Comments: |
Es neesmu gluži tik liela demokrāte un cilvēkmīļotāja, lai sacītu, lai tak katrs kukānīts, lai kas viņš arī būtu, par valsts naudu mācās savā māmuļas valodā, ņemot vērā, ka oficiālas divvalodības mums VĒL nav. No otras puses, man nav žēl, ka mācās krieviski, un es arī saprotu, ka mazam bērnam sākt mācības ne savā valodā ir grūti, tāpēc parakstīties neiešu, cepienu kā tādu neatzīstu, jo cepiens tikai izraisa pretcepienu, bet šitādas lietas jākārto lēnām, brīvprātīgi un ar labu, nevis radot nevajadzīgu rezonansi un kārtējo tautību naidu.
pajautāšu arī tev (jo čaikai kaut kāds mākulis acu priekšā), tad cepiens ir par piķi, nevis par "krievi nāk"? tb ja skolu turpina uzturēt attiecīgās valsts attiecīgās iestādes tipa igaunijas ārlietu ministrija igauņu skolu utt, tad viņi drīkst mācīties savā valodā?
| From: | heda |
Date: | June 7th, 2011 - 02:16 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Manuprāt loģiska ir sistēma kā Skandināvijā kur tiesības mācīties dzimto valodu par valsts/pašvaldības līdzekļiem ir dažas stundas nedēļā (attiecīgajai kopienai pašai jāatrod skolotājs) un var dabūt valsts atbalstu minoritāšu svētdienas skolām, kur māca dzimto valodu, literatūru, vēsturi, bet šīs mācības nekādi nav integrātas vispārējā izglītibas sistēmā. Ir dažas starptautiskās skolas, kurās var mācīties angliski, bet tikai tad, ja ģimenei ir pamatojums, ka valstī neuzturēsies ilgāk kā 2 gadus. Uzsvars ir uz to, ka tas nekādi nav integrēts parastajā izglītības sistēmā - attiecīgā kopiena pati meklē dzimtās valodas skolotāju mājmācībai, pati organizē svētdienas skolas, kuras prasa gan materiālus, gan laika ieguldījumus no vecākiem utt. Valsts un pašvaldības tam tikai sniedz visai ierobežotu materiālu atbalstu.
Man īsti cepiena nav, lai gan man personīgi būtu patīkami, ja potenciāli , sarunājoties ar nākamo Latvijas skolas absolventu, nebūtu jāmaina valoda uz krievu tā vienkārš iemesla dēļ, ka viņš mani nesaprot. Kopumā cepiens, protams, ir par "krievi nāk", nevis par naudu. Starp citu, pieņemu, ka tiem, kas nav piedzīvojuši reālo divvalodību (patiesībā - krievu valodas dominēšanu sabiedriskajā komunikācijā) nevar iedomāties, cik tas bija reāli nepatīkami.
Krievi, protams, ne tikai nāk, bet ir arī atnākuši, ja to kāds vēl nav pamanījis, un divdesmit gadu laikā neviens tā arī nav centies, lai lojālāk noskaņotie patiešām kļūtu lojāli. Ja par naudu - bagātas valstis (kā Zviedrija) var atļauties mācīt dzimto valodu katram pastāvīgā iedzīvotāja bērnam par valsts līdzekļiem, un tas ir forši, ja vien šīs naudas pietiek, jo noteiktai nacionalitātei piederīgs cilvēks ir bagātāks kā vienkārši krievvalodīgs vai sazinkāvalodīgs. Pilnīgi reāli - šim ķīniešu/ latviešu un eskimosu bērnam tiekot atrasts skolotājs par valsts naudu, lai viņš iemācītos šo savu mātes/ tēva valodu, bet, kā saprotu, izglītību tomēr iegūst zviedru valodā, kas arī loģiski, jo tālākā izglītība un darba tirgus prasa savu. Izglītības nodrošināšana un dzimtās valodas mācīšana tak ir divas dažādas lietas. Ko tas igaunis Latvijā darīs ar dzimtajā valodā iegūtu pamatizglītību? Kas attiecas uz mūsu dievzemīti, zināmā mērā tas ir naudas jautājums, jo naudas protams trūkst, (lai gan, ja mazo krievu bērnu tūlīt mācīs latviski tās naudas vairāk nekļūs), bet arī kopības jautājums, jo valodas nezināšana sabiedrību šķeļ, nevis vieno.
redz, īsteno mazākumtautību as in patiešām maziņu diasporu skolām, cik nu te pagūglēju uz ātru roku (meklēju, kurš ko apmaksā), manifestos rokrokā iet nacionālās identitātes saglabāšana un integrācija latvijā. | |