Svētdien man platā diena, visu dienu būšu ar dēlu, plāns ir būt kkur ārpus mājām, ar auto un pēc tam Mangaļsalā/Bolderājā/pie jūras/mežā vai kaut kā tamlīdzīgi. Ja freidlistē (arī tajā interesantākajā, paplašinātajā) ir kaut kā līdzīgi vai kā, un ir idejas par vietām kur būt kaut kā tā, kā aprakstīts, ārpus pilsētas mierīgi dabā vai pilsētā jauki un mierīgi, un wanna join, tad piesakies. Mazajam 2,5 gadi. Ir arī tāds dīgstošs plāns ietupināt atvasi velokrēsliņā un pabraukties tādā veidā, bet nu tas ir ar prioritāti Nr. 2. Līdz jūrai šādā veidā par tālu (it īpaši atpakaļ). No trešās puses, Mazcenu tīreļa purva taka arī kādu laiku nav apmeklēta. Man jau tagad patīk šī svētdiena!

šorīt intensīvs rīts

svētdiena arī bija intensīva ^_^

Rīt pirmdiena, šausmas. Vienīgā izeja — šobrīd kaut ko iedzert nervu nomierināšanai. Dzintara alus derēs. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas maksā Ls 0,42 — answer to life, universe, and ...

Ārkārtīgi gribas iedzert. Piedzerties. Bet nevar jau, rīt uz darbu un tā.

Miegs īsti nenāk, ko darīt — it kā būtu ko, bet negribas. Vārdu sakot — ārkārtīgi garlaicīgi.

Bez maz vai jāiet paskriet, ko ta citu lai pasāk, LOL. Apdolbīties ar endorfīniem ^____^

Piecēlos, mazliet pavingroju ar hantelēm, pastaipījos, nomazgājos aukstā dušā, paēdu, saņēmu kaifu no rīta pirmās cigaretes. Klausījos ērģeļmūziku, sāka skanēt Ich ruf zu Dir, Herr Jesu Christ (BWV 639), apraudājos mazliet — pa nedēļu uzkrātās emocijas iznāca laukā.

Tagad tāda gaiša melanholija, arī miesa patīkami nogurusi un atslābusi pēc šonedēļ noskrietajiem 45 kilometriem ^____^

Ārā skaista, saulaina diena. Gribas ieslēgt auto un aizbraukt uz Mangaļsalas vai Bolderājas molu pastaigāties un paelpot svaigu gaisu, vislabāk būtu kopā ar kādu jaunkundzi, lai var arī drusku papļāpāt un ieskatīties acīs (sieviešu acis ir tik skaistas!), bet kaut kā laicīgi neesmu veicis savu mājasdarbu, tāpēc īsti nav nevienas, kuru tā pēkšņi un neplānoti uzaicināt. Bez tam, kuru jaunu sievieti gan interesētu šādas melanholiski garlaicīgas izklaides... Jebkurā gadījumā, ap plkst. 14.30 braukšu.

Vēlāk noskatīšos kādu filmu, vai nu Limitless (2011), vai arī 27 Missing Kisses (2000).

Kaut kā tā :-)

Ko lai tādu ieraksta te, cibā? Ak jā, aprakstīšu manas izjūtas, sajūtas. Domas. Pārdomas, kuras vienmēr ir bullšits, "pārdomas" ir bullšits, kuru mēģina iesmērēt tiem, no kuriem esam atkarīgi, rīcības vietā.

Tātad ir plkst. 3.37 naktī no svētdienas uz pirmdienu. Nedēļas nogalē esmu mazliet atkopies, nomierinājies; noskatījos filmu "Cloud Atlas", kura bija lieliska, un noskrēju 13 kilometrus. Jūtos ļoti labi — gan fiziski, gan garīgi. Drīz iešu gulēt.

