they won't leave if you don't stop dancing

^^

1/26/21 12:40 pm - [info]psihs posting in [info]pajautaa

cilvēki destabilizē visu sistēmu ar savām putnu barotavām?

1/26/21 09:55 am - [info]methodrone

Vakar noliku dārzā ķobīti ar saulespuķu sēklām priekš vāveres, kas visu laiku te nāk. Šorīt skatos sīkā gorda ir atkal klāt un pārcilā un grauž sēkliņas. Novēršos uz vienu mirklīti, tad atkal paskatos pa logu.. nu un lūk. Gorda pazudusi ar visu ķobīti, vienkārši savāca un notinās. Cerams, ka atradīšu kaut kur dārzā mētājamies, citādāk nākamreiz sēkliņas steidzīgajai pilsētniecei došu līdzi take-away iepakojumā (kartona turziņā).

1/26/21 03:53 am - [info]zilnezal - 26.01.2021.

03:54

Daru tieši to, ko domāju, ka darīšu savos agrīnajos divdesmit. Sēžu istabiņā viegli bēšām, bet varbūt dzeltenīgām sienām, uz kurām uzrullēti neskaidri, laikam jau ziedu, raksti. Mans draugs cītīgi raksta esejas sesijai (šonakt esot jāuzraksta trīs). Es transkribēju kaut kādu ļoti nopietnu interviju un šausminos par to, cik netīra ir mūsu runājamā valoda. Katru reizi transkribējot atkal esmu par to pārsteigta no jauna. Ikdienā jau to tā nepamana.
Un pēc tam es rakstīšu recenziju. Bērnu grāmatai. Starpcitu, šī mēneša kontekstā bija divas manas recenzijas - manas pirmās. Ļoti ar sevi lepojos. Pamazītiņām.
It kā tik daudzas dienas šķiet, ka neko nedaru un tikai tērēju laiku esot, tomēr šad tad šādi tādi rezultāti parādās.
Man produktivitāte ir tāds kā uzplaiksnījums. Tad es nobliežu n-tos darbus pēc kārtas. un tad kādu laiku laiskojos. Tad apnīk, un es atkal kaut ko daru.
Esmu pieteikusies divos darbos. Vienā izturēju jau trešo kārtu. Par otru nezinu. Tad redzēs.

1/25/21 01:54 pm - [info]methodrone

Kopš ap 18. decembri dabūju ronu, neesmu vairs dzērusi nekādu alkoholu, un mani mazliet iejūsmo, vai drīzāk likumsakarīgi pārņem doma, ka varētu turpināt nedzert indefinitely.

Visu pagājušo gadu es dzēru kā Cersija multiplied by Tirions, teju pudeli vīna vairākumā nedēļas dienu. Mana atslodze parasti bija viens vai divi aliņi dienā, un ekstrēma atslodze - nedzert Pirmdienās.

Protams, galvenais iemesls nedzert ir, jo uz vecumu ķermenis tik labi vairs netiek galā ar atindēšanos, un pat no viena dzēriena sākas huiņīgi simptomi, kas ilgst vismaz pusotru dienu, bet ja turpina dzert, tad nemaz nepazūd tikai milzt:

Nomāktība
Lēnīgums
Galvas dulnums
Gremošanas problēmas
Sapņu trūkums
Trīceklīgums
Atmiņas vājināšanās
Enerģijas trūkums
Entuziasma trūkums
Labā apšaubīšana
Sejas ādas problēmas
Basically dzīvā miroņa simptomi

Bet tā kā neesmu jau vairak par mēnesi dzērusi, tā viss ir apvērsies otrādi un visas labās sajūtas un esības pazīmes atgriežas. Un tas man liek domāt, ka glāze vīna nav vērta, lai atkal visa tā zaraza vilktos tai līdzi.

Toties nedzerot ir pieejamas tādas nākamā līmeņa fīčas kā:

Sapņi, better than Netflix - visspilgtākais simptoms dzeršanai ir sapņu izzušana..
Enerģija un entuziasms darīt lietas - not that, ka man visu laiku ir duracell motivācija, bet enerģija ir brīvāk pieejama, kad beidzot izdomāju iet paskriet, vai garīgi pašiverēties. Enerģija is like - ok, let's go!
Sajūta, ka your body is no longer constantly recovering, but pretty much wholesome and ready to use
Skaidra smadzene - nav vairs glitchy and twisty emocijas, kas kaut ko murgo tev pakausī. Nekas nešķiet traģisks beyond repair, un es pārsvarā jūtos tik strong & stable kā Terēza Meja.
Pms resolution - dzerot pms laikā teju katru mēnesi sev kaut ko purpinu par miršanu un bezjēdzību, rijot asaras par to kā mani nemīl jo es loģiski esmu nemīlama. Bet pagājšmēnes, piemēram, varbūt tāpēc ka bija rona, bet pat ronu izciešot, es ne reizi neapvainojos ne uz vienu un pat asaras acīs nesaskrēja neparko!
Ēšana - es varu vairāk lopsīt zemesriekstu sviestu un ieturēties kā hobits, bez tummy problims, nekas nekur nepūšas, nesāp, nav jāpakārto ēdiena šķidrums vai cietums mana alokohola izvēlei, litrs sarkanvīna nededzina kuņģi. Nav durstīgas sajūtas random vietās vederā.

Bet galvenais, vienkārši ir laba sajūta, kad tu dari kaut ko, kas ir pareizi priekš ķermeņa un psihes. Vienmēr ir divas sajūtas par visu dzīvē - kad tu zini kas ir pareizi, bet mazliet ciniski un apātiski arī sāpīgi piemiedz acis un izvēlies darīt to kas ir nepareizi, vai arī aukstasinīgi, mierīgi varbūt mazliet sāpīgi, bet atbrīvojoši for sure izdari to kas ir pareizi.

Tāpat kā visi mazie grēciņi un lielie dzīvē: tas nav vajadzīgs.

Varbūt kāds mani kaut kad vēl pielauzīs dzert uz kādas klints saulrietā. Bet honestly, ar gadiem dzīve kļūst arvien mistiskāka un izklaidējoši skaudrāka, un to var dziļāk un spējāk asimilēt bez tā svina, ko salej alkohols galvā.

