņa izaugs ar nepatiku pret saviem burvīgajiem matiem.
ko darīt? labi, es varētu nopirkt piemērotāku ķemmi, bet pūšamie, ko var brīvi nopirkt, gan nepalīdz.
varbūt labāk elementāri nogriezt, lai vismaz tuvākajā laikā viņai ar tiem ir vieglāk?
33 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]