-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2015-11-15 20:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pēc vakarvakara un šī rīta, kad man jau pa īstam gribējās skriet prom ātri un tālu, jo vēlme uzšaut bērnam bija kļuvusi gandrīz vai nepārvarama.
tā nu visu vakaru sēžu virtuvē. sākumā cepu picu, tad ļoti lēnām novācu. drīz jau jāiet padzīvoties pie bērniņa un tad jāliek viņa gulēt. jāsaka, jūtos labāk. aizturēto niknumu vairs gandrīz nemana.

upd. iztīrīju virtuvi, sakārtoju istabu (rīta pusē ciemos bija mani vecāki ar vidējās māsas jaunākajiem dēliem, kas abi pamanījās izmētāt VISAS a. rotaļlietas), izkāru veļu un.. beidzos. tagad sēžu un cenšos atgūtnies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]aborigens
2015-11-15 21:34 (saite)
es laikam nespētu nesadusmoties un nesākt bļaustīties, tur būtu jābūt ļoti stiprai motivācijai

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2015-11-15 21:39 (saite)
ir reizes, kad es nespēju. un paaugstinu balsi. reizēm pat nespēju noturēties un saspiežu viņas rokas līdz sāpēm. par laimi tas nav bieži.
es galīgi neesmu pacietīgs cilvēks, bet. ja tūkstošiem reižu tu redzi, ka bļaušanai ir krietni sliktāks efekts, kā mieram, tad tu mācies. lēnām, mokoši un sāpīgi, smokot dusmās, tu mācies. tā aug pacietība un rūdās tērauds :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2015-11-15 22:23 (saite)
jā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?