Man tāda sajūta, ka esmu tik ilgi cīnījies (pārsvarā ar mana prāta defektiem), ķepurojies un kārpījies , ka esmu tik noguris, ka viss. Un tas tā jau ir bijis gadiem ilgi, bet kaut kā bija sanācis atkal "uzslieties kājās", bet nu ir viss. Nav vairs apziņas, ka spēšu vēl.

Vai nu kaut kā citādāk, vai arī vispār vairs nekas, jāguļas zem koka kādā glītā vietā un jāmirst nost. Tā jau pasaule man liekas skaista, bet nemāku es viņā dzīvot, dzīvošana sabiedrībā vispār ir ļoti komplicēts process ar visādiem likumiem, rakstītiem un nerakstītiem.

Ko var zināt, varbūt vēl izdosies atrast kādu veidu, kā dzīvot, kā strādāt. Skatos tos darba sludinājumus, un neko tur neredzu, neko, kas iedvesmotu. Bet ir taču kaut kam tādam jābūt! Lai nu kā, nauda ir beigusies, un jāstrādā vien būs. Faktiski, to neizlemšu es, kur strādāt, bet kur paņems un paturēs, tur arī būs. Vai arī nebūs.

Vispār, tas ir tik apbrīnojami, kā funkcionē sabiedrība! Tik sarežģīts cilvēku mijiedarbības tīkls. Un tehnoloģijas, lai no zemes izraktu androīd telefonu vai kurpes, tik daudzi cilvēki ir iesaistīti procesā. Ar prātu saprotu to, ka vēlos piedalīties šajos procesos, bet nejūtu, ka vēlos piedalīties. Kaut kāds prāta defekts.

Lai vai kā, ir skaidrs, ka esmu praktiski invalīds. Invalīdi arī var funkcionēt, jāievēro zināmi nosacījumi: dzīves, darba higiēna un dažādi pielāgojumi. No normālajiem cilvēkiem pārāk daudz prasīt nevar, jo viņi nesaprot un viņiem arī nav jāsaprot, viņiem jāparūpējas par sabiedrības funkcionēšanas pamatiem, palīdzēšana invalīdiem ir greznība.

Atkal nekonkrēts un izplūdis ieraksts sanāca, jebkurā gadījumā par smiltsērkšķiem šobrīd jaunumu tāpat nav. Orklas lietās ir neskaidrība, kā lai tiek uz/no maiņām, kuras sākas 06:30 vai arī beidzas 23:00. Transportu pa Brīvības ielu viņi nodrošina un šķiet uz kādu Rīgas mikrorajonu, bet no manas šī brīža dzīvesvietas ir kā ir.

esmu pasācis mijiedarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem, lai gūtu iespēju gūt ienākumus

nākamnedēļ jau iekalendērētas vairākas tikšanās klātienē... ahhh.

Darbs bez cilvēkiem ingmarsam nenozīmē neko.

Rīta dušiņa un uz darbiņu <3

Esmu šonedēļ atvaļinājumā ^_^

šodien darbavietā man iedeva parakstīt papīrus... nu tā viš i’, ko gan citu es būtu varējis gaidīt, zinot manu dzīvesveidu un manas darba metōdes

pirmdienas ir grūtas, bet otrdienas ir daudz daudz grūtākas





varbūt izgābs (silent "el")

Izturēt. Jo eiro eiro eiro. Jo kādreiz man tas patika. Jo a ko ta citu darīsi?

Mums ir tik krāšņa, tik zaļa, tik īsa vasara, un es atkal to pavadīšu birojā.

Aizvakar izraku nelielu celmu, lai netraucē pļaut zāli; vakar ar lauzni skaldīju veca pagraba cementa pārsegumu. Ja šovakar nepiedzeršos, tad varētu ar fleksi pazāģēt armatūru.

Tā jau iet tīri labi. Maijā salaboju zobus, biju uz higiēnu, jo apdrošināšana. Algu maksā laicīgi un tā ir ļoti pat adekvāta. Cita lieta, ka pagājušrudens bezdarba un dažu nepārdomātu izdevumu dēļ esmu parādos, bet nu, vismaz man nav SMS kredīti, tik daudz prāta pietika.

Nesen sanāca būt Ziedoņa muzejā un iziet tur pa dabas taku, ļoti jauka vieta.

Izmēģināju SUP, man patika. Atkārtošu vēl.

Varbūt kaut kā tos īssavienojumus galvā sanāks novērst, lai atkarība no internetu lasīšanas un darbpretīgums pārāk negrauj manu labo omu, un tad viss būtu vispār vienk ideāli.