Rīt ir pirmdiena, darbadiena, un mani atkal gaida drausmīgas šausmas. Nezinu, kāpēc vieglu 10 — 18 darbu ar nesarežģītām veicamām lietām birojā manas smadzenes pārvērš par ārkārtīgi grūtu, mokošu pārbaudījumu. Taču tā notiek atkal un atkal. Tā notiks arī rīt, kaut arī šobrīd esmu optimistisks un dzīvespriecīgs, rīt atkal tikšu iestumts melnā, paralizējošā nomāktībā. Vienīgais, kas rīt būs labs, būs filmas "Hobits: Negaidīts ceļojums" noskatīšanās kinoteātrī "Forum Cinemas" — biļeti jau esmu nopircis.

Ir jāiesniedz atlūgums un jāpārdod automašīna, lai izvilktu līdz pavasarim. Ja vien es nebūtu tik gļēvs. Or am I?

Esmu cinisks; agrāk es vēl varbūt būtu mēģinājis sevi mānīt un uzmundrināt, taču to esmu neveiksmīgi darījis jau tik daudz reižu, ka tagad atliek tikai ironiski atcerēties Sīzifa dzīves gājumu.

Sestdien vēl aizgāju gulēt, ap plkst. 2.30. Pabeidzu lasīt Mišela Velbeka grāmatu "Varbūt ir sala".

Svētdien piecēlos plkst. ... ē, laikam 13.00.

Sapratu, ka sienas mani nospiedīs, Brīvības ielas troksnis sašķaidīs smadzenes, bet interneti piebeigs vēl atlikušās dzīvības sulas. Risinājums, kā vienmēr, — Mangaļsala. Ar auto tad turp arī aizbraucām, kopā ar mala un ziimogvasks. Pa ceļam uz M-salu veiksmīgi pabraucu garām fotoradaram ar atļauto ātrumu. Auto atstājām netālu no pieturas "Nometne", nācās pastumdīties, padaudz cilvēku bija sabraukuši atpūsties. Darba dienās tā nav. Mangaļsalā noskrēju gar jūru kopā 10 km. Basām kājām. Šorez tulznas uz kreisās kājas īkšķa. Kāju āda vēljoprojām maiga, tik maiga, mīksti vārīga. Sēdēt uz mōla arī bija ļoti jauki. Atceļā apturēja ceļu policija, palūdza dokumentus un palaida vaļā, jo nekas jau nebija pārkāpts. Ļoti ļoti sen nebiju apturēts.

Mangaļsalā notiek kaut kāda filmēšana, jūras malā telts un prožektori un nožogots laukumiņš, kurā cilvēki ar grābekļiem līdzina smiltiņas.

Kolhozā atpakaļ, paēdu. Tad paņēmu velo, aizbraucu uz Andrejsalu. Paskatījos, kā kuģī ceļamkrāni iekrauj automašīnas. Dažus auto lika tādos kā būros, citus atkal vienkārši aiz riteņiem (Vai riteņu arkām? Nevarēja saprast.) kabināja. Pēc tam aizminos līdz Ķīpsalai, paskatījos uz Andrejsalu un tālāka punkta, man patīk Ķīpsala. Mazliet padomāju, par ko ir kļuvusi mana dzīve, kāda tā ir, it kā radās doma, kā varētu mainīt, uzlabot, bet nekas tāds ļoti konkrēts. Kaut gan, kas zina... laiks rādīs.

Pēc tam vēl apbraukāju ceļu būvdarbus pie Ķīpsalas un devos mājās. 25 mierīgi km ar velo.

Nevilku šodien brilles, staigāju kontaktlēcās, jo ir jau tā, ka brilles visu samazina, padara nesvarīgu un dīvainu. Kaut kā tās brilles tomēr psiholoģiski ietekmē pasaules uztveri, vai arī tās ir tikai manas ilūzijas, bet ilūzijas jau arī ir psiholoģija, haha, sapinos =)

Un jā, ir vasara, silti, zaļš, cilvēki tādi kā relaksētāki, kaut kā var to labi sajust.

Kopumā mierīga diena, labi atpūtos.

Pic unrelated.

