ублюдок ([info]racoon) rakstīja,
@ 2005-09-07 12:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par kāmi
Lai nedaudz atvēsinātu sakarsušos cibiņu prātus, pastāstīšu Jums zvēruļi stāstiņu par kāmi. Par kāmi, kurš nožņaudzās pats savā skrejritenītī. Stāstā nebūs nekā pamācoša, nekādas morāles, itin nekā, ūdensgabals tā teikt.

Stāsts par kāmi līdz manām grēcīgajām austiņām atceļoja no pirmavota – meitenītes (nu jau gan sievietes un mammas) , kura pēc traģiskās kāmja bojāejas pieraudāja vairākus spilvenus ilgpilnās bezmiega naktīs. Meitenītei gan šajā stāstā ir maza, tā teikt statista, cietēja loma. Galveno lomu ieņem bojāgājušais kāmis un meitenītes tētis.

Viss notika ļoti vienkārši – meituks pārnāk mājās, skatās, tēts aizdomīgi vēlīgs, našķus saprcies, par skolu apjautājās, piedāvā uz karuseļiem aiziet. Pirms došanās uz tingeļtangeļiem (karuseļiem), meituks izdomā pabarot kāmīti. Pieiet pie būrīša, un ak šausmas, viņas sportiskais kāmis, kurš dipināja pa skrejritentiņu ar tādu sparu, ka varētu saražot elektroenerģiju veselam televizoram Šiļaļis, ir ņēmis un pārlauzis sprandu starp skrejritentiņu un tā rāmīti. Baiss skats. Asaras un puņķi, kāmja bēres kurpju kastē un kas tik vēl nelaimes. Bet šitik sportisks kāmītis un šitik nožēlojamā nāvē... šausmas.

Pēc gadiem, pieaugot, meituks uzzināja kāmja bojāejas patiesos apstākļus, kas bija vēl šausminošāki par pieredzēto. Kā izrādās, kāmītis kurš nožņaudzās skrejritenītī, nemaz nebija viņas īstais kāmītis. Aš meksikāņu seriāls, ne? Tāpēc arī neīstais kāmītis nemācēja pa skrejritentiņu skriet, jo nebija vecais labais sportiskais kāmītis.

Sportiskais kāmītis, kamēr meituki pa skolu, ar tēta gādību ir ticis palaists paskrieties pa dzīvokli, ko mazais radījums arī ar prieku darīja. Tētim savukārt pa māju dzīvojoties gluži nejauši gadījās uzkāpt nabaga zvērulim uz galvas. Skaidrs, ka tas nabags momentāli nobeidzās un izskatījās briesmīgi. Nu kā gan var izskatīties kāmītis, kuram uz galvas ir uzkāpis centneru smags tēvainis. Zinādams, cik ļoti meituki pārdzīvos kāmīša bojāeju, nabaga paps ņēmis nabaga sakropļoto radību un ietinis avīzē diebis uz zoo veikalu, lai piemeklētu līdzīgu kāmīti.
Līdzīgs kāmītis kā reizi botē tieši gadījies, bet tikai līdzīgs, jo pa skrejritentiņu skriet ta nemācēja. Pilnīgi aizelsies tētis paspēj tikt mājās vēl pirms bērnu ierašanās un palaiž jauno hamjaku būrītī, tajā pašā laikā veco noslidinot lejā pa garo daudzstāvu mājas atkrituma urnu.
Nu vot, pārliecībā, ka varasdarbs ir veiksmīgi nomaskēts, tētis , lai dzēstu sirdsapziņas liesmas devies uz virtuvi, pagatavot ko ņammīgu bērneļiem, kuri jautri čalodami teju pārnāks no skolas.
Un iedomājies tēta pārdzīvojumus, kad viņš virtuvē izdzird no istabas atskanošu, sirdi plosošu, bērna kliedzienu: “ Tēt, tēt, kāmītis miris...!!!”