1/25/21 02:16 pm - [info]kisswithafist posting in [info]pajautaa - pease porridge in the pot 9 days old

Vai var kaut kā izlabot pārāk šķidru/zupveidīgu šķelto zirņu putru? Zirņi jau izšķīduši, bet zupa nebija šīs aktivitātes mērķis. Paldies!

1/25/21 10:20 am - [info]garamgajejs

We would say things like: “This is an outbreak. Infectious diseases run their own course unless one does something to intervene.” And then he would get up and start talking about, “It’s going to go away, it’s magical, it’s going to disappear.”

https://www.nytimes.com/2021/01/24/health/fauci-trump-covid.html

1/25/21 03:04 am - [info]zhora posting in [info]pajautaa

Youtubes rekomendācijās parādījies reāli atbaidošs saturs, psihiatriskie pacienti, kaut kādi 50 gadu mācību filmējumi. Kā man tikt vaļā no šīm rekomendācijām?

1/24/21 11:10 pm - [info]saccharomyces - civilizācija

- i had no choice.
- no choice?!
- a hard choice! made under great duress, but with the intent to achieve the least awful outcome. you wish to return to civilisation. that is what civilisation IS.
Tags:

1/24/21 07:48 pm - [info]zilnezal

mierīgs akmens
mana galva
vienā vietā

mana āda izstiepjas
tai pielīp visi istabā esošie priekšmeti
sienas griesti paklāji
galds pie kura tu sēdi

nav smagi
ir viss savās vietās
sev blakus

manas acis elpo
kā mazi glumi ūdensaugi
lipīgiem plakstiem

istaba manī ienāk
ar ieelpu
piepilda manas plaušas
ar plauktiem krūzītēm atslēgām

nav grūti
ir viss savās vietās
sev blakus

mierīgs akmens
mana galva
vienā vietā
savā

1/24/21 01:01 pm - [info]martcore

ar izlasītajām grāmatām - pirmkārt, mūsu kontā iegulstas iecienītā rakstnieka Andreja Dripes publicistika "Bet kā ir ar meitenēm?" (1978.g.), kurā ir gan reivs autora galvā, gan šīs pašas Alsviķu karsējmeitenes, gan apbrīnojami identiska genderlomu ideju piramīda kā mūsdienu Latvijas tradicionālo vērtību piekritējiem , gan nu jau par firmas zīmi kļuvušās Pedagoģiskās Sēdes. Ir pat neliels fragments, kas bezmaz vienīgais mūsu literatūrā varētu citiem palīdzēt atšifrēt manis pašizdomātā teiciena-skaitāmpantiņa "одну ложку за тигрёнка, одну ложку за слонёнка" otro daļu (nea, tomēr neatšifrēsiet). Lieliska grāmata.

Otrs spēkadarbs ir Māra Ruka "25 gadi sektā", no vienas puses opuss par pseidostudentu korporāciju vēsturi dievzemītē, no otras - tas ir vislabākais melnās komēdijas scenārija aizmetnis, kādu vien esmu redzējis iz kāda no mūsu rakstnieka radošās spalvas iztekam. Nu, rakstnieka, protams, tas būtu stipri teikts, un vēsturnieks Ruks arī īsti nav, viņš šeit ir nedaudz jūtās un pasaules uzskatos aizvainots kristietis. Taču neskatoties uz to, esmu pārliecināts, ka viss šajā magnumā pavēstītais noteikti ir patiesība; nopietni, man vienreiz ir gadījies 90-o gadu studenta gaitu laikā iedzert ar pāris korporeļu fukšiem, pie tam vēl viņu fraternitijas apsardzes pamestā citadelē (ar visiem tiem kausiem un rapieriem), tas ir tāpat kā iedzert ar pāris alkoholu mīlošiem Jehovas lieciniekiem, ne vājiem nerviem. Arī lieliska grāmata - tikai tumšie rituāli, sazvērestības un pentagrammas uz atrofējušos pensionāru pļeškām, ftw!

1/24/21 10:02 am - [info]zilnezal - skumji pa īstam

balti līķauti nosedz visas tās mājas
kurās reiz tik bieži gāju
tagad no manis tur tikai
pēdas

un arī tās
drīz aizaugs ciet

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
ielas mani atpazīst un padevīgi lokās

šoreiz tik uz citu pusi
tagad man ir citas mājas

jāj un jāj un neapstājas
pilsētā šai nav tai mājas…

pāri ceļtekām un vārtrūmēm
kā balta migla maigi tīkli
sasalis ir sastingušais siltums
tas tik ātri nepāriet
kā aukstums

kā bēru gājiens šodien mani ceļi
lai kur es ietu skumji logos
notrīc debesis

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
arī tās
drīz aizaugs ciet

1/24/21 09:17 am - [info]zilnezal - 24. 01. 2021.

Ir tādi rīti, kurus tu nenoguli. Tikai nevienam nesaki, ka negulēji arī pa nakti. Citādi viņi tevi žēlos. Vai saprotoši pasmaidīs. Bet es gribu atsvabināties no šī negulētas-nakts-konteksta, kas man velkas pakaļ pieķēries kā dadzis. Es gribu būt šeit - no rīta. No nekurienes nācis. Uz nekurieni neejošs. Tikai te. Un lēnām aust gaisma.
Ik pa laikam pārlaižu acis pār istabu. Tur tu sēdi - pie galda otrā istabas galā. Un klabini taustiņus. Tu raksti eseju par Vitgenšteina Loģisko traktātu. Un tas, cik ilgi tu to dari, nav svarīgi, jo nekāda PIRMS nav. Es no tā atsakos. Es to novelku kā vecas drēbes. Un tu tās vairs neredzi man mugurā.
Mums kaut kas šodien ir sarunāts. Arī tad tas notiks - tāpat vien. Bez gaidīšanas. Tas ne no kā neizrietēs. Tas tikai notiks.
Un kaut kad drīz mēs iesim uz parku. Tāpēc, ka mēs iesim uz parku. Tur nav nekāda naratīva. Tikai gājiens uz parku. Tiešs un veldzējošs. Un uz ielas būs šļura. Un nav svarīgi, kāpēc - šļura. Bet tagad tā ir. Un mēs tai bridīsim pāri. Un mēs nerunāsim par to, no kurienes viņa tapa un kas viņa bija pirms tam.
Es klabinu taustiņus. Un tas ir viss, ko es daru. Es klabinu taustiņus un tu arī. Un ir rīts. Ir rīts. Un mēs abi tajā esam.

