Par īpašumiem
Neliela replika pie biedra pilsoņa unpy prātojumiem par tiem ebreju īpašumiem.
Par tām velosipēdistu biedrībām un riskiem, kas saistīti , atzīt kādas TAUTĪBAS tiesības uz kaut ko. Šajā gadījumā, ja nekļūdos 230 vienībām. Īsti man nav radusies skaidrība, kā tas tiktu juridiski noformēts „ebreju īpašumi”, un kā jau unpy izteicās, tad uzpeldētu „poļu, ukraiņu un papua jaungvinejas papuasu īpašumi”. Manā viedoklī nav nekā antisemītiska, vai tas ir ebrejs, polis vai uigurs, tikai tāpēc ka kādam iuguram 75 gadus atpakaļ ir piederējis mazdārziņš Stopiņos, viņš šodien nav jāatdot citam viņa tautietim.

Manuprāt ar to īpašumu denacionalizāciju viss bija salaists dirsā pašos pamatos. Īpašumu denacionalizēt vajadzētu varēt tikai Latvijas pilsoņiem, ar Latvijas pilsoņu pasi, nevis atdzimušajai eklēru cepēju cunftei kuras atjaunošanas protokolu parakstījis Stepaņenko un Bernšteins. Un arī šitiem te : „eš tik ļot mīl Latvij, viss šōs gāds skatījōš uz Austrumiem un raudāj” arī vajadzēja teikt lai iet nahuj. Lielākā daļa saskrēja šeit ap deviņdesmit trešo, sadenacionalizēja īres mājas un aizpisa atpakaļ uz Floridu. Šobrīd Floridas virzienā plūst anormālas summas no īres namiem, kuras realitātē tērē kaut kāds Bārts, kurš aptuveni nojauš, ka piķis nāk no kaut kādas tālas vietas, kur tagad iespējams pat karo un no kurienes ir aizmukuši viņa vecvecāki. Šitos visus amerikas pilsoņus vajadzēja likt fakta priekšā – vai nu LR pilsonība un atteikšanās no ASV pases, vai īpašums kukiš. Nevis ļaut sagrābties un pazust Florīdas virzienā, jo redzies mūsu klimatā uz rudeni locītavas sāpot. Tā manuprāt ir vislielāka denacionalizācijas kļūda!

Neliels papildinājums. Par naudu, īpašumus lai manis pēc šeit pērk kaut vai Ziemeļkorejas militāristi. Iebildumi pret citu valstu pilsoņiem ir TIKAI denacionalizācijas jautājumā.