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]straume
2005-09-07 12:37 (saite)
stilīgs teksts.

(Atbildēt uz šo)


[info]shelly
2005-09-07 12:49 (saite)
Atļāvos nolasīt priekšā darba biedram. Sajūsma bija nevaldāma :D

(Atbildēt uz šo)


[info]waits
2005-09-07 14:06 (saite)
Aizkustinoši, bļe. Stāsta reitings - piecas šnapsa šļukas no piecām.

(Atbildēt uz šo)

karma
[info]straume
2005-09-07 14:38 (saite)
Te noteikti ir darīšana ar karmu. Raugi, meitenei bija lemts izjust zaudējuma sāpes, tāpēc dubultnieks arī gāja bojā. Kā norāda eksperti: "ja spītīgais tēvs nepārtrauktu kāmju iegādi, bojā ietu arī 3, 4, 5.... utt. kāmis un galu galā kāmji izbeigtos, taču tā kā zināms, ka šie dzīvnieciņi ir samērā vaislīgi (vai kā nu sauc to vairošanās kvalitāti), kā arī to, ka pieprasījuma rezultātā kāmju cenas dzīvnieku tirgū vairāk vai mazāk strauji pieaugtu, tēvs nonāktu finanšu līdzekļu pilnīgā izsīkumā ar vairākām iespējām, kā tikt pie naudas un, sekojoši, kāmjiem. Viens variants būtu pārdot meitu un par iegūtajiem līdzekļiem kādu laiku iepirkt nemitīgi bojā ejošos kāmjus, kuru iegādei gan nebūtu sākotnējās jēgas, jo nebūtu arī meitas, kura varētu priecāties vai skumt par kāmi, atkarībā no tā, vai tas ir dzīvs vai ne visai. Principā šeit paveras iespēja pārraut karmas cilpu - meita pārdota, iegādātie kāmji gājuši bojā, tātad, meitas nav, kāmjus nevajag un miers mājās. Protams, pastāv iespēja, ka kāmju iepirkšana un bojā iešana turpinās kā tradīcija vairākās paaudzēs (pieņemot, ka tēvam ir vai būs citi bērni, kuriem, savukārt, būs pēcnācēji utt.), tiešajam kāmju iegādes un bojāejas motīvam sen vairs nepastāvot, tā sacīt - godinot bojā gājušos kāmjus un meitas skumjas, mēs turpinam iegādāt kāmjus, kuri tūlīt pat iet bojā, lai mēs varētu iegādāties nākamos. Šeit gan var rasties jautājums par šādas dzimtas dzīvotspējas ekonomiskajiem aspektiem, jo nepārtrauktai kāmju iegādei vajadzētu ilgtspējīgu finanšu avotu, bez tam jāņem vērā, ka kāmju cenas noteikti palielināsies. Piedevām, solidarizējoties ar šo nelaimīgo (bet varbūt arī laimīgo, jo viņiem vismaz ir skaidra dzīves jēga) dzimtu, kāmju-bojāgājēju iegādei pievienosies arī citi cilvēki. Varbūt kāmju iegādes un bojāiešanas nemitīgajam ciklam var tikt atrasta transcendentāla nozīme, kas varētu novest pie reliģijas izveides, un, tā kā šai reliģijai nevajadzētu būt etniskiem ierobežojumiem, ir pamats paredzēt pasaules reliģijas dzimšanu."

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: karma
[info]biezpientaure
2005-09-07 16:18 (saite)
...vai kāds sasodīti veiksmīgs aizkapa dzīves pētnieks atklātu ka kāmji reinkarnējas savā, atsevišķā karmas threadā...un izrādītos, ka karmas mekānisms būtiski neatšķiras no junixa, ar nelielām niansēm. Un kāpēc gan, ja godīgi, lai tas atšķirtos ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2005-09-08 18:25 (saite)
Stāsts ekselents!

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?