Sestdien biju kolhōza dežurants (kaut biju jābūt bijis pagājušonedēļ, bet es tupi aizmirsu) un satīrīju kolhōzu. Vakarā uz muzeju nakti nebiju, bet biju uz Andrejsalas mōla, dzēru alu, tur bija daudz daudz cilvēku, daži svinēja dzimeni vai ko tādu smuki hameleon-zaļ-krāsīgā busiņā un pie tā, citi smēķēja smaržīgas tabakas, vēl citas bija ar motorolleru un jauni vīrieši apmainījās ē-pasta adresēm ar jaunām sievietām, nu tur man bija riktīgs facepalm, jo jaunā sieviete reāli bija ieinteresēta vienā jaunā vīrietī, bet viņš darīja (teica) visu, lai tas nenotiktu, WTF, un vispār ļoti jauks vakars; arī barčegs ir vaļā, hmm, maybe apciemot kādu reizi :-)

Svētdien man bija slinkms taisīt brokastis plkst. 11.00, tādēļ paņēmu velo, aizbraucu uz Nordea Rīgas maratōna apmēram 38-o kilometru Skanstes ielā, paskatījos uz maratōna distances veicējiem, tad aizminos līdz Mangaļsalai, vakarā aizgāju uz darba vietu, un... 5 stundas prokrastinēju, lai uzrakstītu burtiski 1 rindiņu kōda un 10 rindiņas komandu (ant, git bla bla bla, ssh, scp, cp, service utml), WTF WTF WTF

Pirmdien /šodien/ aizgāju uz darbu un manī atkal viss nomira — jo man nepatīk darbs, man nepatīk strādāt, man nepatīk darīt pat to, ko man patīk darīt, ja tas ir darbs (un ne tikai tad). Vakarā iedzēru, pamatīgi, vispirms viskiju pāris malkus pēc tam alus vairākus. Tad, kad iekšējais dēmons kažuāli izlauzās laukā epizōdē ar mala'u un eļļu, man atlika tikai noskatīties pašam savā [ne]rīcībā un pēc 15 sekundēm attapties ar "WTF I am saying", bet, kā vienmēr, bija jau par vēlu. Oh well, I am a sociopath LOL :-/

Nu un, ka cilvēki, kuri visu dienu sēž mājās, nejēdz pat ne miskasti iznest, es pats galu galā ne labāks — ko es daru pats ar savu dzīvi, bet enīvej, nu tas viss ir smieklīgi, visi esam cilvēki un mums visiem ir viens mērķis — justies pēc iespējas labāk un iepriecināt arī citus cilvēkus, kaut reizēm arī [šaurās] personīgās perspektīvas dēļ nesanāk.

Bet tā viss labi. Nekas nesāp, veselība samērā laba, tik no neskriešanas maza tauku krociņa uz vēdera uzaugusi.

Sestdienas vakarā / naktī uz svētdienu šausmīgi sadzēros, līdz bezfilmai, neadekvātai rīcībai un autopilotam.

Par laimi, nekas no materiālām vērtībām nepazuda.

Svētdien bija ļoti stipras paģiras, savāda sajūta, pilnīgā bezspēkā ar sāpošu galvu un nestrādājošu kuņģi mētājos gultā un skatījos, kā aiz loga debesis vispirms ir koši zilas, pēc tam satumsa, kļuva violetas un beidzot melnas, un tā pagāja svētdiena. Daudziem citiem tā pagāja laukā, svaigā gaisā un visādi citādi pozitīvi.

Mēģināju iedzert alu, bet tas neizdevās, kuņģis ar mani nesadarbojās. Taču garīgi jutos gaišs un tīrs, un brīvs. Ķermenis arī likās tāds sauss un silts, ļoti patīkams uz tausti.

Tagad iekšā tāda jocīga sajūta, ne nožēla, nē, vienkārši liels tukšums.

"Kā dzīvot tālāk", "vajadzētu mainīt izklaižu veidus", tamlīdzīgas domas arī mazliet.

:-)

Šerbūras lietussargi un pirmo reizi mūžā ar šosejnieku. Nemaz nerunājot par...

Dažreiz es brīnos par maniem pāļa ierakstiem. Piemēram, tā džeka bilde vakardienas ierakstā — WTF!?

Bet tas nu tā.