1/22/21 08:57 pm - [info]gnidrologs - babeņu kolektīvs: memo #4587

Kā gan vecenes cenšas viena otru aizmuguriski iznīcināt. Pilnīgi bez žēlsirdības un empātijas. Kā haizivis - sajūt asinis, uzklūp. Labi, ka esmu mazrunīgs un lietišķs skaidrā, priekš viņām liekos pelēcīgs dīvainis. Tās spīganas agri vai vēlu grib iepīt visus savā veļu pasaulē. Paranoya nuclear blues.

1/22/21 08:06 pm - [info]zilnezal

VAARDS KURAA NOSAUC KAADU CITU

Lai arii tu esi pagalam noteikts
un ierobezhots savaa iekshbuutiibaa
ir problemaatiska tava ietvershana
vienaa vaardaa

es varu tev kaa muuri apkaart buuveet
vaardu sienu
un nosaukt visas taas lietas
kuras es varu pieliidzinaat
citaam

kaa lai es nosaucu tevi
ja tu tik strauji kusties
kaa uudens tu atnjem man formu
un ienjem saveejo statiski triicoshs
kaa radiovilnis

kaa lai es tevi iespiezhu vienaa burtaa
un padaru galiigu
taadu ko nemuuzham
vairs neaizskars paarmainjas
taadu kas paliks
taadu kas ir
un kas ir arii tad
kad buus veelaak
un arii peec tam

tu staavi man pretii
un tev ir tik siltas
acis
un es esmu maza
maza meitene un es
tikai gribu visas lietas nosaukt
vaardaa

1/22/21 07:52 pm - [info]zilnezal - Nakts tik balta ka bail

plaukstu līnijas satumst
kā kalstošas upes atklājot
baltu un kailu
laika ieskrāpētu
dzīslu

tā ir vienīgā taka
pa kuru brienot manas pēdas
paliek tīrākas ar katru soli

ceļš pazīstamāks par pašas ādu
ceļš kas pats sev ir zīme un gals

es lienu kā balta čūska
es sekoju siltuma viļņiem
tie ved mani tev pa pēdām

es atrodu tevi vienu
visas takas izbeidzas šeit
uz maza soliņa
no kura var redzēt
sirdspukstu ausmu

1/22/21 07:51 pm - [info]zilnezal

http://www.punctummagazine.lv/2021/01/22/starptelpa/

1/22/21 04:45 pm - [info]methodrone - Bailīgie gadi.

Kopumā, kamēr cilvēki par spīti visam spēs saglabāt kompromisu pasaules problēmu priekšā, tikmēr cilvēcei ir cerība.

Tāpat kā ilgtspējīgās attiecībās, katra puse apzinās un pieņem, ka ne vairākumu, bet kaut ko no sevis kā 'individualitātes' zaudēs, tajā pašā laikā iegūstot pretī, ko daudz dziļāku un garīgāku.

Iemācīties runāt nevis strīdēties, klausīties un nemelot, saprast un mierināt savas emocijas, piedot un atvainoties, rādīt ar darīšanu, vienmēr izvēlēties kopību savrupības vietā, celties atkal un atkal, mēģināt vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un tā līdz savu dienu beigām.

*

Tikai tad var pastāvēt demokrātija. Bet pasaulē, kur cilvēki viens otram vairs nepiekrīt par fundamentālām esības definīcijām, demokrātija var arī neizdzīvot. Arguably, pat lēnprātīga nostāja diskusijā par esībai dundamentālām lietām ir praktiski neiespējama, ja ne (atkarībā ar ko runā) psiha.

Ja cilvēce ir attiecības, tad es ceru, ka šis pārītis morāli pārvarēs savas atšķirības, un ļaus tām iedvesmot vienam otru uz ko radošu un uzmundrinošu, nevis viens otru nomušīs ar indi un dzelksni.

Demokrātijā vairums var lēnprātīgi spriest par to, vai pāriet uz Eiro vai nē. Bet kad runa ir par lietām, kas ir cilvēka esības pamatakmeņi, tad vienam būs grūti pieņemt to ko otrs ir lēmis.

Es, protams, ceru un gribu, lai pamatakmeņi būtu universāli un spoži savā tīrumā un skaistumā visiem. Bet pagaidām man šķiet, ka man pieder tikai viens mazs, noplucis akmentiņš, kurš valda par saticību un mīlestību par spīti visam. Un rādās, ka daudziem mīlestība kļūst arvien nesvarīgāka. Ja mums pazudīs tā, tad mēs nogrimsim ātri.

Es tomēr arī esmu optimistiska par cilvēci, un zinot, ka cilvēki nespēj pavilkt esību bez mīlstības, es paredzu, ka viņi tomēr varbūt untumaini bet meklēs kompromisu.

Jo nepiekrist otram ir viena instance, bet ieaicināt un nēsāt sevī smirdīgu puvekli naidu pret otru, ir pašam inde, ko tu paklausīgi sātanam malko katru dienu. Un tā ir diezgan speciāla darība, teju rituāls, kas ir jāatkārto un jāuztur konstanti, jātur saujā visiem spēkiem. Ne nejaušība vai jočiņš.

Ja tev šķiet, kā kāds ir dēmons, tad neskaties uz viņu, lūdz Dievu par viņu, un aši tad izliec viņu no sava prāta. Bet kur viņu liks demokrātija?

*

Bet es tagad domāju, pēc kādas abstraktās mākslas izskatītos demokrātija, kur valda tikai vairuma pamatakmeņi. Un ja cilvēki tik izmisīgi grib pieturēties pie demokrātijas, vai tad viņi atstātu citus karājamies limbo, vai izdzīvojot nepatiesu, aplauztu esību?

Vajag kaut ko labāku par demokrātiju, kas nav apspiestība. Kāda būtu pasaules kārtība, kur mazākums nezaudētu? Diemžēl man nekas cits nenāk prātā, kā totāla anihiliācija un haoss, jo diemžēl pie mazākuma vienmēr, kā likums cilvēku pasaulē, pieder visādi pabiru, kritušo, sunpurņu un nelīdzsvaroto voblu elementi. Es negribu baidīties pasaulē, kur daži likumi būtu balstīti uz sērijveida slepkavu vai maniakālu šizofrēniķu, pat ne skumju alkoholiķu vai hardcore weed stouneru preferencēm.