Par darbu domāju, domāju, un pašlaik izskatās tā, ka man vispār ne pārāk patīk strādāt, esmu ārkārtīgi slinks, tā ka laikam vienkārši jāpieņem fakts, ka darbs riebjas, nu un starp visām krupja rīšanām jāizvēlas tā, par kuru visvairāk maksā.

birojā kļuva tik spiedīgas sienas, ka biju spiests bēgt, 3 stundas pastaigājos, aizgāju līdz Andrejsalas mola galam, pagājos pa parkiem un tā

ak, kā lai saņemas tajās darbavietas telpās ienākt tagad atpakaļ?

kā lai dzīvo?

vārdu sakot, visādu interesantu jautājumu man netrūkst

kā lai cilvēks šādos apstākļos saglabā optimismu? kāds darbs man BŪTU piemērots? utml.

stulbi, nu.

interesanti, kā atnācu uz darba vietu, tā sāka raustīties kreisā acs un bija dažas nelielas iekšējas niknuma lēkmes, izgāju ārā pastaigāt

starp citu, jūtos svaigs un atpūties pēc četrām brīvdienām, esmu labi izgulējies, ir labs garastāvoklis, arī darbā nekas slikts nav noticis

bet nu kaut kas manai zemapziņai tur nepatīk

... tomēr šajā bildītē ir smukas krāsas un tā



ai, jāmēģina tos JSON'us un PHP'us piebakstīt līdz kaut kam lietojamam

ai bet es kaut kā dzīvoju tik nepareizi, tik nepareizi tas viss ir, tik neprātīgi neefektīvi un ne-priecīgi, tā nav labi, tā nepavisam nav labi un tas man nešķiet pareizi it-ne-maz

bet nu gan jau kaut kā

rīt no rīta atkal uz darbiņu, tur jāstrādā, un varēs kādu laiku atkal par to nedomāt, nebūs jau laika un tā ^_^

Pirmdiena bija laba. Daudz strādāju/kodēju un maz lasīju internetus.

Also, šodien man ir pārbaudes laika pēdējā diena šībrīža darbavietā un neesmu atlaists, šķiet, ka esmu pārbaudes laiku veiksmīgi izturējis.

... jo nu, alternatīva bija, kā jau minēju, Oracle PL/SQL. Tik par to maināmaugstumgaldu gan bišku žēl bija, bet nu gan jau kādreiz.

Sīkāk par izvēles kritērijiem šobrīd nestāstīšu, jo nu, vai tam ir šobrīd vairs kāda nozīme, kad lēmums ir jau pieņemts un paziņots.

Šorīt pl/sql-iešiem atteicu. Viņi uz atteikumu reaģēja ar vairāk naudas piedāvāšanu. Tagad man atkal jādomā. Starp citu, var jau nostādīt jautājumu par rīkiem un darba vietu tā:
a) pl/sql --- closed source ražojums no Ļaunas Korporācijas "Orākuls", bet algā par 80+ eiro mēnesī vairāk, un viņiem ir maināma augstuma galdi
b) php --- open source ražojums un relatīvi mazliet vairāk personīgas brīvības

Šodien man jāizdomā, vai palikt tepat un kodēt PHP, vai arī iet citā uzņēmumā kodēt PL/SQL. Nu lieliska izvēle :-D

PL/SQL-iešiem ir motorizētie augstummaiņas iespēj-strādāt-stāvot galdi, hmmm...

Šorīt saņēmu Labu Darba Piedāvājumu no Cienījama Uzņēmuma.

Visādi citādi šī pirmdiena neiedvesmo, mēģinu gan tā, gan šā pozitīvi domāt, bet nu nav tā svaiguma, kas vakar bija uz Mangaļsalas mola.

Darbaa atkal atsleedzaas praats, trulums kaa maakonis atsleedza smadzenes, gribeejaas skalji kliegt un sashkjaidiit kaadam seju. Pastaigaajos 5 km, paargaaja. Praats ir dzidrs atkal.

Darbs ir shausmiigi garlaiciigs, sliktaaka par to ir tikai nabadziiga beznaudiiba. Nez, kad mani no shejienes izmetiis? Te vienmeer esmu ieradies darba vietaa laiciigi no riita un nekad pagjirains vai stipri neizguleejies, varbuut par to mani kaadu laiku apzheelos.

... un atkal bija jāiet pastaigāt, šoreiz 3 km, līdz nomierinājos.

Nav man lemta laime ne birojā, ne mājās strādājot. Jāsamierinās. Darbs ir pretīga, garlaicīga, stresaina štelle.

Birojā sāp galva un sienas spiežas virsū. Bet neiešu jau par to skumt, bet aizgāju pastaigāt līdz Skanstes ielai. Tur viss tagad tā moderni, moderni, gluži kā palielināts, milzīgs makets ar shematiskiem cilvēkiem tajā. Prieks skatīties, kaut arī tur dzīvokli nekad nevarēšu atļauties. 6 km. Garastāvoklis uzlabojās :-)