Svētdien vakarā izbraucu ar velo. Andrejsalā vēroju, kā kuģis dodas laukā no ostas. Satumsa. Apmēram rietumu pusē spoži spīdēja divas "zvaigznes" — Venera (spožākā) un nedaudz pa kreisi no tās Jupiters (mazāk spožs). Šķiet, ka austumos redzēju arī Marsu, tāda rūsgana "zvaigzne", bet neesmu pārliecināts.

Man ļoti patīk sagaidīt tumsas iestāšanos uz Andrejsalas mōla ar visu šo industriālo apkārtni, gaismām, dārdoņu, lokomotīvēm, ceļamkrāniem, kuģiem.

Pēc tam devos uz Mežaparku. Pa ceļam vienreiz eleganti izklājos pa asfaltu, kuru klāja melna, gluda ledus kārta. Labākais bija tas, ka nemaz nesasitos un nonobrāzos, vienkārši slīdējām kādu gabaliņu abi ar velo, braukšanas virzienā :-D

Mežaparkā vēroju zvaigznes un planētas no piestātnes... Kedās tērptās kājas sajuta aukstumu, un devos mājās.

Labi bija.

Piektdiena
9:10 on

No rīta aizgāju uz Būvniecības ABC Grīziņkalnā, nopirku montāžas līmi.

Darba vietā salodēju kolēģim austiņu vadu; vakarā vēl ar augstākminēto līmi līmēju koka krēslus, pirmdien būs redzams, vai esmu tos salabojis, vai arī sačakarējis pilnībā :-D

Vakarā noskatījos filmiņas Total Recall (1990) un The Swimming Pool (1969) — biju ieplānojis tās skatīties piektdienas vakarā, lai tik ļoti negribētos šmigu. Neatceros, vai rakstīju par to — esmu apņēmies līdz 2012. gada 1. februārim vispār nedzert alkoholus, tāpat vien.

Ciemos uz kolhozu atnāca jauka jauna sieviete, tā nu skatījāmies augstākminētās filmiņas kopā, un tad mums bija sekss. Kaut kā nejauši sanāca ^____^

3:00 off

Sestdiena
10:40 on

Rīts patīkami iesākās ar seksu — nu it kā pierasts jau bija, ka nav un pa lielam pox, bet kad ir, tad ir tā forši, un tad sāc domāt, ka gribētos tā kā biežāk vai kaut kā tā, LOL.

Aizbraucu pie G. uz darba vietu, tika testētas manas acis visvisādos veidos (secinājums — redze ir nostabilizējusies un citas brilles nevajag), pēc tam uzspēlējām galda tenisu, pēc tam paspēlējos ar sarkan/zaļajām stereobrillēm un tā tā diena pagāja.

Vakarā kolhozā paskatījāmies 6 sērijas no How I Met Your Mother, es to nekad neesmu skatījies regulāri — tā, fragmentāri, pa dažām sērijām, kopā ar citiem kolhozs_xxxiešiem. Tāpat kā šoreiz, LOL.

2:30 off

Svētdiena
14:00 on

Paskatījos internetus, pārsvarā kaut kādas izklaidējošas muļķības, tad vēl par HTML5 iespējām papētīju. Ir viena iecere. Paklausījos Kraftwerk, tāpat caur Jūtūbi.

Izmazgāju veļas mašīnā vienu veļas porciju.

Lēnītēm un bez steigas noskrēju 23 kilometrus, forši, viss tik balts un skaists, it īpaši Mežaparkā.

Ir doma skriet 2 reizes nedēļā — svētdienās un trešdienās — tādus pagarākus gabalus, 15 km vai pusītes. Ja laika apstākļi (lasi: sniegs) atļaus :-)

24:40 off

Piecēlos plkst. 8.22 (nezinu, kamdēļ tik agri, nu jā, vakardienas fiziskā slodzīte un svaigais gaiss ir devuši labumu, kā jau vienmēr, tik vienkārši un triviāli).

Līmēju velo kameras. Uzliku 3 ielāpus, katru savai kamerai. Ieliku velo aizmugurējā ritenī salīmēto kameru, redzēs, vai laidīs gaisu cauri, vai nē. Cerams jau, ka ne :-) Pārējās divas kameras nakti pavadīs zem sloga, domājams, ka rīt saņemšos uzlikt ceturto ielāpu (vienai no kamerām ir divi caurumi).

