rediiss ([info]rediiss) rakstīja,
@ 2010-06-02 16:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
izbraukā man redīsus, burkānus un... ko tur vēl?

bērnībā bija man tāds atgadījums. mežā uzgāju vietu, kur priedei pie saknēm varēja makten labi smiltiņās spēlēties. urķēju aliņas, stādīju dārziņus un tur man dzīvoja mazi zaru cilvēciņi. viss tik skaisti, tik skaisti ciku cakām, pašai tā patika, ka vai traks. tad pienāca laiks doties mājās. biju tikai pāris soļus nost atgājusi, kad uzradās huļigāni un ar ieskrējienu metās manu smilšu pilsētiņu iznīcināt. kopš tā laika viss, kas publiskā vietā tika uzcelts, sniega būdas, teiksim, prom ejot pati iznīcināju.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2010-06-02 16:14 (saite)
jājā, eto mi tože prohodjilji, es arī kaukādiem meža kustoņiem būvēju namiņus un nesapratu, aizkam viņi tur nekad negāja dzīvot:))

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rediiss
2010-06-02 16:22 (saite)
aaa, šitā gan es laikam nedarīju. man jau tas mežs tāds, nu, nezinu, vai tur kas vispār dzīvoja :D toties man burkās bija sliekas un taureņi, kuri ignorēja manis piegādātos ziediņus un sprāga nost hehe

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zeerava
2010-06-03 09:34 (saite)
es raudāju, kad bērnībā nācās iet prom no kkā paštaisīta publiskās vietās.
reiz bērnudārzā uzvēlu mazu jauku sniegavīru maza kalna galā un makten pārdzīvoju par to, ka man ir jāaiet atpakaļ iekšā un pat apsolīju sniegavīram, ka es atgriezīšos - protams, es neatgriezos un manliekas, ka sniegavīrs jau līdz brīdim, kad bij jādodas mājās tika nojaukts

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rediiss
2010-06-03 10:36 (saite)
arī tā visai traumatiski :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zeerava
2010-06-03 12:14 (saite)
mums visiem ir kādas bērnības traumas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]biezpientaure
2010-06-14 12:04 (saite)
šķiet, pieauguša cilvēka dzīve ir cīņa ar bērnības traumu sekām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?