Mans secinājums ir, ka pasauli nav iespējams sadalīt, un pat kopsaucēji nav pietiekami, lai saglābtu situāciju.

Izrādās, ka nevienlīdzība ir pašas demokrātijas pamatakmens, kas to gremdē dziļāk haosa akacī.

*

Tomēr man ir arī optimisms, jo es ticu, ka Zemes esība ir tikai maza, krāšņa drumstaliņa. Un pat, ja viss apkārt sadrups un nogrims, es tikuntā prātā paturēšu savu mīlestības spožo oliņu.

1/22/21 03:37 pm - [info]ingmars - dieva nav

Starp citu, tas varētu dažus šokēt, bet Dieva nav.

1/22/21 03:17 pm - [info]ingmars - bērnu ferma

Nāktonē bērnus audzēs fermās. Tradicionālajā "ģimenē" audzināts bērns ir pakļauts pārāk daudz riskiem. Piemēram, neviens bērns nav pelnījis tikt izaudzināts par homofobu.

1/22/21 02:32 pm - [info]aleja posting in [info]pajautaa

Lūdzu, iesakiet labu psihiatru, kas spēj komunicēt ar klientu angliski!

1/22/21 01:30 pm - [info]alefs

Mirušās krustmātes kaķis ir pārcēlies uz manu vecāku mājām. Tas staigā pa istabām un izsaka neapmierinātību, ka netiek pienācīgi barots un paijāts (tas ir, ne visu laiku).

Ir kaut kas sildošs skatīties, kā kaķis visbiežāk mēģina ierausties tieši mana tēva klēpī. Tēvs allaž ir bijis kategoriski pret jebkādu mīļdzīvnieku ieviešanu mājā, bet tagad viņa pretošanās kaķa centieniem nav rezultatīva, un laiku pa laikam kaķis tomēr uzvar.

1/22/21 09:44 am - [info]methodrone - Will you shut up man..

Sāku skatīties to Satori diskusiju, un uzreiz jau pārņem roku nolaišanās kombinācijā ar filozofisku prieciņu, ka I do not relate to all your puny human problems.

Patika, kā viens no tiem vīriešiem pateica, ka "Katrs vārds ir dzelme." - jūs nemūžam nespēsiet nodefinēt savus terminus rēnie mirstīgie, un ja jums sanāks viņus nodefinēt, tad varat būt droši, ka esat pieļāvuši paradoksālu kļūdu.

Ģimene ir tuvākie cilvēki, kas ir paši svarīgākie pasaulē un kuriem var vienmēr uzticēties. Bērnu rada svētais gars un Dievs ir tava ģimene.

Visas dvēseles nāk no Dieviņa, visām dvēselēm uzdevums ir turēt pātadziņu cieši sev klāt, lai uzsistu sātanam ikreiz, kad viņš savu ģīmi sāk bolīt.

Valdība pārsvarā nāk no sātana, tāpēc nekļūstiet par tās vergiem un ejiet savu ceļu cik nu ir iespējams.

Kā Melānija teica: "Be passionate in everything you do but always remember that violence is never the answer and will never be justified."
Ja vien cilvēki atjēgtos, ka vardarbības avots vienmēr ir psiholoģisks, un fiziska vardarbība ir tikai puvuši ziediņi, pelējums if you will. Svešu māju demolēšana nepaglābs no pelējuma paša mājās.

*

Cilvēkiem vajadzētu pārkāpt sev pāri, un aizsargāt bērnus, lai kā viņi būtu radušies. Citādāk, aizsargājot tikai daļu bērnu, vai prioritizējot privilēģijas tikai daļai bērnu, viņi konkrēti pasaka, ka Dievs šo bērnu ir radījis kā neforšāku nekā to citu, labi zinot, ka Dievs visus bērnus, visus cilvēkus rada pēc savas līdzības. And that is pure, unadulterated Bad Faith in action aka satan in action.

Varbūt tas nozīmētu, sadalīt pienākumus/tiesības par bērnu visām iesaistītajām partijām pēc viņu nolūkiem. Manuprāt, visas problēmas cilvēku pasaulē rodas no tā, ka viņi ir slinki un naidīgi, un negrib iedziļināties konkrētos gadījumos, bet ar savu trulo izskapti dvēseles visas pļaut un mest kā prastus zāles stiebrus. Viņi ir akmeņi, bet dzīve ir upe.

1/22/21 11:04 am - [info]ingmars - EL

Exploded level.

1/22/21 12:26 am - [info]ingmars - valsts pienākums

Valstij būtu jāaizstāv cilvēktiesības, valstij nevajadzētu diskriminēt minoritāšu grupas tikai tādēļ, ka tautas vairākumam ir naids un aizspriedumi pret minoritāšu grupām, tā nav demokrātijas būtība. Valstij ar savu politiku vajadzētu tautai rādīt piemēru ceļā uz iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību.

1/21/21 10:33 pm - [info]zilnezal - Šodien es visu dienu guļu


Ir 2021. gada 21. janvāris. Mazliet aizkavējos, šo rakstot - tad varētu citēt kāda tviterī rakstīto, ka ir ''21. gadsimta 21. datuma 21. stunda''.
Bet nu neko.
Visu dienu dzeru jāņogu sulu - atšķaidītu ar ūdeni. Un guļu. Kad pamostos, domāju par to, ka man vajadzētu sākt lasīt visādus vēsturiskus materiālus, lai es līdz otrdienai paspētu uzcept eseju par to, kāpēc līdz Baltijas valstīm neatnāca Renesanse. Žēl, ka nevaru rakstīt tikai savas intuitīvās nojautas (baigi tālu dzīvojam) vai kaut ko vispārīgu, bet, visticamāk, patiesu (gan jau kaut kāds karš kaut ko sapisa). 

ehh.