Ēdu 4 reizes: zirņus, zirņus, auzu pārslu putru, ceptus kartupeļus.

Izpildīju personība profila testu, saiti uz kuru ielika (tur arī diskusija par jautājumu skaitu utt.) ld.

Istabā vēl joprojām bardaks, pilns ar krāmiem, izmest žēl, bla bla bla — saka jau, ka cilvēka apkārtne ir prāta projekcija reālitātē...

Vispār, šodien taču nekas nav padarīts. Vispār nekas. Amazing. Ā, lasīju internetus. Lol.

Rīt uz darbu, piesūkšos pie kafijas automāta! =)

Tagad pagulēšu vannā, gultā būšu plkst. 24.00. Arī tad, ja podkāsts būs interesants un aizraujošs.

Upd. eju guleet plkst. 0.50, jo podkaastaa forshi par programmeeshanu staastiija %-)

Sestdiena, auto diena.
+ Aizbraucu uz Andrejsalas autservisu, tagad ir ziemas riepas uzliktas. Dabūju pastaipīt riepas — no un pēc tam uz 6. stāvu.
+ Iebraucu automazgātuvē t/c Olimpijā. Stāvvieta bija pilna ar auto! Mazgātuvē, par laimi, rindas nebija. Kad auto ir tīrs, dzīve kaut kā uzreiz kļūst skaistāka un priecīgāka, nezinu kādēļ, bet tas vienmēr darbojas!

Svētdiena.
+ Frejas izķeksēšana no bēniņu kāpņu laukuma.
+ Salodēju piromaans-a PlaySteišna saplēsto USB vadu, tas pat atsāka darboties :-)
+ Pēcpusdienā / vakarā aizbraucu ar velo līdz Andrejsalai... un tad kaut kā nejauši un neplānoti arī līdz Mangaļsalai. Pie jūras galīgi izliju lietū un dabūju asus krusas graudiņus sejā. Nekāda lielā vētra un viļņi pie jūras nebija. Nosalu, pēc tam minoties sasilu atkal.
− Uz apakšlūpas aukstumpumpa uzmetās.

UPD. Kādā no šīm dienām (neatceros, kurā) iebēru vannas notekā cauruļu tīrāmo līdzekli.

Kamēr nav aizmirsies.

— — —

Vakar (svētdien) pēcpusdienā iestājās tik forša prāta apskaidrība, domas bija tik skaidras un prāts tik tīrs! Eksistence ritēja no saprāta nost kā ūdens piles norit no pīļtēviņa zaigojošā kakla. Palasīju internetus (parasti no šās darbības iestājas truluma un paguruma sajūta) — prāts joprojām palika skaidrs; pamēģināju strādāt — nevarēju, kā trula ēvele braucu pa virsu, bet skaidu neņēmu. Laikam tas sestdienas skrējiena un labās izgulēšanās ietekmē :-)

Pēc tam vakarā iedzēru alus pinti, un, kā parasti, prāts apsedzās ar siltu, taču smagu un smalkās vibrācijas necaurlaidošu segu un nolaidās pie zemes.

— — —

Vakar aizgāju gulēt vēl pirms plkst. 22-iem, aizmigu diezgan ātri, gulēju cieši, redzēju savādus murgus.

Šorīt piecēlos plkst. 7.00, izgulējies, mierīgs, laimīgs. Man tā bieži negadās, tāpēc patīkama pārmaiņa :-)

— — —

Vienam dzīvot nav racionāli, izdevīgāk būtu divatā — tīri praktisku iemeslu dēļ. Ietaupās daudz laika, ja ēst gatavo un traukus nokopj, teiksim, vienu nedēļu viena, bet citu nedēļu otrs. Būtu forši saņemties, sakārtot savu [ie]dzīvi, ieviest tajā kādu jauku jaunu sievieti :-)

Mīlestībai un monogāmijai es vairs neticu, šīs naivuma zvīņas no acīm ir nobirušas :-)

— — —

Pirms nedēļas kolhozs_xxx virtuvē teicu yulungu, ka man esot sajūta, ka ar mani ir cauri, "nu vsjo, prijehaļi". Šobrīd materiālā ziņā faktiski nekas nav mainījies, taču garastāvoklis ir krietni uzlabojies.

