rezignācija kārtējā pēc dzertiņa kārtējā
Sestdienas vakarā / naktī uz svētdienu šausmīgi sadzēros, līdz bezfilmai, neadekvātai rīcībai un autopilotam.

Par laimi, nekas no materiālām vērtībām nepazuda.

Svētdien bija ļoti stipras paģiras, savāda sajūta, pilnīgā bezspēkā ar sāpošu galvu un nestrādājošu kuņģi mētājos gultā un skatījos, kā aiz loga debesis vispirms ir koši zilas, pēc tam satumsa, kļuva violetas un beidzot melnas, un tā pagāja svētdiena. Daudziem citiem tā pagāja laukā, svaigā gaisā un visādi citādi pozitīvi.

Mēģināju iedzert alu, bet tas neizdevās, kuņģis ar mani nesadarbojās. Taču garīgi jutos gaišs un tīrs, un brīvs. Ķermenis arī likās tāds sauss un silts, ļoti patīkams uz tausti.

Tagad iekšā tāda jocīga sajūta, ne nožēla, nē, vienkārši liels tukšums.

"Kā dzīvot tālāk", "vajadzētu mainīt izklaižu veidus", tamlīdzīgas domas arī mazliet.

:-)