Rīt man ir virtuāla darba intervija. Pulksten vienos dienā. Uztraucos. Pēdējā laikā ''viens dienā'' man ir analogs normāla cilvēka ''astoņi rītā''.
Un naktīs man nenāk miegs. Par spīti tam, ka dzeru miega zāles - nenāk. Bet viļņiem kā dūriens nāk trauksme. Viļņos. No ārpuses. Jūtos tā, itin kā man kāds uzbruktu. 
Tad edgars lasa man priekšā pasakas. Pēdējos vakarus tās ir indiāņu teikas. Vakarnakt es esot aizmigusi pēc piecām lappusēm.

Bet šodien es visu dienu guļu. Esmu ziemai pašā vidū. Uz mazas saliņas. Labi, ka te ir silti un spīd mazas gaismiņas. Bet vēļ ilgi būs nakts. Ir tikai janvāra nogale. 

x

1/21/21 08:58 pm - [info]arkls posting in [info]pajautaa - divas lietas

1. Varbūt kādam ir lieks, pārdodams un neatvērts IKEA melno galda piederumu komplekts? Ikea pašlaik nav pieejams. Pērku!
https://www.ikea.lv/lv/products/virtuve/galda-piederumi/galda-piederumi/tillagd-galda-piederumi-24-gab-melna-krasa-art-40343001

2. kur Rīgā var nopirkt Toblerone?

1/21/21 04:09 pm - [info]methodrone - Magnetic Field.

Aizvakar nevarēju vairs izturēt savu galvu, tāpēc pazvanīju uz 111 pakonsultēties. Trīs dažādas sievietes noklausījās manu bēdu stāstu, līdz trešā uzņēmās atbildību mani nosūtīt uz A&E. Slimnīca par laimi dažu minūšu gājienā no mājām, tāpēc bailīgām actiņām aizdrebinājos līdz ko noliku klausuli. Pavadīju tur no 16:00 līdz 22:00, mani apskatīja pieci dažādi ārsti, notecināja asintiņu, uztaisīja kontrastvielu datortomogrāfiju, lika gaidīt trīs stundas rezultātus, viss bija normāli, aizsūtīja mājās. Nākamajā rīta nosūīja uz magnētisko rezonansi, lika iečurāt trauciņā lai izslēgtu grūtniecību, tad gaidīt vēl trīs stundas, nosūtīja mājās.

Tikko beidzot runāju ar jau astoto ārstu, kurš mani nomierināja ka rezonanse ir pilnībā normāla. Bet ka nosūtīs mani pie neirologa uz citu slimnīcu. Pašlaik vēlaizvien jūtos tā it kā kāds ar pannu pa galvu būtu iesitis - reibonis, spiediens, sīkšana un vājums, ik pa laikam kreisā sejas puse jūtas vāja vai mazliet nejūtīga, sāp kreisā roka un kakla sāns ik pa laikam, nāk un iet, nāk un iet. Nezinu, ko gan man tas neirologs varētu vēl izmeklēt, bet I look forward to it.

Pagaidām vienīgā reasonable diagonoze, ka tā ir post-viral vobla no koronas, un visi ārsti kā viens mazliet nopūtās, ka rona ietekmē cilvēkus neskaitāmos veidos, kas vēl visi nav izpētīti un atzīmēti.

Otra teorija, ka šīs varētu būt stresa sekas, manuprāt, nav īpašas ievērības vērta, jo es neizjūtu stresu, jo manā dzīvē nekas nenotiek tāds, kas varētu būt stresa cēlonis. Mans vienīgais stress ir, ko gatavot vakariņās, un pa kuru parka pusi / vai iet pastaigāties. Plus, dzīves posmos, kad man ir bijis stress, viņš nekad man nesita ar pannu pa galvu.

Lai nu kas, man šo divu dienu laikā ir atjauninājusies dziļa cieņa pret NHS. Viņi visi ir sirdskaidri un apzinīgi kaķēni, kas tevi apuķinās kā bebīti. Pirms es zvanīju 111, es paredzēju, ka kaut kāda tante apātiskā balsī man nobērs, ka lai nomierinos, ieņemu Iboprofēnu un gaidu dažas dienas, pēc kurām man maģiski viss pāries m-kay? Bet tajā vietā man pārbaudīja visu iespējamo un pret maniem simptomiem izturējās apzinīgāk nekā es pati, lai arī viņi visi tur drošivien ir pārstrādājušies līdz pēdējam glābjot patiesus koronas pacientus. Es gribētu tā kā mana vecmāmiņa bērnībā, visām savām dakterītēm un dakterīšiem aiznest šokolādes kastīti ar puķēm.

1/21/21 11:17 am - [info]temperature - 238 (žēl tās stulbās aitas)

negaidīju, ka es no savējiem būšu otrā, kas sabruks. pirmā, protams, bija mūsu galvenā ekstraverte, kurai jau ļoti sen ir ļoti grūti.

es dzīvoju tikai citiem cilvēkiem. tagad to nav, un bez ārēja stimula es nonāku apātijā. negribas pilnīgi neko, darbi stāv, šomēnes priecāšos, ja izdosies sakasīt nākamā mēneša rēķiniem. vairs neklausos grāmatas, neskatos filmas, ēdu arvien sliktāk. savas divas atļautās mājsaimniecības satieku reti, un arī tas mani vairs nespēj uztraukt. šodien, iespējams, atcelsies sarunātā tikšanās (pamatotu iemeslu dēļ!). jūtu sevī lielas skumjas par to, bet netieku tām klāt. pateicos pms par to, ka varu paraudāt. tagad gan es cilvēku un pieskārienu trūkuma dēļ esmu raudājusi arī ārpus pms. bet man tā raudāšana skaitās burtiski "notecēja divas asaras". gribētos prast izkaukties, neglīti izpinšķēt ārā to saspringumu no sevis.
agrāk man likās, ka klišeja "staigā kā dzīvnieks krātiņā" ir tikai metafora ieslodzījuma sajūtai. bet es staigāju. pastāvu pie viena loga, pagrozos, tad eju pie otra. stāvu istabas vidū vairākas minūtes un blenžu nekurienē. ne uz ko nevaru koncentrēties. ir apnikums un trauksme vienlaicīgi. ļoti ātri nogurstu. pilnīgi viss iekšā ir tāds sastāvējies, nekustīgs un neiekustināms.

būdama šajā stāvoklī, domās kļūstu netaisnīga pret draugiem. man neizmērojami skauž tas, ka viņiem visiem ir kāds blakus. es esmu vienīgā, kas ir patiešām single un patiešām viena. vakar draudzene garāmejot izmeta vārdus "man šobrīd cilvēku pietiek", un man ir dusmas uz sevi par to, cik ļoti tie iedūrās. nav taisnīgi īgņoties uz draugiem par to, ka viņi jūtas normāli un atklāti man to saka. es negribu, lai, ar mani runājot, jāpiedomā pie vārdiem. tāpēc es jau tagad atvainojos par to, ka tev šis bija jālasa.

un, protams, visu laiku prātā skan: "nu kas ir, tu nevari vienkārši saņemties, stulbā aita?!"
bet man ir aizdomas, ka nevaru.