— — —

Un ja nu man šodien izdodas manu prāta enerģiju neiztērēt pa lielai daļai internetu lasīšanā un drazā, bet gan čaklā, interesantā darbā? Tas attālinātu mani no eksistencālās kraujas malas un padarītu mani laimīgāku.

Izklausās kā plāns? Jā, ja vien es būtu spējīgs rīkoties racionāli... tā ka atliek tikai paskatīties, kas notiks. Bez cerībām un ilūzijām, bet ar mazu optimisma dzirkstelīti :-)

Sākšu ar to, ka garastāvoklis turpina būt labs :-) Izdomāju piefiksēt mirgojošos filmiņas momentus, lai... ai, tāpat vien :-D

Nakts no piektdienas uz sestdienu
— Birojā līdz vēlam vakaram ievācāmies, skrūvējām mēbeles utt. utml.
— Alkofūdtrips vispirms uz Brīvības ielas Kebabiem, pēc tam vēl arī uz Hesburger, satiku sen neredzētu cilvēku, kur atkal episki droši vien izgāzos :^)

Sestdiena
Nakts/Rīts kolhozs_xxx virtuvē. Biju pārpālī un divas naktis kārtīgi negulējis un laimīgs, bet īsie uzplaiksnījumi:
— Skype videočats ar santech, tik ilgi, kamēr laptopam beidzās baterija — vismaz ievērtēju vizuāli, kādos apstākļos šams tagad mitinās, izskatījās visnotaļ jauka vieta :-)
— Cilvēki: paniku noķērušais E :-D, piromaans, yulungu
— 80-gadu vidus itāļu porns, lai ievērtētu, kā izskatās Cicciolina
— es krēslā, laptops klēpī, pie laptopa pieslēgts ārējais monitors (uz veļas mašīnas), kājas veļas mašīnā
— beigās atrubījos turpat virtuvē, un pamodos savā istabā kaut kad ap plkst. ēēē 17-tiem?
— piromaans uzvilka skrituļslidas, es paņēmu velo, aizbraucām līdz Mežaparkam, piromaans vālē ar skritulenēm daudz ātrāk par mani, vidēji taisnajos posmos laikam bija ap 17-18 km/h o.O :-)
— vakarā aizgāju salasīt parkā kastaņus, bet bija jau tumšs, nevarēju atrast spīdīgos bumbuļus —tāpēc salasīju tikai to miziņas ar adatiņām, aizgāju uz foršo Folkklubu Ala uz komeeta_naak mazo jauko ballīti, tur man gribējās būt saklonētam, jo visi cilvēki tik forši, piļīju nevis alu, bet asiņaino mēriju, vārdu sakot, ar pašu komeeta_naak sanāca tik dažus vārdiņus pārmīt, nu šņuk, bet gan jau kādreiz %-); bet vispār jēgu nepārdzēru :-)
— tad pavadīšanas pastaiga svaigā gaisā un sarunpārrunas un What What utt. utjpr. un JŪTŪBPĀRTY!1!1!!!!!! :-D

Svētdiena
— piecēlos ap plkst. 12-tiem
— pabrokastoju, nodušojos, atnāca santehniķis
— aizgāju uz biroju, vēl paskrūvējām mēbeles un tā
— vakarā kolhozs_xxx paņēmu to pirms vairākām nedēļām iesākto jauko plauktiņu un uzpindzelēju otru krāsas kārtu

Vispārīgie secinājumi — tādu nav; dzīve ir kā straume — ar krokodiliem un pieclapu āboliņiem saulainos krastos :-)

Sestdiena

• No rīta kolhozbiedri palīdzēja uzlāpīties no paģirām, to jau rakstīju :-)


• Būtībā visu dienu tika topīts alko, dzēru Džoņus (zilie vispār ir seksī, tādi kā tosōls vai logu mazgāšanas šķidrums pēc skata).


