Sakoptgriba un par pašnāvībām
Pēkšņi sagribējās te sakopt tomēr visus sūdus un, kaut ar zobiem un nagiem, bet palikt!

Jo saprotu, ka visu pamest var jebkurš, jebkuram nīkulim pietiks spēka nomest visu un aiziet.

Bet no sūdiem — un vēl paša sataisītiem — izrāpties... !!!

Un jā, daļēji tas ir vienas cibas lasīšanas rezultātā.

* * *

Tad vēl padomāju par pašnāvībām, tādā teorētiskā plāksnē, ne uz sevi attiecinot (nu varbūt mazbikucīt). Priekš kam griezt vēnazzz vai lekt no tilta zem vilciena, vai ziepēt striķi? Kāpēc ne atrast seu vientuļu vietu, laukā neiet, neēst — nepaies ne 40 dienas, kad atnāks sieviņa ar izkapti. Lūk tā būtu cienījama pašnāvība. Dabīga un tieša, privāta un izjusta.