reimonds_pols' Friends

Varbūt kāds no cibiņiem brauc no Valmieras uz Rīgu šo ceturdien, 2.aprīlī, tā ap 22.00 (nu, pēc Pazudušā dēla) un es varētu uzsaukt degvielu, apmaiņā pret vietu automašiņā?

10 Jūs dzīvosiet ar mums un laukiem pēc jūsu ieskatiem. Dzīvojiet un dariet lietas, un iekārtojieties [laukos]. 11 no savas puses Šekems teica [Dinas] tēvam un brāļiem: "Ja es radīšu atbalstu jūsu acīs un ja jūs man teiksiet, es to darīšu. 12 Apsveriet taustāmu naudas summu, ko [jūs] ar Ansīti man noteiksiet kā dāvanu: esmu gatavs dot, cik teiksiet; tikai dodiet šo jauno personu man par sievu."

Pulsācijas vira. Es viņam jau iemetu ar sudraba kaltuvi. Pat tādi, kas nav maizes darbā nolikti. Drūzmēšanās pelnos.

Trajektorijai mēģina noslīpēt galvas tiesu. Paklupumi aiz drāznieces sintakses. Paklāju monētas. Makintoša svars. Slampes vadiņi. Hasīda augļu bazūnes.

Un tolaik tas trellis, kas, sīciņš būdams, iegāja būdā un uzcēla sev galvanizācijas staciju, tagad iznāk no DNR paklāju rūpnīcas ar snīpi un slīpmašīnu. Viņa viduklis ir apmēram, kā saka, savienots ar visumu. Ne katram var šķist savādāk, bet nopietnība ir tā lielmaņu valstība, kurā, ja gribēsi, varēsi nokļūt ar pakaļejošu datumu un vēl atmetīs atpakaļ kaut ko skanošu. Ja nopietnība ir vienīgais vārds, kas aprobējas šajā sabiedrībā, tad telefongrāmata un tās daudzie grami var ieviest skaidrību savādāk nenopietnā sarunā. Var bucīt bucīt apkārt un Serbijā, bet, vai tas ir vajadzīgs šajos vijošajos laikos, kad ne vienmēr vara ir sabotējama artava, vai redzi atšķirību? Vai tad no Priekuļu stacijas nenāci kājām tajā vakarā, kara somā un plāniem svārkiem? Varbūt tu liki sevī kādas atzīmes par nodarīto, varbūt, bieži esi skatījies acīs ar traumu. Varu tev pateikt, sliktas sliekas nes sevī mūžību tik pat lielā mērā kā Buratino skaitļi uz La Teufel. Bet bieži tā negadās tramvajā iekāpušajam likās ap acīm kādi miglas mākonīši, tumšāki kā iebraucējiem un nelikās vis lieki piebilst un atģisties, nelikās un stipri gribējās starp gurķiem ieslīdēt, pie dilles, nelikās, bieži nav licies, tikai izsamisis diegu ģenerators varētu kaut ko tādu sev nodarīt, pat mazliet liktos viņam, ja snigtu, ka no piekariņiem var pagatavot spageti mērci, ja viņam liktos, ja no vienas stūra dīvāna konstrukcijas uzplaiksnītu dzelzītis, viņš to uzreiz notvertu, savirpinātu pirktos, liktu lustrā pakarāties, viņam tā spice jau no jaunības likusies gāzveida, tā viņam likās, uzspodrinājis dzēšgumijas piku, licis aiz piedurknes pilspalvu ātrai izvilkšanai, pēkšņai atklāsmei, viss viens, tā pat viņa pirksti varēja ātrāk, viņš varēja uzsprāgt no pārslodzes, viņa didaktiskā automātisma prērija zaigoja no spicām viltībām, viņa tēvi jau kapsētā zināja, kā iznākumu paredzēt, kā zvīņas ap acīm izskaistināt, kā grafītam likt dancot pa nokaitētu dzelzi, pa šauro strēmeli no sājās vērmeles uz dvēseli.