1/21/21 11:02 am - [info]dienasgramata

DELFI. Valsts policija informāciju par personām, kuras iegādājas, tirgo vai uzglabā nelegālās cigaretes, psihotropās un narkotiskās vielās, kā arī alkoholu, iegūst operatīvas darbības rezultātā, taču nereti policija informāciju par kāda iedzīvotāja pretlikumīgajām darbībām saņem no iedzīvotājiem, par ko likumsargi izsaka pateicību un aicina arī turpmāk ziņot par šāda veida pārkāpumiem.

1/20/21 11:48 pm - [info]zilnezal - es gribu būt patiesa

es cenšos, no visas sirds, visas savas izvēles veikt pēc vislabākās sirdsapziņas. reizēm es šaubos. bet es uzticos. man apkārt bieži ir haoss. Daudz kas ir procesā starp būšanu vienam un kļūšanu citam. Viss mainās un jūk.
bet es tomēr turpinu ticēt.

https://www.youtube.com/watch?v=6BbnJittaJc&list=PLskrKz814LLcE5AdP2-RHloZesdQYXuXc&index=15&ab_channel=TheRobaczek

1/20/21 11:34 pm - [info]ingmars - shortcut ir latviski dublēts anime

Shortcut ir latviski dublēts anime. Piemēram, Chunibyo filma. Vai, piemēram, Fate/stay night filma. Kāds interesants laikmets, kādi savādi notikumi.

Dīvainības mīlai netraucē! Paļaujies uz mani
Love, Chunibyo & Other Delusions! Take On Me
Lai gan Rikka Takanaši mācās vidusskolas pēdējā klasē, viņa joprojām turpina dzīvot fantāziju pasaulē. Arī viņas attiecības ar Jutu Togaši nav mainījušās pēdējā pusgada laikā. Tuvojas iestājeksāmeni, un abi vēlas pieteikties studijām vienā universitātē, taču Rikkas vecākā māsa Toka izlemj aizvest meiteni uz Itāliju, jo atradusi tur darbu. Šāds negaidīts pavērsiens izraisa haosu pāra dzīvē, jo Juta un Rikka nevēlas šķirties. Izmisušie jaunieši lūdz padomu draugiem, un pēc īsas sarunas rodas plāns - abiem ir jābēg.

Liktenis. Cīņas nakts
Gekijouban Fate/stay night: Unlimited Blade Works
Šī ir populārā vizuālā romāna “Liktenis. Cīņas nakts.” otrās sižeta līnijas ekranizācija. Šajā sižeta līnijā galvenā varone būs Tohsaka Rina. Gaidāmi atklājumi par Širu un viņa likteni.

1/20/21 11:42 pm - [info]zilnezal - kad draudzības beidzas

Reizēm draudzībām pienāk gals. Kā upes tās izirst strautos, tad tērcītēs, un tad izsust pavisam.
Jūs turpinat kopā iedzert, bet tevi vairs neaicina doties uz jūru vai pastaigāties.
Jūsu sarunas kļūst strupākas.
Tu jūties tā, it kā stāstot par saviem labajiem jaunumiem lielītos vai uzbāztos. Tu jūties nedaudz nodots.

Ko dod tas, ka draugi dzērumā saka tev, ka viņi tevi ļoti mīl, bet ikdienā viņi nav klātesoši? Varbūt jums vairs nav, par ko runāt. Varbūt jums vairs divatā nav ērti.
Varbūt ir jāļauj tam iet savu ceļu. Varbūt nevajag pieķerties.

Ja nespītēsies par daudz, tas atmirs kā aizlūzis koka zars, kam jau sen vairs nepieplūst ūdens.

1/20/21 11:36 pm - [info]zilnezal - mīlēts cilvēks sāk izskatīties skaists

es pēdējās dienas izskatos dzīva

1/20/21 10:49 pm - [info]zilnezal - diena, kad mēs ieguvām krēslu


Šis ir mans kārtējais mēģinājums ielikt kādu citu bildīti. Aizvien līdz galam neizprotu, kā tas darāms.
Šodien bija gara, gara diena. Pagulējuši četras stundas, mēs braucām uz Tukumu pakaļ mīkstam atpūtas krēslam, ko man laipni atdāvāja Laima. Kuru, kā es šodien apjēdzu, es pazīstu jau astoto gadu...[un visi cilvēki vienbalsīgā korī nopūšas: tas laiks tik ātri skrien...]
Laima man uzdāvināja Muminu puzli. Viņa zin, ka man mumini ir ļoti mīļi. It īpaši Susuriņš un Mija. Ar viņiem es spēju identificēties visvairāk. Vai arī: viņiem piemīt īpašības, kuras es vēlētos sevī attīstīt. Nezinu droši.
Laukā bija šausmīgi auksti un puteņoja. Mēs piebraucām pie omes mājām un viņa mums iznesa gurķus un ievārījumus par spīti tam, ka mums ir rūķīšu ledusskapis un nav kur to visu sabāzt. Man šķiet, ka brīžos, kad centos to pasacīt, viņai pēkšņi kaut kas ieniezējās ausī un tāpēc manis teiktais palika nesadzirdēts. Bet mēs tikām arī pie jauniem aizkariem, un edgars dabūja divus mēteļus - vectēva ādas jaku (ļoti stilīgi) un omas sarkano jaku (kurai var piespraust pūciņu boa ap apkakli un rokām). Edgaram ļoti piestāv. 
Mēs aizgājām līdz gaisa tiltiņam lai uzsmēķētu, bet sejā pārāk stipri sitās putenis, tāpēc nācās slēpties vārtrūmē. Tad mēs devāmies mājās. Gribētos, kaut būtu siltāks - tad mēs varētu pastaigāties pa mežu un mazliet palaiskoties sūnās vai ezermalā. 
Bet nu - neko darīt. 
Vakariņās mēs ēdīsim karbonādes, ko mums sacepa vectēvs. Un uzdzersim jāņogu sulu.
Ir pavisam omulīgi. 