• Atnāca mala, vārds pa vārdam un viņai tika aizdots matracis uz pāris nedēļām, kopā ar piromaans aiznesām to uz viņas dzīves vietu.


• Mistiskā veidā tika nolauzta viena no tualetes poda tvertnes turētājskrūvēm (tāda no plastmasas), pa radušos caurumu ūdens sāka tecēt no tvertnes ārā uz grīdas, aizbāzu caurumu ar apdrāztu šampanieša pudeles korķi. Kaut kad jau būs tā skrūve jānopērk un problēma jāatrisina permanenti, cerams, ka tās skrūves tiek pārdotas atsevišķi, bet to atliku uz nākošo nedēļu.


• Pēc matrača nešanas un mala dzīvesvietas iečekošanas nejauši ieklīdām Stabu ielas pagalmā un tur redzējām AWESOME-īgu klasisku Camaro zilā krāsā, pēc tam ātri notināmies, jo kāds jaunietis sāka kaut ko izteikties par to, ka šis esot privātīpašums :]


• Vakara kulminācija bija brauciens uz jūru!!! Man jau šī ideja parādījās ap plkst. 15:30, čatiņā ar echoes, bet tā īsti noformulējās komūnas vajag ierakstā par šoferīšu vajadzēšanu plkst. 18.47. Mums ar piromaans par lielu izbrīnu, šoferīte atradās — lidot :-). Trijatā, ar lidot pie stūres — viņa brauc labi, var dot auto atslēgas :-) — manā mazajā auto aizbraucām līdz jūrai — Mangaļsalas mōlam. Vispirms pa mōlu, pār kuru šļācās viļņi, aizgājām līdz bākai, izmirkām, vējš izpūta. Pēc tam divatā ar piromaans izpeldējāmies, bija TIK LIELISKI lēkāt pa viļņiem! Centrā esot, nemaz nevarēja pateikt, ka pie jūras tāds vējš un viļņi! Jāatrod veids, kā to uzzināt, jo uz tādiem viļņiem vienkārši IR jābrauc! Debesīs zvaigznes bija tik spožas, redzēju divas krītošas zvaigznes :-) Pēc tam lidot mūs aizveda mājās un devās tālāk dzīvē, būtībā ar to tad arī sestdienas vakars arī noslēdzās. Tas ir tik forši, ka cibā var atrast tik jaukus cilvēciņus, kuri tā ņem vienkārši un aizstūrē līdz jūrai :-)

Svētdiena

• Kolhozā esam tikai divi vien ar piromaans


• Cepām kartupeļu pankūkas un skatījāmies "The Fast and the Furious: Tokyo Drift". Viena no filmām, kuru gribas noskatīties atkal, bet kaut kā tāpat vien roka neceļas, kaut kā tā.


• Atnāca mala, drusku izskatījās pēc rūķīša no "Hobita", iegāja dušā, un ātri pazuda, jo neesot jau vērts iet dušā, ja pēc tam piesūcas ar kartupeļu pankūku smaku :-D


• Šodien man iestājies sausais likums, tāpēc, jāsaka atklāti, jutos mazliet skumīgs, tāda kā skumja, tāda kā paranoja, tā kā sirdi kaķi skrāpē, parastā organisma reakcija pēc piedzīvotām labām izjūtām, emocionālās šūpoles pēc būšanas augstu nāk atkal lejā. Nekas traks, jau praktiski esmu iemācījies pārdzīvot šo stāvokli, jo zinu, ka labāk kļūst vienmēr :-)


• Atnāca ziimogvasks, mazliet paciemojās. Pēc tam izgājām laukā, aizvedu ar auto ziimogvasks līdz viņa dzīves vietai (sanāca kādi 7,5 km), pēc tam aizbraucu līdz t/c Olimpijai, iepirkos Rimi... nopirku vējstikla škidrumu, bija beidzies, arī maizīti un pāris Tērvetes aliņus... un vēl krūzīti ar jaunām sievietēm peldkostīmos pludmalē, vispirms gribēju pirkt tādu masīvu lakoniski oranžu, bet, kad ieraudzīju to krūzīti ar meitenēm peldkostīmos vējā plīvojošiem matiem, tad jau oranžā bij' jāliek nost un jāņem cita :-)