Ville Valo, tu nolādētais, nožēlojmais simulat; astmātiķi-pīpētāj ar skābekļa balonu beksteidžā, ja?
Bet timēr meitene, kurai ap gadsimtu miju, kad solījies tūlīt-tūlīt galus atdot, bija 14; kas par tevi tā fanoja, jau sen ir mirusi.
Lai ko man dzīve neatņems, tie garie vakari slimnīcā pie izslēgtā tv paliks ar mani.

Infernālā majestāte, bļeģ.

Nez, vai kāda karevija vecākiem/tuviniekiem jebkad ir pieticis dromses un pašrefleskijas un kritušā kapakmeņa iekalt ģeniālo frāzi

Война дело молодых
Лекарство против морщин

Svaigākais, kas šogad dzirdēts mūzikā aiz 24-tet quebecois bandas jeb "Mana 2026. gada plejliste ir tikpat absurda kā 2026. gada realitāte". Tīrs DADA spēks, sapludinot post-postmoderno ar vēsturiski-autentisko - alternatīvās realitātes tekstūru un noskaņu dievišķi-ellišķa savienība ar nozīmīgiem toņiem, skaņām, bītiem, akcentiem no rokmūzikas vēstures.

Sunis rāja voinoi kokā tēstu, brūni krāsotu lāci ar uzrakstu minsku atdeva džīračam.

Turpinot iepriekšējo tematu vēlos sacīt, ka, lai gan kritizējami, kā manosfērai, tā feminismam bija legit iemesli, lai tie rastos un abos gadījumos tiek paustas arī lietas, kas ir patiesas.

Lasot Šopenhauera eseju par sievietēm ir diezgan jūtams, manuprāt, kāpēc feminismam vajadzēja rasties, tur tas ir labi redzams. Mani personīgi neaizvaino tas kā viņš noraida visādas sieviešu spējas un kapacitātes, tostarp intelektuālās un uzskata viņas par kaut ko starp vīrieti un bērnu - tomēr tā ir laba augsne iebildumiem. Varbūt man eseju vajadzētu pārlasīt, bet patlaban negribas. Cik atceros, tā tiešām man nepatika tikai viens moments:

"The first love of a mother, as that of animals and men, is purely instinctive, and consequently ceases when the child is no longer physically helpless. After that, the first love should be reinstated by a love based on habit and reason; but this often does not appear, especially where the mother has not loved the father. The love of a father for his children is of a different nature and more sincere; it is founded on a recognition of his own inner self in the child, and is therefore metaphysical in its origin."

Sievietēm vajadzēja savu balsi just to cut this bs.

Ej labāk turpināt domāt, ko kāds cits varētu par tevi padomāt. Tās domas ir tavas būtības un tava intelekta vērtas.

Šodien, 25. martā, Baltijas valstis atzīmē Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 1949. gadā PSRS sāka uz Sibīriju izsūtīt Baltijas valstu polit/soc/milit-inteliģenci - spējīgākos, talantīgākos latviešus, lietuviešus un igauņus, ar mērķi iznīcināt šo valstu spēju organizēt kulturālu pretestību.

Starp viņiem bija arī mans vecvectēvs un vecvecmamma no mātes puses. Vecvecmamma atgriezās, taču viņas vīrs nomira Sibīrijā.

Es joprojām dažreiz aizdomājos par to, ka pēdējie vārdi, ko viņš dzirdēja, noteikti bija nevis viņa mīļajā, plūstošajā latviešu valodā, bet gan skarbi skanošā krievu valoda no kāda kareiva, sarga vai citas utubungas-kacapa puses, kurš viņu necilvēcīgi nobakstīja līdz nāvei.

Zīmīgi, ka šī Baltijas sēru datuma naktī Krievija veica limitētu iebrukumu Baltijas valstīs - Igaunijā ar sprāgstvielām pildīts krievu drons trāpīja Auveras elektrostacijas skursteni.
Tikmēr naktī LV un LT sprāguši no Krievijas un Baltkrievijas ielidojuši droni ar kaujas galviņām. LV - 400m no dzīvojamās mājas Krāslavas rajonā. LT - sazin kur. Paldies dievam neviens cilvēks šajos uzbrukumos nav cietis.