1/20/21 08:27 pm - [info]gnidrologs

1/20/21 08:03 pm - [info]aiz posting in [info]pa_leeto - dindinIZPĀRDOŠANA

Powerbank par piecīti, Adidas botes, Fjällräven legingi, IKEA mājlietas, psiholoģijas grāmatas, guļammaiss, sarkanā dzīpara aproce, sloksnes zobu balināšanai, drēbju stanga, vaskadrānas sieram, dūnu čības, stilīgi šņorzābaki, mēteļi, tunikas u.c. labumi. 

Apskati visu piedāvājumu!  

Droši raksti mani, ko izvēlējies ;)
Sūtu ar OMNIVA.

1/20/21 07:03 pm - [info]brr posting in [info]pajautaa - Veļas mašīnas pārvešana

Vai veļas mašīnu var droši pārvadāt, ja nav pārvadāšanas/cilindra turēšanas etc. skrūvju un kronšteina? Drošu sirdi var kraut auto vai doma slikta?

1/20/21 01:02 pm - [info]ingmars - kā

Kā es varu sniegt interviju, ja es neticu savai identitātei?

1/20/21 12:42 pm - [info]ingmars - KR

Nāc, nāc, Kvalifikācijas regula.

1/20/21 12:19 pm - [info]ingmars - bubb

I just wish it was less memorable.

1/20/21 11:42 am - [info]ingmars - labi gan, labi gan

Labi gan, ka man ir Jēzus. Ak, cik cieši viņu turu, lai viņš atsvaidzinātu manu sirdi, kad esmu slims un skumjš.

1/20/21 11:23 am - [info]ingmars - JC

Jesus Christ, Denton.

1/20/21 09:37 am - [info]zilnezal - es gribētu likt arī citas bildes, bet visas pārējās, ko mēģinu ievietot izrādās esam par lielu



bet es pamēģināšu vēl reizi:

X

piedodiet, viss šis klabs tagad ir mana privātā dzīves sleja.
 


1/20/21 09:31 am - [info]zilnezal


2021. gada 20. janvāris, plkst. 08:44

Šonakt mēs bijām pastaigāties. Mēs staigājām pa āgenskalnu un tad mēs nonācām pie akmensdārza un tad mēs sapratām, ka esam apmaldījušies. Biju tērpusies aptuveni tāpat, kā fotogrāfijā [augstāk] labi redzams. Nevar tikai redzēt to, ka apakšā man ir divi balti adīti džemperi [bet šī bilde tāpatās ir uzņemta citā dienā, tāpēc - nav būtiski]. Mēs gājām diezgan ilgi. Bet bija daudz, par ko parunāt. Mēs runājām par:

  1. ko darīt, ja sarunu biedrs ir tāds aunapiere, ka nesaprot, ka izteicienā “man ir auksti” acīmredzami ietverta implikatūra “parūpējies par mani”?
  2. vai no visiem pārpratumiem varētu izvairīties vienkārši visu ļoti eksplicējot un uzdodot papildinošus jautājumus? ķipa:

  • man ir auksti
  • vai sakot, ka tev ir auksti, tu implicē vēl kaut ko? ko tu ar to domā - “man ir auksti”? pacenties to paskaidrot pēc iespējas precīzāk, lai mēs būtu droši, ka tas, ko tu domā, kad saki “man ir auksti” ir tas pats, vai vismaz ļoti līdzīgs tam, ko es domāju, kad saku “man ir auksti”?

  1. kā mums kaitina cilvēki, kuri saka: “es taču tevi pazīstu’’. Ļoti ierobežojoši. Ko tu ar to domā - tu mani pazīsti? Cilvēks ir mūžīgas pārmaiņas. Tu saskaries tikai ar daļu manu šķautņu konkrētos kontekstos un laika sprīžos. Tu mani zini ciktāl, cik mēs esam saskārušās. Varbūt tu esi veikusi novērojumus, bet tu tāpat mani nevari pazīt. Vai tu pazīsti mani šodien, mani pirms desmit gadiem, mani kas top līdz ar laiku? Tu zini tikai manu mijiedarbi ar tevi, tu vienmēr esi klātesoša savos novērojumos. Tu nezini mani bez sevis. Pat es sev vienmēr neesmu klātesoša.
    Kad cilvēki saka: “es taču tevi pazīstu - gan jau ieradīsies divdesmit minūtes par vēlu” tu sasien ciešāk mezgliņu, kas īpašību “nepunktualitāte” piesien manai identitātei.
    Kad tu man saki, ka pazīsti mani - es taču baiļu brīžos sastingstu un nezinu, ko darīt, un tāpēc man vajadzētu uzmanīties, ejot mājās, tu kļūdies jau pašā saknē - tu jauc kopā divas dažādas lietas. Es sastingstu, kad man sākas panikas lēkme. Tādas man rodas no ļaužu bariem, no ieiešanas pilnās telpās (trauma no skolas laikiem, kur stāvēju pie klases durvīm, nespējot saņemties tās atvērt, jo zināju, ka aiz tām mani gaida izsmieklu un pazemojumu jūra, kamēr tikšu līdz savam solam.) Panikas lēkmes mani stindzina. Bet briesmu brīžos es spēju būt ļoti nosvērta. Es sniegšu piemēru no savas dzīves:

  • Ir 2000. gadu sākums. Man ir seši gadi. Mana pusmāsa ir dzimusi. Mēs dzīvojam dzīvoklī, kurā notiek remonts. Mana mamma un mans patēvs daudz kliedz. Vienu dienu viņš atņem viņas mobilo un izsviež viņu laukā pa durvīm. “Sēdi tur, kā suns, un lūdzies, lai es tevi ielaižu atpakaļ!” viņš uzkliedz un aizcērt durvis. Tur nu mēs stāvam, aiz virtuves letes, pie kuras jaunajā gadā dziedājām karaoke. Viņam rokās ir mana mazā māsa. Viņam kabatā ir mammas mobilais. Es nedomāju ne mirkli un paveros viņam tieši sejā un saku: “Atdod man mobilo”.
    Viņš man to atdod. Es izskrienu kāpņu telpā. Pie mammas.
    Drīz ierodas policisti. Viņš izskatās tik nosvērts, it kā nekas nebūtu noticis.
    Es neraudu.