• Pirms tam auto nez kāpēc bija sākušas stipri karst aizmugurējās bremzes, dēļ retās braukšanas, bet nu šī liga ir pārgājusi, tas ļoti labi :-)


• Nu, un tagad atpogāju vienu aliņu (vienu diennaktī drīkst, pat divus, bet tad nākamajā diennaktī vairs nevar), sarakstīju augstāk lasāmo atskaiti (vairāk gan pats sev... jo tāpat visi šie brīži tiks pazaudēti kā asaru lāses lietū).


• Rīt būs jauna diena, darbiņš un kolēģi un domāšana un sausais likums. Nāk jau miedziņš :-)

Kaut kā tā :-)

Rīts iesākās ar piromaans ielaušanos manā sapņu pasaulē ap plkst. 5.00, tā bija atmaksa par to, ka vakar, kad viņam bij' brīvdiena un nebija agri jāceļas, es vannas istabā skaļi plaukšķināju plaukstas (es šobrīd apgūstu eholokāciju, kā sikspārņi) ap plkst. 7.00 un uzmodināju napaciņu. Vēl ir vāja cerība, ka rīt nemodīšos tādā pašā veidā :-D

Šodien bezalko diena, sausais likums (vēlāk nodefinēšu iemeslus).

kolhozs_xxx virtuvē drīz būs jauns plauktiņš. Nozāģēju vajadzīgā garuma gabalu, nokrāsoju ar baltu krāsu. Rīt uzklāšu otru krāsas kārtu un parīt (otrdien) varēs likt pie sienas :-)

Šodien kolhozā gandrīz visu dienu tusēja gracy_kelly, kuras acu krāsu vīrieši zināmu iemeslu (iemesli ir divi un visnotaļ daiļi) dēļ nepamana ;-) un epizodiski arī ziimogvasks.

* * *

Vakarā aizbraucu uz Mangaļsalu saulrietu skatīties. Personīgais rekords — no kolhōza līdz mōla galam (23 km) šoreiz tiku 56 minūtēs :-)

Būtu vēl par dažām minūtēm mazāk, taču mani nedaudz aizkavēja kontakts ar asfaltu un sekojoša pietura asiņu nomazgāšanai Daugavā (cik simbōliski LOL). Gaišā vakara laikā, kad vēl spīdēja saule, no mazāk svarīga ceļa izbrauca kravas busiņš (acīmredzot sātans, rakaris tāds, apmigloja vadītāja acu gaismu) un negaidīti aizšķērsoja man ceļu — strauji bremzēju un pārlidoju pāri stūrei. Par laimi, Jēzus šoreiz bija mans draugs, veiksmīgi piezemējos, velo nekas nenotika, man arī tikai daži nobrāzumi — salīdzinot ar kaukau un sursurs episkajiem veikumiem, sīkums vien ir ^___^ Adrenalīniņš asinīs gan uzsitās mazliet, forša sajūta :-)

Endomondo maršruts, 48 km 1 stundā un 57 minūtēs.

Plkst. 20.11 saules mala pieskārās horizontam, un 4 minūtes vēlāk, plkst. 20.15, saulīte pazuda pavisam.

Nogulēju no plkst. 5.00 līdz 16.00. Labs, atspirdzinošs miegs.

Ieslēdzu sintīpopu, dzīvokļa kaimiņi nav mājās, tā ka dārd pa visu kolhōzu. Sintīpops ir labs, sintīpops atbrīvo.

Pagaidām nav iestājušies ne pašpārmetumi, ne bailes, — tāds jauks atslābināts optimisms. Smadzenes stādas skaidras un aktīvas pagaidām.

Tagad:
1. auksta duša
2. silta auzu pārslu putra
3. ķeršos pie kolhōza koplietošanas telpu tīrīšanas (esmu dežurants šonedēļ)
4. salasīšos internetus un iekritīšu apātijā (it kā jau šis punkts ir muļķīgs un apbsurds, bet es zinu sevi — tā notiks)