pēc vakarvakara un šī rīta, kad man jau pa īstam gribējās skriet prom ātri un tālu, jo vēlme uzšaut bērnam bija kļuvusi gandrīz vai nepārvarama.
tā nu visu vakaru sēžu virtuvē. sākumā cepu picu, tad ļoti lēnām novācu. drīz jau jāiet padzīvoties pie bērniņa un tad jāliek viņa gulēt. jāsaka, jūtos labāk. aizturēto niknumu vairs gandrīz nemana.

upd. iztīrīju virtuvi, sakārtoju istabu (rīta pusē ciemos bija mani vecāki ar vidējās māsas jaunākajiem dēliem, kas abi pamanījās izmētāt VISAS a. rotaļlietas), izkāru veļu un.. beidzos. tagad sēžu un cenšos atgūtnies.