  1. Par Nameisi. Es izstāstu viņam visu lielo stāstu par nameisi. Par to, kā viņš cepa man maizi un nesa uz viesu māju nakts vidū, meža malā. Par to, kā es skraidīju pa taciņām ap siguldas pilsdrupām, kamēr viņš ūjināja kā putns un čomiski uzsita kokam pa stumbru “čau!”. Par to, cik patiesi lādzīgs viņš bija. Bāleliņš. Tīrs arhetips. Kā no grāmatas. Izpalīdzīgs, čakls, zobentiņu cilā, labi dzied. Ak, cik greizsirdīga es biju uz viņa māsu.

Jo viņā es redzēju vecāko brāli, ne mīļāko.

  1. Par to, cik neveikls, bet vienlaikus valdzinošs attiecībās ir periods, kurā nevar-īsti-saprast kas tad te mums notiek. Un bail vaicāt. Bail pavaicāt par ātru. Bail palaist garām. Bail, ka visas zīmes nolasītas ačgārni. Mēs taču tikai mācījāmies kopā. Un gulējām ar laiku vienā gultā - bet katrs savā gultas galā. Ļoti tikumīgi. Kas notika? Kurā brīdī? Irinas ballīte noteikti bija svarīgs lūzumpunkts. Trīs stundas skatīties vienotram acīs ir pietiekami. Daži visa mūža garumā tik ilgu laiku pavada, otram acīs skatoties. Citi vēl mazāk.

  1. Par spēlēm, ko mēs spēlējam. Spēli “es esmu apvainojusies, samīļo mani” vai spēli “lūdzu lūdzu nomizo kartupeļus” “nē nē nē” (lai arī viņš vienmēr nomizo kartupeļus) vai spēli “tagad es ar tevi nerunāju”. Kopš tās liktenīgās reizes, kad es iereibusi sāku pārlieku ātri iejusties dažādās lomās, tādējādi parādot Edgaram to, ka cilvēki nepārtraukti izspēlē lomu spēles, visādu spēļu atpazīšana ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Ir arī spēles akadēmiski noskaņotajiem - “es negribu”.

  1. Par to, kā ir būt atraidītam un kā - atraidīt.

  1. Par gaslightingu un to, ka cilvēki lielākoties nemaz neapzinās, ka to dara.

Šodien mēs brauksim uz Tukumu. Tur Laima man atdos mīkstu atpūtas krēslu ar puķu rakstu. Man nekad nav piederējis atpūtas krēsls!
Mana istabiņa nu izskatīsies tik omulīga. Un man būs uz kā sēdēt, kad izlemšu rakstīt uz sekretera, nevis lielā koka galda. Un izskatīsies tik jauki.

Un varbūt mēs pastaigāsimies. Ja nebūs pārāk auksti. Nav jau nekā daudz, ko redzēt. Melnezers, avots, pagalmi, šūpoles, gaisa tilts kur mazgadīgie lien pīpot, baznīca. Mazdārziņi. Savus pirmos grēcīgos darbus es paveicu tajos - kamēr viens stāvēja uz vakts, es plūcu un bāzu kabatās brīnumgardās ērkšķogas no liela, plata krūma, kas karājās pāri sētmalei (tā kā, tehniski - ielas īpašums…). Ar šitām tantēm nedrīkstēja saiet ragos - tad viņas kļuva par riktīgām raganām. Ķērca un rādīja bomi un solīja uzsūtīt municipāļus.

Pagaidām tā. Atā.

1/20/21 12:16 am - [info]gnidrologs

A new study? That fanatics are all similar - slaves to their passion instead of to reason - is something Plato already realized. For example, only recently a “woke” poster here, @notorious, declared everybody is a “racist”, inadvertently showing what “racist” really means to the woke. It is not an objective description.

It is, rather, a metaphysical curse - like original sin, which makes us all sinners - from which we need to be rescued by baptism (taking a knee in public, for example) and confession (public declaration of past “racist” sins) in order to gain - temporary - absolution by the priesthood (the “woke” media and academia). To the degree that this isn’t just cynical power politics, it is a fanatical, or at least a fundamentalist, world view.

1/19/21 10:36 pm - [info]gnidrologs

Vai kādam nav Labvēlīgā Tipa pēdējā albomčega "Kaste" nokačājama versija? LT ir mans guilty pleasure dažreiz un esmu dzirdējis dažus nesliktus gabalus pa rādžu no pēdējā, bet nevaru saprast kur tikt pie tā klāt iekš tikliem. Pat, ja gribētu nopirkt, tagad tas nav iespējams.

1/19/21 10:27 pm - [info]gnidrologs

Cilvēki laikam samērā robusti iedalās kolektīvistos un individuālistos. Pirmie dabon +1 pie jebkura stata un skilla un dopamīna, atrodoties līdzās ar sev līdzīgiem, tā pat domājošiem un tā pat uzvedošamies. Otra daļa, kas parasti ir minoritāte, principā izjūt diametrāli pretējo. Vājāka orientēšanās spēja, navigējot sociumu un nepatīkamas izjūtas, ka to nākas darīt, bet lielāka tieksme fokusēties uz to vai citu lietu/nodarbi vai neveselīgu aizraušanos, kas nav 'peer affirmed'.

1/19/21 09:10 pm - [info]gnidrologs - The freedom of press Problem


1/19/21 08:01 pm - [info]gary_crant posting in [info]pajautaa - Slidu asināšana

Kur lai Purčikā/Teikā aiznes uzasināt slidas? Vai šajos pandēmiskajos laikos tāds pakalpojums vispār ir pieejams?

1/19/21 07:05 pm - [info]martcore

jā, gvinija arī pirms vagīnu teraktiem ar daudz ko priecēja mūsu mazos skatītājus
Powered by Sviesta Ciba