rediiss ([info]rediiss) rakstīja,
@ 2010-06-02 16:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
izbraukā man redīsus, burkānus un... ko tur vēl?

bērnībā bija man tāds atgadījums. mežā uzgāju vietu, kur priedei pie saknēm varēja makten labi smiltiņās spēlēties. urķēju aliņas, stādīju dārziņus un tur man dzīvoja mazi zaru cilvēciņi. viss tik skaisti, tik skaisti ciku cakām, pašai tā patika, ka vai traks. tad pienāca laiks doties mājās. biju tikai pāris soļus nost atgājusi, kad uzradās huļigāni un ar ieskrējienu metās manu smilšu pilsētiņu iznīcināt. kopš tā laika viss, kas publiskā vietā tika uzcelts, sniega būdas, teiksim, prom ejot pati iznīcināju.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zeerava
2010-06-03 12:14 (saite)
mums visiem ir kādas bērnības traumas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]biezpientaure
2010-06-14 12:04 (saite)
šķiet, pieauguša cilvēka dzīve ir cīņa ar bērnības traumu sekām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?