pajautāšu arī tev (jo čaikai kaut kāds mākulis acu priekšā), tad cepiens ir par piķi, nevis par "krievi nāk"? tb ja skolu turpina uzturēt attiecīgās valsts attiecīgās iestādes tipa igaunijas ārlietu ministrija igauņu skolu utt, tad viņi drīkst mācīties savā valodā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt loģiska ir sistēma kā Skandināvijā kur tiesības mācīties dzimto valodu par valsts/pašvaldības līdzekļiem ir dažas stundas
nedēļā (attiecīgajai kopienai pašai jāatrod skolotājs) un var
dabūt valsts atbalstu minoritāšu svētdienas skolām, kur māca dzimto
valodu, literatūru, vēsturi, bet šīs mācības nekādi nav
integrātas vispārējā izglītibas sistēmā. Ir dažas
starptautiskās skolas, kurās var mācīties angliski, bet tikai tad, ja
ģimenei ir pamatojums, ka valstī neuzturēsies ilgāk kā 2 gadus.
Uzsvars ir uz to, ka tas nekādi nav integrēts parastajā izglītības
sistēmā - attiecīgā kopiena pati meklē dzimtās valodas skolotāju
mājmācībai, pati organizē svētdienas skolas, kuras prasa gan
materiālus, gan laika ieguldījumus no vecākiem utt. Valsts un
pašvaldības tam tikai sniedz visai ierobežotu materiālu atbalstu.

(Reply to this) (Parent)

Man īsti cepiena nav, lai gan man personīgi būtu patīkami, ja potenciāli , sarunājoties ar nākamo Latvijas skolas absolventu, nebūtu jāmaina valoda uz krievu tā vienkārš iemesla dēļ, ka viņš mani nesaprot.
Kopumā cepiens, protams, ir par "krievi nāk", nevis par naudu. Starp citu, pieņemu, ka tiem, kas nav piedzīvojuši reālo divvalodību (patiesībā - krievu valodas dominēšanu sabiedriskajā komunikācijā) nevar iedomāties, cik tas bija reāli nepatīkami.

Krievi, protams, ne tikai nāk, bet ir arī atnākuši, ja to kāds vēl nav pamanījis, un divdesmit gadu laikā neviens tā arī nav centies, lai lojālāk noskaņotie patiešām kļūtu lojāli.
Ja par naudu - bagātas valstis (kā Zviedrija) var atļauties mācīt dzimto valodu katram pastāvīgā iedzīvotāja bērnam par valsts līdzekļiem, un tas ir forši, ja vien šīs naudas pietiek, jo noteiktai nacionalitātei piederīgs cilvēks ir bagātāks kā vienkārši krievvalodīgs vai sazinkāvalodīgs. Pilnīgi reāli - šim ķīniešu/ latviešu un eskimosu bērnam tiekot atrasts skolotājs par valsts naudu, lai viņš iemācītos šo savu mātes/ tēva valodu, bet, kā saprotu, izglītību tomēr iegūst zviedru valodā, kas arī loģiski, jo tālākā izglītība un darba tirgus prasa savu.
Izglītības nodrošināšana un dzimtās valodas mācīšana tak ir divas dažādas lietas. Ko tas igaunis Latvijā darīs ar dzimtajā valodā iegūtu pamatizglītību? Kas attiecas uz mūsu dievzemīti, zināmā mērā tas ir naudas jautājums, jo naudas protams trūkst, (lai gan, ja mazo krievu bērnu tūlīt mācīs latviski tās naudas vairāk nekļūs), bet arī kopības jautājums, jo valodas nezināšana sabiedrību šķeļ, nevis vieno.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redz, īsteno mazākumtautību as in patiešām maziņu diasporu skolām, cik nu te pagūglēju uz ātru roku (meklēju, kurš ko apmaksā), manifestos rokrokā iet nacionālās identitātes saglabāšana un integrācija latvijā.

(Reply to this) (Parent)