Manuprāt loģiska ir sistēma kā Skandināvijā kur tiesības mācīties dzimto valodu par valsts/pašvaldības līdzekļiem ir dažas stundas
nedēļā (attiecīgajai kopienai pašai jāatrod skolotājs) un var
dabūt valsts atbalstu minoritāšu svētdienas skolām, kur māca dzimto
valodu, literatūru, vēsturi, bet šīs mācības nekādi nav
integrātas vispārējā izglītibas sistēmā. Ir dažas
starptautiskās skolas, kurās var mācīties angliski, bet tikai tad, ja
ģimenei ir pamatojums, ka valstī neuzturēsies ilgāk kā 2 gadus.
Uzsvars ir uz to, ka tas nekādi nav integrēts parastajā izglītības
sistēmā - attiecīgā kopiena pati meklē dzimtās valodas skolotāju
mājmācībai, pati organizē svētdienas skolas, kuras prasa gan
materiālus, gan laika ieguldījumus no vecākiem utt. Valsts un
pašvaldības tam tikai sniedz visai ierobežotu materiālu atbalstu.

(Reply to this) (Parent)