Iepriekš jau bijuši gadījumi, kur viņu ofšoru ēnu flotes kuģi pārgriež Igauņu-Somu un Latviešu-Zviedru komunikācijas tīklu zemūdens kabeļus. Neizbrīna NATO bezmugurkaulinieciskā rīcība - mūžīgais apīzments.

Apgalvojums, ka Baltijas jūra ir NATO ezers, ir absolūtākās pupu mizas. Ja tas būtu NATO ezers, tad, pirmkārt, tur nepeldētu neviens Krievijas ēnu flotes kuģis, kas pārkāpj starptautiskās varmākām-izvarotājiem noteiktās sankcijas. Ja peldētu, tos ātri vien konfiscētu NATO dalībvalstis, izsolot tos publiski un naudu pārskaitot Ukrainai.

Brīvas navigācijas tiesības nav absolūtas. Tām būtu jāpiemīt tikai tām valstīm, kuras ievēro civilizētu tiesiskumu nevis despotiju, kas konstruēta uz 90to mafijozņiku un PSRS drošības dienestu palieku HOMOEROTISKĀS laulības. Jā, tu nepārlasījies - vārds "homoerotiskās" lietots apzināti, jo tas ir viens no jautājumiem, kas ikdienā nodarbina krieva bezapziņu.

Esmu daudz pētījis viņu kultūru, viņu komunikatīvo manieri, valodas skanējumu, citu kultūras uzdošanu par savējo, utt.

Manuprāt, daudzu krievu problēma slēpjas faktā, ka viņi šai pasaulē ir nākuši kā homoseksuāli vīrieši, bet tā kā viņu valstī homoseksuāļus pazemina līdz necilvēka statusam, viņos mīt NĀVES BAILES, ka kāds uzzinās par viņu noslēpumu. Un šīs NĀVES BAILES arī pavada šos jaunos vīriešus viņu ikdienas gaitās. Viņi mazāk baidās no savas valsts post-mafijas varas, bet vairāk no līdzcilvēku brutalitātes, tiem kaut kā uzzinot, ka "viņš ir gejs".

Kāda, tavuprāt, ir cilvēka ikdiena, kurš dzīvo NĀVES BAILĒS? Šāds cilvēks agri iemācās DUBULTDOMU - domāt vienu, bet teikt citu. Voila - 21. gadsimta krieva dvēselīte DEMISTIFICĒTA!

Viņu leksikā ir labs vārds, kas raksturo šo pazeminātības stāvokli, kas nostiprinās, ilgtermiņā nevis pieņemot sevi, bet bēgot, izvairoties, neskatoties sev acīs, utt. Tāds cilvēks top par mankurtu jeb cilvēku, kas ir morāli, sociāli un fiziski degradēts un zaudējis savas kulturālās/sociālās saites, jo pārāk ilgi dzīvojis tādā pretdabiskā mentālas verdzības stāvoklī.

Krieva dvēseles ikdienu pavada konstanta mentāla analīze - "ir jāveic pasākumi, jāpieņem mēri, lai neviens nekad neuzzina, ka man patīk vīrieši!" - respektīvi, ir jākaujas, ir jākaro, ir daudz jādzer un skaļi jābļaustas, un, kad kaimiņš lūdz aizpist muti, jo sīkie guļ, tad nahuj ar cirvi to kaimiņu nocērt nost savas latentās, paniku raisošās homoseksualitātes vārdā.

Bēgot no savas seksualitātes ne to vien var sastrādāt.

Baltieši zina, kā komunicēt ar krieviem - jāatbild ar identiskiem mēriem. Ja ar krieviem cenšas pa civilizēto, viņi tevi vienmēr apmānīs un beigās nomelnos tevi. Jāsaprot, ka viņiem ir daudz lielāki info plūsmu resursi - ja viņi alkst iedzīvināt kādu domu pasaulē, viņi izmantos savus miljons trulos ruporus, kas aklās bailēs atkārtos varas paustos vārdus: "Mēs nākam laupīt, izvarot un nogalināt, lai mums nebūtu laiks nodoties homoerotiskām izklaidēm".

Manuprāt, katram dronam, kas ielido no Austrumiem, būtu jāseko atbildei no mūsu puses, taču 2x lielākai. Simplistiska formula: kairinājums no viņu puses noved pie 2x kairinājuma no mūsu puses, utt., ut.jpr. Tā mēs varam arī efektīvi testēt savas dronu tehnoloģijas.

