iknedēļas "rādi bērnam dabu" akcijas ietvaros, bijām šodien pie jūras. bērns laimīgi padesoja gar jūru, pavārtījās smiltīs, pašļakstinājās seklā upītē un pavicināja prāvu zaru. tad mēs devāmies pastaigāt pa priežu mežu kāpu zonā, tavu pārlaimību, kā viņa nesās no kāpām lejā, rāpās tajās augšā un smējās krītot. savas 25 minūtes to vien darījām, kā skrējām visi no kalniem lejiņā. tāds prieks, ka tagad grūti aizmigt, joprojām neguļ. jācer gan, ka drīz noplīsīs, spēki iztērēti pamatīgi, beigās kalnā vilkās, nevis skrēja :D