-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2011-03-28 14:51:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu ja un ja tu sievietei jautā - kur ir tāda un tāda vieta, tev atbild, nu kā, nu, pie trolejbusa pieturas taču.
tas ir kā ar to mašīnu. kāda tev ir mašīna? zaļa, nu, a kas?
paldies kopienai pajautā, tagad viss ir skaidrs. bet nu bāc, uz čaka ielas ir vismaz 10 trolejbusu pieturas.

vakar es taisīju kasti no paklāja, bet šorīt domāju par demogrāfiju. Cik lielā mērā sagadīšanās vai likumsakarība ir, ka manā paziņu lokā gandrīz nevienam manam vienaudzim/vienaudzei nav bērnu. un jāsaka, ka mani vienaudži (tāpat kā es) ir nu jau krietnā vecumā. runā, ka vidēji cilvēkiem tādā vecumā atvases jau sāk domāt par skolas gaitu uzsākšanu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2011-03-28 15:06 (saite)
*brīvību brīdības vietā protams :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2011-03-28 15:14 (saite)
iespējams, ka ir tā, kā Tu saki. tā laikam ir viena no tām "nepamēģināsi, neuzzināsi" lietām. bet man arī ir paniski bail, viens gadījums, kad rezultāts varēja būt gan +, gan - un man vairākas dienas bija jāgaida ar visādām pārdomām, to labi pierādīja.

ai, nu, lai kā arī būs, būs labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2011-03-28 15:16 (saite)
zini, kas man šķiet visai pārliecinoši. ka visi tie cilvēki, nē, savādāk, visas tās sievietes, kurām bērni ir piedzimuši (es nerunāju par galējiem gadījumiem) un kurām ir sanācis tos audzināt, visas ir laimīgas par to, ka tā ir sanācis. neviena to nenožēlo. arī ja bērns ir gadījies 16 gadu vecumā, vai nabadzībā.
nožēlo parasti tās, kurām nav. lai cik nelāgi tas neskanētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2011-03-28 15:24 (saite)
:) un tad vēl visi tie stāsti, kur sievietes atdod bērnus adopcijai un pēc gadiem nožēlo un pat meklē. ja tie stāsti ir patiesi, protams.

iespējams, manā galvā vnk ir pārāk liels haoss, ļoti daudz visādu notikumu īsā laikā. bet kaut kas mainās. 23 gadu vecumā diezgan droši zināju - "ielidošu", zināšu, kurp iet un cik tas maksās. pagājušajā gadā bija pāris reizes, kad nācās domāt, ko darīšu, ja nu. tad sapratu, ka par "aiziešanu, kur vajag" man ir vairāk bail domāt nekā par t.s. cilvēciski pareizo ceļu. ja ņefiga nesaprotu ne no viena, ne no otra, tad tas viens tomēr laikam ir ieaudzināts kā labāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2011-03-28 15:32 (saite)
un par to, ka abortus nožēlojot vienmēr.
mums ar A. ir bijušas smieklīgas diskusijas. pieņemot, ka, ja mums kāāāādreiz radīsies bērns un tā būs meita, ko mēs viņai teiksim, ja viņa 15 gadu vecumā paliks stāvoklī. A. noteikti mēģinās pierunāt nebojāt dzīvi/nākotni, bet es.. es diezvai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2011-03-28 16:24 (saite)
-1 nožēlošanai vienmēr

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2011-03-28 16:27 (saite)
ok, es nevaru apgalvot, jo pašai nav gadījies. bet ir dzirdēts, ka lielākoties nožēlo gan. un ka, ja nenožēlo kkādu materiālu apsvērumu pēc vai kā, bet morālu dēļ gan. un ka rādas sapņos arī vecumdienās.

*es neesmu pret abortiem. ir situācijas, kad tie ir vajadzīgi un tā tomēr ir katras sievietes izvēle.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2011-03-29 14:26 (saite)
Man šķiet, ka tas ir ļoti normāls sakāmais, vienkārši vajag pateikt "klausies, meitiņ, nebojā sev dzīvi un nākotni, mēs taču esam tavi vecāki, saprotam un atbalstām", un saglabāt pilnīgu poker face attiecībā uz to, kurš izvēles variants tad ir tā dzīves un nākotnes bojāšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2011-03-29 14:28 (saite)
hehe, jā, man kaut kas tāds patiktu.
A. gadījumā gan nākotnes nebojāšana ir visai skaidra izvēle.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?