Vienīgi gļēvi bezmugurkaulnieki var tikt iebiedēti ar mūsu homoerotisko kaimiņu draudiem. Papēti viņu draudu vēsturi pirms mīz - 99% gadījumu viņu draudi ir pupu mizas, jo nerezultējas ar izpildījumu un sekām.

Un kā, tavuprāt, Centrāleiropas valstīm būtu jākomunicē ar saviem homoerotiskaji-mongoloīdajiem austrumu despotijas kaimiņiem?

Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc.

No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība.
Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem).
Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski.
Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs.
Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta.

UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas.

Manosfēra un feminisms (šeit nedomāju klasisko feminismu, bet tā izpausmes pēdējās desmitgadēs) ir vienas monētas divas puses. Kas abām šīm grupām ir kopīgs: pilnīgs paškritikas trūkums un vainas meklēšana ārpus sevis - pie visa vainīgs ir pretējais dzimums. Tajā ziņā viņi ir ļoti līdzīgi: manosfēras čuvaki ir vīriešu kārtas feministi un feministes ir sieviešu manosfēras čuvaki.

Tas arī ir novērojams saistībā ar aborta dekriminalizācijas likumu UK, ko sākotnēji Lordu palāta atmeta atapkaļ, bet tagad tas tomēr ir pieņemts, tas paredz, ka sieviete nedrīkst būt pakļauta kriminālajai izmeklēšanai arī tad, ja aborts ir veikts stipri vēlāk pēc atļautā termiņa. Kad runa, piemēram, ir par to, lai viendzimuma pāri varētu adoptēt bērnus un kāds ieminas, ka nav labi, ja bērnam nav māte (vai tēvs), tad progresīvais gals uzreiz nāks klajā ar argumentu, ka mātes mēdz būt visādas - reizēm mātes ir tādas, ka viņām ir jāatņem vecāku tiesības. Tomēr, kad runa ir par pilnīgu aborta dekriminalizāciju, tad kaut kā tiek pieņemts, ka neviena sieviete to nekad nedarītu, ja vien viņai nebūtu vissliktākie un dramatiskākie apstākļi, neskatoties uz risku kāds ir grūtniecības partraukšanas medikamentu pieejamībai (tie ir pasūtāmi pa pastu, tieši šāds gadījums izraisīja skandālu), tiek uzskatīts, ka 51% populācijas šajā gadījumā ir šīs idealizētās būtnes, kuras nav vienkārši spējīgas uz sliktu un amorālu vai pat brutāli ļaunu rīcību. Manas tiesības uz savu ķermeni pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem [vēlais aborts jebkāda iemesla dēļ] pāri visam gadsimtā, kad kontracepcija ir brīvi pieejama, man nešķiet kā emancipācijas uzvara, bet gan kā egocentrisma un narcisisma grāvis.

atsaucoties uz šo cibā minēto citātu "Latvija nav izpildījusi tās galveno apņemšanos, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti - tā nav integrējusi nepilsoņus"

man kā nepilsonim pašam nav jāintegrējas, visai valstij ir jāstrādā, lai mani integrētu. man nav jāmācās vietējā valoda un nav jāinteresējas par vietējo kultūru - valstij man ir jāiemāca vietējā valoda un jārada manī interese par vietējo kultūru. man nav jāpielāgojas valstij, valstij ir jāpielāgojas man. ja viņiem nesanāk, tad tas ir viss viņu feils, ne mans.

Ja man kādreiz būs sava rokgrupa, es to nosaukšu "Cik bagātniekus tu esi nogalinājis dzīves laikā?". Nez, man liekas piedūrīgs nosaukums. Mērķis - proponēt jautājumā ietverto ideju. Es uz to visu skatos no sekojošā skatu punkta - ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ sev nav vēl uzdevis šo jautājumu, tad mūsu mūzika viņu iedrošinās sākt apcerēt šo ideju. Jo vairāk cilvēki to apcerēs, jo lielāka iespēja, ka kāds rīkosies! Burvīgi!

frog power - welcome to the cream factory (full album)