Par tēvuzemi, ežiņu, tankiem un tiem ko iegravē brāļu kapos
Vot palasījos esinja un iedomājos, vot kas būtu, ja doma laukumā stāvētu tanks ar divgalvaino ērgli uz sāniem. Principā jau nekas nebūtu, domāju ka mēs pat nepagūtu flinti izvilkt, kad Valdis paliktu savā vietā, mēs savā, savukārt NATO aliansei būtu par vienu dalībvalsti mazāk.

Okej, pa to burzmu kādu nozūmētu ar, nu tip kā Masļenkos vai Šmaiļos, trīs vai četrus. Iebrauktu iekšā, sāktu flirtēt ar NATO, tirgotos. Savukārt mēs nepaspējuši nolaist pat rīta pirdienu sēdētu pa stūriem, jo mūsu pāris "second hand" tankus kā kontribūciju jau rotātu divgalvainais ērglis.

Ja kāds arī izvilktu flinti, tad nepaspētu to pat pārlādēt kad būtu jau par padsmit gramiem smagāks. Kāds iebarikādētos mājā un ar kaujas saucieniem uz lūpām dabūtu no bazukas. Un te nav kalni ar aizām un alām, te ir mežiņš, kur mūsu siltos, purkšķinošos ķermenīšus ar termogrāfu ātri vien pamanītu zemu lidojošas, neviena netraucētas spiegu lidmašīnas.

Sūdi būtu tur, ka sāktos kas līdzīgs pilsoņu karam, jo katrs urļiks nesodāmības iedvesmots sekotu lozungam - katrs nosists latvietis ir iestādīts koks, apzaļumosim Rīgu! Nu tad mēs pa vakariem, kamēr armija neredz, viens otram klusi laistu nost asinis. Bet tā dzīve ritētu savu gaitu, cilvēki ietu uz darbu, mīlētos , dzertu šnabi un mēģinātu uztvert "Amerikas balsi no Vašingtonas"

Savukārt, ja NATO iesūtīs savus spēkus, lai atkarotu tritoriju pa kvadrētmetram vien, pēc divdesmit gadiem šeit runātu tikai angliski, jo šāda karadarbība noslauka savā ceļā visu. Izdzīvo bēgļi. Bet kā jau teica unpy , lielvaras tikai kautrīgi nopētīs savus nagus un pievienos vēl vienu dokumentu apjomīgajam "lielā agresora" failam.

Viss, es piesakos izskrūvēt ventiļus armijas bobikam un iebērt cukuru tanka bākā. Jo ja redzēs mani ar flinti rokās, novaļīs uz skaitli viens un cauri.

Kam paveiksies, tas aizšmauks uz apsolīto zemi, lai atgrieztos pēc piecdesmit gadiem, mācītu radiņus dzīvot un dalītu kožļenes.