|
Jun. 7th, 2011|02:27 pm |
Man īsti cepiena nav, lai gan man personīgi būtu patīkami, ja potenciāli , sarunājoties ar nākamo Latvijas skolas absolventu, nebūtu jāmaina valoda uz krievu tā vienkārš iemesla dēļ, ka viņš mani nesaprot.
Kopumā cepiens, protams, ir par "krievi nāk", nevis par naudu. Starp citu, pieņemu, ka tiem, kas nav piedzīvojuši reālo divvalodību (patiesībā - krievu valodas dominēšanu sabiedriskajā komunikācijā) nevar iedomāties, cik tas bija reāli nepatīkami.
Krievi, protams, ne tikai nāk, bet ir arī atnākuši, ja to kāds vēl nav pamanījis, un divdesmit gadu laikā neviens tā arī nav centies, lai lojālāk noskaņotie patiešām kļūtu lojāli.
Ja par naudu - bagātas valstis (kā Zviedrija) var atļauties mācīt dzimto valodu katram pastāvīgā iedzīvotāja bērnam par valsts līdzekļiem, un tas ir forši, ja vien šīs naudas pietiek, jo noteiktai nacionalitātei piederīgs cilvēks ir bagātāks kā vienkārši krievvalodīgs vai sazinkāvalodīgs. Pilnīgi reāli - šim ķīniešu/ latviešu un eskimosu bērnam tiekot atrasts skolotājs par valsts naudu, lai viņš iemācītos šo savu mātes/ tēva valodu, bet, kā saprotu, izglītību tomēr iegūst zviedru valodā, kas arī loģiski, jo tālākā izglītība un darba tirgus prasa savu.
Izglītības nodrošināšana un dzimtās valodas mācīšana tak ir divas dažādas lietas. Ko tas igaunis Latvijā darīs ar dzimtajā valodā iegūtu pamatizglītību? Kas attiecas uz mūsu dievzemīti, zināmā mērā tas ir naudas jautājums, jo naudas protams trūkst, (lai gan, ja mazo krievu bērnu tūlīt mācīs latviski tās naudas vairāk nekļūs), bet arī kopības jautājums, jo valodas nezināšana sabiedrību šķeļ, nevis vieno.
|
|